Cēsu reālskola

Cēsu reālskolas ēka (pēc 1894)

Cēsu reālskola jeb Kārļa Millera reālskola bija privāta mācību iestāde Cēsīs, kas darbojās no 1892. gada līdz Pirmajam pasaules karam. Kopš 1894. gada skola atradās Lielajā Līvu ielā 1, agrākajā pilsētas ārsta Alekša Ādolfi namā pie Līvu laukuma. Tajā mācīja vācu un franču valodu, aritmētiku, algebru, dabaszinības, vēsturi un ģeogrāfiju, rasēšanu, zīmēšanu, dziedāšanu.

Vēsture

Dibināta 1892. gadā Baltijas pārkrievošanas laikā, kad vācu valodas kā mācību valodas dēļ slēdza Bērzaines ģimnāziju. Vecpiebalgas draudzes skolas augstākās klases skolotājs Kārlis Millers Plāmša mājā Gaujas un Palasta ielas stūrī (Gaujas ielā 6) Cēsīs atvēra privātu sešklasīgu reālskolu zēniem ar mācībām krievu valodā. Līdz ar skolotāju Milleru uz Cēsīm pārnāca arī daļa viņa Vecpiebalgas audzēkņu, pievie­nojās arī daļa slēgtās Bērzaines ģimnāzijas skolēnu.

1894. gadā skola pārcēlās uz ēku Līvu laukumā, 1896. gadā to pārveidoja par II šķiras mācību iestādi ar 4-klasīgu reālskolas kursu. Tajā laikā skolā mācījās no 120 līdz 140 zēnu. 1907. gadā Kārlim Milleram atļāva skolu atkal pārveidot par sešklasīgu reālskolu ar kroņa [valsts] skolas tiesībām.

1910. gadā reālskolā darbu uzsāka matemātikas skolotājs Longīns Ausējs. 1911. gada vasarā Kārlis Millers pārdeva reālskolu Longīnam Ausējam.

1912. gadā Cēsu reālskolai piešķīra pilnas kroņa reālskolas tiesības.

Audzēkņi

Komponists Alfrēds Kalniņš, literāts un arhitekts Artūrs Kramiņš, režisors Alfrēds Zommers, psihiatrs Hermanis Buduls, literāti Apsesdēls, Jānis Lapiņš, Jēkabs Poruks, Arveds Švābe, ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks Jūlijs Auškāps, tēlnieks Kārlis Jansons, pulkvežleitnants Artūrs Jansons, žurnālists un tulkotājs Aleksandrs Būmanis. politiķis Artūrs Žers un daudzi citi.