Kārlis Morics Lejiņš
Kārlis Morics Lejiņš (1858-1920) bija latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902-1903). Baltijas hercogistes Zemes komitejas loceklis (1918).
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Vecates pagasta “Rimeikās” 16 bērnu ģimenē. Pauļa Lejiņa vecākais brālis un krusttēvs, faktiski arī patēvs (viņu tēvs nomira Pauļa agrā bērnībā). Studēja medicīnu Pēterburgas Kara medicīnas akademijā. Pēc studiju beigām strādāja Rīgā par rentgenologu un fizikālās terapijas speciālistu. Viņa kabinets atradās līdzās Rīgas Latviešu biedrības ēkai.
1902. gada 4. martā pēc viņa iniciatīvas 25 Rīgas latviešu ārsti izveidoja Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ārstniecības nodaļu, par kuras pirmo vadītāju ievēlēja Kārli Moricu Lejiņu. 1904. gadā tā izveidoja savu bezmaksas ambulanci un 1909. gada 17. jūnijā tika pārveidota par patstāvīgu Latviešu ārstu biedrību Gustava Reinharda vadībā.[1]
1917. gada 22. decembrī Lejiņu ievēlēja par provāciskās Vidzemes Zemes padomes locekli.[2] 1918. gada 8. novembrī viņš kopā ar jaunāko brāli Pauli Lejiņu, Jāni Bisenieku, Andreju Krastkalnu, Eiženu Laubi, Konstantīnu Pēkšēnu, Alfrēdu Ģīmi iesaistījās Baltijas hercogistes Zemes komitejas sastāvā.[3]
Miris Rīgā 1920. gada 20. jūlijā. Apglabāts Meža kapos.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ [1][novecojusi saite]Arnis Vīksna. Grāmata par ārstu biedrošanos[novecojusi saite] informācija no LĀZA Apkārtraksta, 2013.
- ↑ «Dokumenti stāsta (1988)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 3. novembrī.
- ↑ Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija? Jānis Stradiņš, Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā
- ↑ “Jaunākās Ziņas”, nr. 160. 17.07.1920.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |