Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

Vikipēdijas lapa
Latvijas Republikas Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Andris Bērziņš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā pie Brīvības pieminekļa svinīgi noliek ziedus

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir svētku diena, kad tiek atzīmēta 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākās Padomes pieņemtā „Deklarācija par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. 4. maijs ir valsts brīvdiena.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kā arī noteica pārejas posmu no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz Saeimas sasaukšanai. Šim notikumam par godu 1990. gada 3. oktobrī likums "Par svētku un atceres dienām" tika papildināts ar 4. maiju un šī diena tika atzīmēta kā piemiņas diena ar oficiālo nosaukumu "Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena".[1]

Kopš 2002. gada 9. aprīļa šī diena tika noteikta kā svētku diena (brīvdiena).[2]

2007. gada 12. jūnijā pieņēma grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kurā teikts, ka ja 4. maijs iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad nākamā darba diena ir brīvdiena.[3]

2011. gada 27. aprīlī prezidents Valdis Zatlers parakstīja grozījumus, kuros noteikta svētku dienas pārdēvēšana par "Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu".[4]

Kopš 2016. gada 4. maija, sekojot Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja aicinājumam, šo godina ar "Baltā galdauta svētkiem", klājot svinību galdu ar baltu galdautu.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]