Mosarābi
Mosarābi (spāņu: mozárabes, IPA: [moˈθaɾaβes]; portugāļu: moçárabes, IPA: [muˈsaɾɐβɨʃ], no arābu: مستعرب IPA: [musta‘rab] — 'arābiskotie') ir eksonīms, ar kuru apzīmē Pireneju pussalas kristiešus, kas no 8. līdz 15. gadsimtam dzīvoja musulmaņu pakļautībā. Lielākā daļa mosarābu palika kristieši, tāpēc maksāja "džizja" nodokli, bet dzīvoja pēc romiešu ieviestajām un vestgotu ietekmē izmainītajām civiltiesībām. Mosarābi dažādā mērā pārņēma arābu kultūru un apguva arābu valodu, bet pastāvēja arī tā saucamā mosarābu valoda — Pireneju pussalā lietoto romāņu valodu paveidu kopums, kuru mosarābi sauca par latīņu valodu.
Lai arī formāli viņiem bija atļauts brīvi praktizēt kristietību, mosarābi bieži piedzīvoja sociālo spiedienu no islāma varas institūcijām. Daži kristieši, protestējot pret islamizāciju, publiski izrādīja pretestību un tika sodīti ar nāvi — šie mocekļi ir pazīstami kā Kordovas mocekļi (9. gs.).
Par mosarābu centriem kļuva Toledo, Kordova, Saragosa, Sevilja.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mosarābi.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
|
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |