Vecates pagasts

Vecates pagasts
Novads:	Valmieras novads
Centrs:	Vecate
Kopējā platība:	89,4 km2
• Sauszeme:	82,4 km2
• Ūdens:	7,0 km2
Iedzīvotāji (2024):	338
Blīvums (2024):	4,1 iedz./km2
Vecates pagasts Vikikrātuvē

Vecates pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Burtnieka ezera ziemeļu krastā. Robežojas ar sava novada Burtnieku, Jeru, Matīšu, Skaņkalnes, Mazsalacas un Sēļu pagastiem, kā arī Limbažu novada Braslavas pagastu.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Mellupīte, Mugurupe, Pēkšenupīte, Rozas upe, Rūja, Seda, Vecupīte.

Ezeri

Ķiruma ezers, Rebeles ezers, Žērbeles ezers.

Vēsture

1935. gadā Vecates pagasta platība bija 42,6 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Vecates ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet atjaunoja 1949. gadā līdz ar pagasta likvidēšanu. 1954. gadā Vecates ciemam pievienoja daļu Ziemeļu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2006. gadā Vecates pagasts apvienojās ar Matīšu pagastu, izveidojot Burtnieku novadu. 2021. gadā Burtnieku novadu iekļāva Valmieras novadā.

Tagadējā Vecates pagasta teritorijā atradušās vairākas muižas. Salacas kreisajā krastā pie iztekas no Burtnieka ezera kopš 16. gadsimta atrodas Vecates muiža (Alt-Ottenhof). Muižas dzīvojamā ēka bija saglabājusies līdz 20. gadsimta 60. gadiem; tajā bijis iekārtots klubs. Pašreiz muižas vietā palikuši tikai pagrabi un drupas, bet ir sakopts parks.

Par Košķeles muižu (Ostrominsky jeb Osthof) pirmās ziņas ir no 1585. gada. 1930. gados tajā ierīkota valsts zirgaudzētava, bet padomju laikā muiža bija saimniecības “Austrumi” centrs; muižas ēkā tika izvietota skola, klubs, bibliotēka. Pašreiz privatizētās muižas ēkas ir pussabrukušas, bez jumtiem, guļbūves klēts aizvesta. Mājas Košķelē gar ceļa abām malām būvējuši vācu karagūstekņi, tajās apmetās galvenokārt viesstrādnieki no Ukrainas. Muižas saimniecības ēkas tika paplašinātas un pārbūvētas, nerēķinoties ar vēsturiskās apbūves estētiskajām vērtībām. Guļbaļķu klēts tika izmantota kā ķimikāliju noliktava, bet gateris tika iebūvēts pašā parka vidū. Izzūdot šīs vietas funkcijai — lauksaimnieciskajai lielražošanai — strauji samazinājies iedzīvotāju skaits, likvidēta bibliotēka, veikals, bērnudārzs, muižas ēkas izdemolētas. Lielākā daļa no atlikušajām apdzīvotajām mājām ir nolaistas, nesakoptas.

Valdeķu pils, kas celta 1896. gadā kā Ķošķeles muižas īpašnieka barona Vulfa vasaras rezidence, bijusi ļoti grezna, ekstravaganta celtne ar plašām stiklotām lodžijām, erkeriem, skārda jumtu un smailiem tornīšiem — vienīgā tāda apjoma un apdares koka pils Latvijā. Padomju laikā pilī iekārtota sarīkojumu zāle un lopkopēju dzīvokļi. Pamazām pils nokurināta malkā, līdz 2000. gadā galīgi sagrauta.

Pieminekļi

• Kaulēnkalna apmetne
• Riņņukalna apmetne un Upurakmens - kulta vieta
• Zvejnieku apmetne I, II un senkapi
• Dārziņu senkapi
• Tūteres ozola vieta - kulta vieta

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 1 125 —     1959 1 028 −8.6% 1969 708 −31.1%	Gads Iedz. ±% 1979 662 −6.5% 1989 651 −1.7% 2000 620 −4.8%	Gads Iedz. ±% 2011 435 −29.8% 2021 390 −10.3%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Vecate (pagasta centrs), Košķele, Rūdekas, Rimeikas.

Ievērojamas personības

• Kārlis Morics Lejiņš (1858—1920), latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902—1903).