Mohāčas 1687. gada kauja
Izskats
- Šis raksts ir par 1687. gada kauju. Par 1526. gada kauju skatīt rakstu Mohāčas kauja.
Mohāčas 1687. gada kauja | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Lielā turku kara | |||||||||
Mohāčas 1687. gada kauja Vilhelma Kamphauzena gleznā | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
Svētā Romas impērija | Osmaņu impērija | ||||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
Lotringas hercogs Kārlis V Maksimiliāns II Emanuels Ludvigs Vilhelms Eneā Silvio Pikolomīni Savojas princis Eižens |
Sari Suleimans pašā Rodosto Mustafa pašā Esīds Mustafa pašā Džaferts pašā | ||||||||
Spēks | |||||||||
40 000 Habsburgu karavīru 20 000 Bavārijas karavīru Kopā: 50 000–60 000 karavīru[1][2] | 60 000 karavīru[2] | ||||||||
Zaudējumi | |||||||||
2000 nogalināti vai ievainoti 600 nogalināti |
10 000[2] 8000 nogalināti vai ievainoti 2000 krituši gūstā 78 lielgabali 56 kaujas karogi 5000 musketes |
Mohāčas 1687. gada kauja | |
---|---|
Mohāčas kaujas vieta | |
Koordinātas | 45°51′05″N 18°24′34″E / 45.85125°N 18.409444°EKoordinātas: 45°51′05″N 18°24′34″E / 45.85125°N 18.409444°E |
Mohāčas kauja (ungāru: Nagyharsányi csata, turku: Mohaç Muharebesi, vācu: Schlacht bei Mohács) bija kauja 1687. gada 12. augustā mūsdienu Ungārijas dienvidos Lielā turku kara laikā. Kaujas laikā Hābsburgu monarhijas karaspēks Lotringas hercoga Kārļa V vadībā sakāva Osmaņu impērijas karaspēku lielvezīra Suleimana pašā vadībā. Kaujas rezultātā Ungārijas kārtu sapulce atzina Hābsburgu pretenzijas uz Svētā Ištvāna kroņa zemēm.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mohāčas 1687. gada kauja.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Conflict and Conquest in the Islamic World: A Historical Encyclopedia, by Alexander Mikaberidze, 2011, p. 590
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Bodart, 1908, 108. lpp.