Apsesdēls

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par rakstnieku. Par militārpersonu skatīt rakstu Augusts Apsītis-Apse.
Apsesdēls
Apsesdēls 20. gadsimta 20. gadu vidū
Apsesdēls 20. gadsimta 20. gadu vidū
Personīgā informācija
Dzimis 1880. gada 14. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lenču pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1932. gada 31. martā (51 gads)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstnieks
Valoda Latviešu

Apsesdēls (dzimis 1880. gada 14. augustā, miris 1932. gada 31. martā), īstajā vārdā Augusts Apsītis, bija latviešu rakstnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1888. gadā Lenču pagastā. Literārās publikācijas no 1899. gada, rakstījis dzeju. 1902. gadā beidza mācības Cēsu reālskolā, pēc tam kļuva par pārvaldnieka palīgu Ziemera muižā.

1905. gada revolūcijas laikā bija aģitators Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Pēterburgā.[2] Vairākas reizes apcietināts par revolucionāro darbību, izsūtīts uz Sibīriju spaidu darbos. Pēc atgriešanās Latvijā 1917. gadā 1920. gadā kļuva par docētāju un darbvedi Rīgas Tautas augstskolā. 1922. gadā sāka strādāt par bibliotekāru Latvijas Kultūras fondā. Dzīves beigās pievērsās dievturībai.[2]

Miris 1932. gadā Rīgā, apglabāts Raiņa kapos.[2]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izdoti vairāki dzejoļu krājumi. Darbos lietojis paša radītus jaunvārdus. Vēl rakstījis prozu, rakstus par folkloru un etnogrāfiju, tulkojis dažādu autoru darbus.[2]

  • "Tumsā un tvanos" (1905)
  • "Tālu vēl rīts" (1905)
  • "Gurstot" (1907)
  • "Smagas domas" (1912)
  • "Gar aizu malu" (1921)
  • "Neatrastais Pats" (1925)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Apsesdēls» (.doc). Biblioteka.cesis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 28. maijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 269.—270. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.