Apsesdēls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par rakstnieku. Par militārpersonu skatīt rakstu Augusts Apsītis-Apse.
Apsesdēls
Apsesdēls 20. gadsimta 20. gadu vidū
Apsesdēls 20. gadsimta 20. gadu vidū
Personīgā informācija
Dzimis 1880. gada 14. augustā
Lenču pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miris 1932. gada 31. martā (51 gads)
Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstnieks
Valoda Latviešu

Apsesdēls (dzimis 1880. gada 14. augustā, miris 1932. gada 31. martā), īstajā vārdā Augusts Apsītis, bija latviešu rakstnieks.

1902. gadā beidzis mācības Zariņu Kārļa reālskolu Cēsīs. Pēc tam kļuva par pārvaldnieka palīgu Ziemera muižā. Bijis aģitators Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Pēterburgā.[2]

Vairākas reizies ticis apcietināts (par revolucionāro darbību), izsūtīts uz Sibīriju spaidu darbos. Pēc atgriešanās Latvijā 1917. gadā 1920. gadā kļuva par docētāju un darbvedi Rīgas Tautas augstskolā. 1922. gadā sācis strādāt par bibliotekāru Latvijas Kultūras fondā. Dzīves beigās pievērsies dievturībai.[2]

Literārās publikācijas no 1899. gada, rakstījis dzeju. Izdoti vairāki dzejoļu krājumi. Darbos lietojis paša radītus jaunvārdus. Vēl rakstījis prozu, rakstus par folkloru un etnogrāfiju, tulkojis dažādu autoru darbus.[2]

Miris 1932. gadā Rīgā, apglabāts Raiņa kapos.[2]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Tumsā un tvanos" (1905)
  • "Tālu vēl rīts" (1905)
  • "Gurstot" (1907)
  • "Smagas domas" (1912)
  • "Gar aizu malu" (1921)
  • "Neatrastais Pats" (1925)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Apsesdēls» (.doc). Biblioteka.cesis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 28. maijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 269.—270. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.