Mosarābi
Izskats
Mosarābi (spāņu mozárabes [mosárabes], portugāļu moçárabes [musárabiš] no arābu مستعرب [musta‘rab] — 'par arābu padarīts') ir vēstures jēdziens, eksonīms, ar kuru apzīmē Pireneju pussalas kristiešus, kas dzīvoja musulmaņu pakļautībā no 8. līdz 15. gadsimtam. Lielākā daļa mosarābu palika kristieši, kuri maksāja "džizja" nodokli un dzīvoja pēc romiešu ieviestajām un vestgotu ietekmē izmainītajām civiltiesībām. Mosarābi dažādā mērā pārņēma arābu kultūru, zināja arābu valodu. Pastāvēja tā saucamā mosarābu valoda — Pireneju pussalā runāto romāņu varietāšu kopums, kuru mosarābi sauca par latīņu valodu.
Par mosarābu centriem kļuva Toledo, Kordova, Saragosa, Sevilja.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mosarābi.
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
|
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |