Mursija

Šis raksts ir par Spānijas pilsētu. Par apgabalu skatīt rakstu Mursijas reģions.

Mursija
Pilsēta
Murcia
Karogs Ģerbonis
Mursija
Koordinātas: 37°59′10″N 1°7′49″W
Valsts	Spānija
Apgabals	Mursija
Dibināta	825
Platība
• Pilsēta	881,86 km2
Augstums	43 m
Iedzīvotāji (2023)
• Pilsēta	469 177
• blīvums	498,6/km²
• urbānā teritorija	502 000
• aglomerācija	689 591
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta kodi	30001-30012
Mājaslapa	www.ayto-murcia.es
Mursija Vikikrātuvē

Mursija (spāņu: Murcia) ir Spānijas pilsēta, kas atrodas valsts dienvidaustrumos pie Seguras upes. Mursija ir Mursijas autonomā apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pēc 2014. gada datiem pilsētas teritorijā dzīvo 439 712 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā pēc 2010. gada datiem dzīvo 689 591 iedzīvotāji. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir septītā lielākā Spānijas pilsēta un 67. lielākā Eiropas Savienības pilsēta.

Mursija ir pazīstama ar tradicionālajām Klusās nedēļas procesijām. Apkārtnes ekonomika galvenokārt balstās uz tādu lauksaimniecības produktu audzēšanu kā citroni, apelsīni, tomāti un citi augi.

Vēsture

Pilsētu 825. gadā dibināja arābu Andalusas emīrs Abdurahmans II. 12. gadsimtā arābu ceļotājs Muhameds al-Idrisi atzīmēja, ka Mursija ir liela un labi nocietināta pilsēta. Pēc Kordovas kalifāta krišanas 1031. gadā Mursija nonāca Almērijas, Toledo un beidzot Seviļas pakļautībā. 1172. gadā tā nokļuva Almohādu varā un no 1223. līdz 1243. gadam tā bija neatkarīgas valsts galvaspilsēta.

1292. gadā Mursija iekļāvās Aragonas Karalistē, bet 1304. gadā to iekļāva Kastīlijas Karalistē. Pilsētā un apkārtnē apmetās daudzi ieceļotāji no Provansas un Katalonijas.

18. gadsimtā Mursija piedzīvoja strauju uzplaukumu, pateicoties zīda ražošanai. 1651., 1879. un 1907. gadā pilsēta cieta plūdos, bet 1829. gadā to satricināja zemestrīce.

Cilvēki

Mursijā dzimuši:

• Ibn Arabi (Ibn Arabi, Doctor Maximus, 1165—1240) — filozofs;
• Huans de la Sjerva (Juan de la Cierva, 1895—1936) — inženieris.