Nātrija superoksīds
Vikipēdijas lapa
| Nātrija superoksīds | |
|---|---|
 __ Na+ __ O2− Nātrija superoksīda kristālrežģis |
|
| Citi nosaukumi | nātrija peroksiperoksīds nātrija dioksīds |
| CAS numurs | 12034-12-7 |
| Ķīmiskā formula | NaO2 |
| Molmasa | 54,989 g/mol |
| Blīvums | 2200 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 552 °C |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
| Šķīdība ūdenī | reaģē |
Nātrija superoksīds (NaO2) ir oranždzeltena kristāliska viela, kas satur superoksīda jeb peroksiperoksīda anjonu O2−. Veidojas kā starpprodukts, oksidējoties nātrijam.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nātrija superoksīds NaO2 veidojas, iedarbojoties ar skābekli uz nātrija peroksīdu paaugstinātā temperatūrā un spiedienā:
- Na2O2 + O2 → 2 NaO2
Var iegūt arī, uzmanīgi oksidējot nātrija šķīdumu amonjakā:
- Na + O2 → NaO2
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nātrija superoksīds ir nestabilāks par kālija superoksīdu. Kā visi superoksīdi, tas ir paramagnētiska viela (to pievelk magnēts) - to, tāpat kā krāsainību, nosaka superoksīda anjona nesapārotais elektrons. Nātrija superoksīds ir ļoti spēcīgs oksidētājs.
Nātrija superoksīdam reaģējot ar ūdeni, veidojas nātrija hidroksīds un skābeklis.
