NTV-5

Vikipēdijas lapa
NTV-5
Formāts komerciāla televīzija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valoda latviešu
Adrese Elijas iela 17
Rīga
Dibināta 1992. gadā
Raida kopš 1992. gada 4. maijā
Pārtrauca raidīt 1996. gada augustā
Vadītājs Marina Gulmane
Nākamais kanāls LNT

NTV-5 bija pirmā komerctelevīzija Latvijā un ir pirmais neatkarīgais televīzijas kanāls, ko izveidoja pēc neatkarības atjaunošanas.[1] Kanāls darbību sāka 1992. gada 4. maijā 31. decimetru kanālā, bet 1996. gada augustā Andreja Ēķa vadībā apvienojot NTV-5 un Picca TV, pārtapa par Latvijas Neatkarīgo televīziju.[1][2] Kanāla ģenerāldirektore bija Marina Gulmane.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par NTV-5 publiski paziņoja dažus mēnešus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas de facto 1991. gada decembrī, kad avīzēs publicēja sludinājumu par televīzijas programmu vadītāju konkursu. Tehniskie un citi sagatavošanas darbi jau sākās agrāk, taču konkursa laikā neatkarīgajā televīzijā tika atklāti daudzi daudzsološi talanti. Tas nozīmē, ka kopā ar Latvijas TV diktoriem, kurus izvēlējās, tiks dzirdētas arī jaunas un saistošas balsis, kas spēs izmantot jaunu televīzijas valodu un ziņu pasniegšanas stilu. Kanāla idejas autore bija Marina Gulmane, kura kļuva par kanāla ģenerāldirektori. Kanāla programmā iekļāva dažādus raidījumus, tostarp raidījumus par nacionālajām kultūras biedrībām, valodu kursus (skandināvu, lietuviešu un igauņu valodas mācīšana), ciklu par pasaules literatūru un dokumentālās filmas par Latvijas vēsturi. NTV-5 ziņu departamenta vadītājs bija žurnālists Kārlis Streips.[1]

1996. gada 10. oktobrī VNĪA noslēdza līgumu ar valsts nekustamā īpašuma apsaimniekotāju SIA "Televīzijas kompānija NTV-5" par grozījumiem 24. augustā noslēgtajā "Nekustamā īpašuma Elijas ielā 17, Rīgā, apsaimniekošanas un uzturēšanas līgumā", 1995. gadā, radot ievērojami labvēlīgākus nosacījumus nekustamā īpašuma apsaimniekotājam — SIA "NTV-5", lai gan "Lauku projekts", ieskaitot nepabeigto būvniecības objektu Rīgā, Elijas ielā 17, jau bija nodots Privatizācijas aģentūrai ar 1996. gada 1. oktobra nodošanas-pieņemšanas aktu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]