Longīns Ausējs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Longīns Ausējs
Longīns Ausējs.jpg
Latvijas Izglītības ministrs
Amatā
1921. gada 27. aprīlis — 1921. gada 18. jūnijs
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Juris Plāķis
Pēctecis Aleksandrs Dauge

Dzimšanas dati 1885. gada 30. oktobrī
Lauru kolonija, Pleskavas guberņa, Karogs: Krievija Krievija
Miršanas dati 1942. gada 9. jūnijā (56 gadu vecumā)
Usoļlags, Molotovas apgabals, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība Latvietis
Politiskā partija Bezpartejiskais Nacionālais centrs (vēlāk Latviešu Nacionālā apvienība)
Profesija skolotājs
Augstskola Pēterburgas universitāte

Longīns Ausējs arī Longins Ausējs (1885—1942) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, skolotājs un tautsaimnieks. Cēsu pilsētas galva (1918), Latvijas Republikas izglītības ministrs (1921). Ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes vecākais docents. 1941. gadā deportēts uz PSRS, kur nošauts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NKVD Sevišķās apspriedes spriedums Longīna Ausēja lietā 1942. gada 2. maijā.

Dzimis 1885. gada 30. oktobrī latviešu Lauru kolonijā[1] (tagad Lauru ciems Pleskavas apgabalā vai arī Pededzes pagasts Latvijā.[2]) Mācījās Alūksnes draudzes skolā, Pleskavas reālskolā (1899-1900) un Pleskavas klasiskajā ģimnāzijā (1900-1906). Studēja Pēterburgas universitātes matemātikas fakultātē (1906-1910).

No 1910. gada strādāja par skolotāju un direktoru Cēsu reālskolā. 1917. gada viņu ievēlēja Vidzemes pagaidu zemes padomē, 1918. gadā viņš bija Cēsu pilsētas galva. No 1919. gada strādāja par Izglītības Ministrijas Skolu departamenta direktoru. 1921. gadā iestājās Arveda Berga vadītajā Bezpartijiskajā nacionālajā centrā un no 1921. gada 27. aprīļa līdz 18. jūnijam bija Izglītības ministrs.

1925. gadā Ausēju ievēlēja Rīgas Domē, kur viņš bija Rīgas Skolu valdes loceklis. No 1927. gada Ausējs bija 2. Saeimas deputāts Nacionālajā centra frakcijā. Kā eksterns beidza arī Latvijas Universitātes tautsaimniecības nodaļu. Strādāja par Latvijas Universitātes vecāko docentu. Bija latviešu studentu korporācijas Beveronija biedrs.

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā Ausēju deportēja uz Usoļjes labošanas darbu nometni (Usoļlagu) PSRS, kur 1942. gada 2. maijā viņu apsūdzēja par piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā un nošāva 1942. gada 9. jūnijā. Usoļlagā ieslodzītais Longīna Ausēja dēls Orests tika nošauts 1942. gada 17.jūnijā.[3]

Mācību grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Algebra, 1918.
  • Ģeometrija, 1920.
  • Dzīve skaitļos, 1924.
  • Aptuvenie skaitļi, 1924.
  • Finanču matemātika, 1926.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Juris Plāķis
Latvijas Izglītības ministrs
1921. gada 27. aprīlis — 18. jūnijs
Pēctecis:
Aleksandrs Dauge