Andrejs Ēķis

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Andrejs Ēķis
Dzimis 1964. gada 15. maijā (59 gadi)
Nodarbošanās uzņēmējs, kinoproducents, režisors

Andrejs Ēķis (dzimis 1964. gada 15. maijā) ir latviešu uzņēmējs, kinoproducents un režisors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Rīgas 5. vidusskolas (tagad — Rīgas Valsts vācu ģimnāzija) pabeigšanas strādāja Latvijas Televīzijā — vispirms kā skatuves strādnieks, vēlāk kā operators.[1] 1993. gadā viņš uzņēma savu pirmo filmu — melno komēdiju «Ceļojums uz Tukumu».[2][3]

1994. gadā Ēķis kopā ar Māri Ozoliņu un Māri Pauderu dibināja neatkarīgo televīzijas kanālu «Picca TV». Gadu vēlāk Ēķis kopā ar citām personām iegādājās televīzijas kanālu NTV-5.[1] 1996. gadā «Picca TV» un NTV-5 apvienojums — Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) — ieguva tiesības raidīt Latvijas 3. televīzijas izplatīšanas tīklā. Ēķis kļuva par LNT ģenerāldirektoru.[4] Kaut arī Ēķis savas daļas televīzijas kanālā oficiāli pārdeva 1999. gadā, viņš turpināja būt tā ģenerāldirektors. Ēķis bija cieši saistīts arī ar 2001. gadā izveidoto televīzijas kanālu «TV5 Rīga»,[5] taču noliedza, ka būtu tā īpašnieks.[6] Ēķis bija LNT valdes priekšsēdētājs līdz 2012. gada jūnijam, neilgi pēc tam, kad kanālu iegādājās Modern Times Group.[7]

Sākot ar 1999. gadu, Andrejs Ēķis bija iesaistīts uzņēmuma Kempmayer Media Limited darbībā. Šis uzņēmums noslēdza līgumu ar akciju sabiedrību «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» par ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā. 2003. gada jūnijā Ministru kabineta sēdē tika noskaidrots, ka 53,5 miljonu ASV dolāru vērtais līgums tika noslēgts, neinformējot valdību.[8] Tika uzsākta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšana, un vēlāk — krimināllieta (t.s. digitalizācijas lieta). 2004. gadā Stokholmas arbitrāžas tiesa atzina līgumu par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža.[8] 2007. gada aprīlī Ēķim tika izvirzīta apsūdzība par krāpšanās organizēšanu liela apmērā personu grupā.[9] Rīgas apgabaltiesa krimināllietu sāka izskatīt 2008. gada 28. augustā, un tajā tika apsūdzētas 19 personas. 2015. gada 15. maijā tiesa pasludināja Ēķi par vainīgu, piespriežot viņam 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro naudassodu.[10] Pēc apelācijas 2018. gada 20. jūnijā Ēķa sods tika samazināts uz 95 minimālajām mēnešalgām (40 850 eiro).[11] 2020. gada 30. oktobrī Augstākā tiesa atcēla šo spriedumu, un apgabaltiesai tas būs jāskata vēlreiz.[12]

2010. gada pirmajā pusē Ēķis iesaistījās kustībā «Par Labu Latviju!», un maijā kļuva par tās vadītāju.[13] Kustība finansēja raidījumu ciklu maija beigās un jūnija sākumā, kuros tika rakstīta tautas deklarācija. Raidījumi tika veidoti līdz 5. jūnijam, kad sākās 10. Saeimas vēlēšanu aģitācijas laiks.[14] 12. jūnijā tika dibināta politiskā apvienība «Par Labu Latviju!», kurā apvienojās Tautas partija, «LPP/LC», vairākas reģionālās partijas un vairāki kustības «Par labu Latviju» biedri,[15] taču Ēķis politiskajā apvienībā neiesaistījās.[16]

Ēķis bija 2000. gada spēlfilmas «Baiga vasara» producents un viens no scenārija autoriem. Filmas režisors bija Aigars Grauba, un Ēķis un Grauba turpmākajos gados sadarbojās vairākos kino projektos — filmās «Rīgas sargi» (2007), «Sapņu komanda 1935» (2012) un «Nameja gredzens» (2018), kā arī seriālā «Viss pa jaunam!» (2019—2020).[17] Viņš ir bijis producents arī citu režisoru veidotām filmām, tostarp Jāņa Streiča veidotajai filmai «Rūdolfa mantojums» (2010).[18] 2010. gadu vidū Ēķis pats atsāka režisēt filmas, pievēršoties komēdijas žanram. Viņš ir bijis režisors filmām «Svingeri» (2016), «Blēži» (2018), «Klases salidojums» (2019) un «Klases salidojums 2» (2020).[19] Viņš ir bijis režisors filmas «Svingeri» ārvalstu versijām, pielāgojot filmu Ukrainas, Igaunijas, Norvēģijas un Polijas auditorijai.[20]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Ēķis 1988. gadā apprecēja Ivetu, laulībā piedzima trīs dēli. Iveta Ēķe gāja bojā negadījumā 2008. gada 23. februārī atpūtas braucienā Norvēģijā.[21] 2013. gadā viņš apprecējās ar Dainu Gāgu,[22] laulībā dzimis dēls.[23]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 Antra Krastiņa. «Andrejā sēž «ķinis»». Diena, 1996. gada 20. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  2. ↑ Gita V. «Pirmā latviešu melnā humora filma». Latvijas Jaunatne, 1993. gada 19. martā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  3. ↑ Līga Rušeniece. «Andrejs Ēķis. Avantūrists, kurš vienmēr šaubās». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2016. gada 9. decembrī. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  4. ↑ D. Terzena. «Latvijas neatkarīgā televīzija sola. Redzēs, ko rādīs». Lauku Avīze, 1996. gada 30. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  5. ↑ «‘Dienas bizness’ analizē Ēķa biznesa aizkulises». Delfi. 2001. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  6. ↑ «LNT un TV5 pārdotas mediju magnāta Mērdoka koncernam». Delfi. 2007. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  7. ↑ «LNT vadībā Ēķi nomaina Kaspars Ozoliņš». Delfi. 2012. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Kas bija Kempmayer Media Ltd?». Diena. 2007. gada 26. novembrī. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  9. ↑ «Digitālās TV lietā uzrāda apsūdzības Ēķim un Bandēnam (papildināts)». Delfi. 2007. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  10. ↑ «Tiesas spriedums 'digitālgeitā': Liepniekam, Ēķim un Rubenim naudassodi; Krongornam, Kokinam un Lozem - cietums». Delfi. 2015. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  11. ↑ «Tiesas spriedums 'digitālgeitā: attaisno Rubeni un samazina sodus citiem apsūdzētajiem». Delfi. 2018. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  12. ↑ Ivo Leitāns, Linda Spundiņa, Māris Klūga. ««Digitālgeitā» atceļ Ēķa, Liepnieka un pārējo apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem; lieta jāskata vēlreiz». Latvijas Sabiedriskie mediji, 2020. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 31. oktobrī.
  13. ↑ «Kustības "Par Labu Latviju" vadītājs turpmāk būs Ēķis». Tvnet. 2010. gada 17. maijs. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  14. ↑ «30 tūkstošus LNT Tautas deklarācijai iedeva kustība "Par labu Latviju"». Rekurzeme. 2010. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.[novecojusi saite]
  15. ↑ «Apstrīd partiju apvienības 'Par labu Latviju' reģistrāciju». Delfi. 2010. gada 29. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  16. ↑ Elizabete Rutule. «Ēķis: daudzi no kustības "Par labu Latviju" dalībniekiem grasās paši iet politikā». Diena, 2010. gada 29. maijs. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  17. ↑ «Foto: Pirmais ieskats Ēķa un Graubas veidotajā TV3 seriālā». Delfi. 2019. gada 3. janvārī. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  18. ↑ «Andrejs Ēķis veido filmu par latviešu leģendu». Delfi. 2010. gada 9. martā. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  19. ↑ «Andrejs Ēķis pikts uz kino kritiķiem: "Viņi nav tik tālu izauguši"». jauns.lv. 2019. gada 4. martā. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  20. ↑ «Andreja Ēķa filmas «Svingeri» poļu versija – pirmizrādes nedēļā skatītākā filma Polijas kinoteātros». Latvijas Sabiedriskie mediji. 2020. gada 6. martā. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  21. ↑ «Andrejs Ēķis atklāti par sievas traģisko zaudējumu un to, kā dzīvot tālāk». Delfi. 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  22. ↑ «Slepeni apprecējies Andrejs Ēķis». Delfi. 2013. gada 3. decembrī. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.
  23. ↑ «Andrejam Ēķim 50 gadu vecumā ceturtais dēls. Apsveicam!». jauns.lv. 2015. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 18. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Ēķis&oldid=3989922"