Latvijas Neatkarīgā Televīzija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par televīzijas kanālu. Par teātri skatīt rakstu Latvijas Nacionālais teātris.
Latvijas Neatkarīgā Televīzija
Latvijas Neatkarīgā Televīzija
Formāts Komerciālā televīzija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valoda Latviešu, krievu
Adrese Elijas iela 17, Rīga, LV-1050
Dibināta 1996. gadā
Sauklis Tava televīzija no sirds!
Vadītājs Andrejs Ēķis
Populāri raidījumi LNT Ziņas
LNT 900 sekundes
LNT brokastis
Degpunktā
Apraide Latvija, Satelīts
Kanāli LNT (Sirius 4, 11,958)
Tirgus daļa 8,6%, TNS Latvia, 2014. gada novembris
Mājaslapa www.lnt.lv

Latvijas Neatkarīgā Televīzija jeb saīsinājumā LNT ir televīzijas kanāls Latvijā, kas izveidots 1996. gadā, apvienojoties kanāliem NTV-5 un Picca TV. Kanāls pieder uzņēmumam Modern Times Group. Kanāla LNT dibinātājs un ģenerāldirektors ir uzņēmējs Andrejs Ēķis.

Kanāls LNT ir viens no vadošajiem televīzijas kanāliem Latvijā, kas izstrādā un pārraida audiovizuālos produktus televīzijas skatītāju auditorijai Latvijā. "LNT ziņu" programmu viesi ir ne tikai politiķi, bet arī sabiedrībā atzīti savas nozares eksperti un viedokļu līderi. LNT saviem skatītājiem piedāvā plašu pārraižu klāstu, tajā iekļaujot raidījumus par politiskiem, sociāliem un kultūras notikumiem - "900 sekundes", "LNT ziņas", "LNT brokastis", "LNT Top 10" un izklaidējoši šovi. Vēl kanāls skatītājus priecē arī labākās Holivudas un Krievijas filmas un seriāli.

LNT izceļas arī ar dažādiem sabiedriskās iniciatīvas projektiem, piemēram: "Eņģeļi pār Latviju", "Labestības diena", "Mana mamma gatavo labāk nekā tavējā" un citiem.

LNT vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanāla LNT sākotnējais logotips no 1996. gada līdz 2000. gadam.
Kanāla LNT vecais logotips no 2000. gada līdz 2015. gadam.

1996. gada augustā apvienojoties kanāliem NTV-5 un Picca TV izveidojās Latvijas Neatkarīgā Televīzija jeb LNT – pirmais privātais vislatvijas televīzijas kanāls. Kanāls LNT savas darbības sākumā nebija īpaši orientēts uz kādu noteiktu skatītāju daļu, jo tajā laikā tas bija vienīgais nacionālais komerckanāls un nepastāvēja konkurence. Skatītāji labprāt skatījās visu piedāvāto mākslas filmu un sevišķi seriālu klāstu, Krievijas televīziju programmu retranslācijas neatkarīgi no satura, jo iepriekš neviens kanāls Latvijā nebija devis šādu piedāvājumu un nebija izveidots kabeļtelevīzijas tīkls. Līdz ar to kanāls LNT darbības sākumā programmā apmēram 40% aizņēma tieši citās valstīs ražotie televīzijas seriāli un autorprogrammas. No pirmās pastāvēšanas dienas kanāls LNT ir izveidojis savus ziņu raidījumus, kas bija ietverti kanāla programmā.

2000. gadā kanāls LNT nomainīja savu logotipu no pelēkās un sarkanās uz zilo un balto krāsu.

2004. gada 5. oktobrī kanāla LNT ēterā no rīta pulksten 7.00 līdz 8.30 sāka rādīt jaunu informatīvo ziņu programmu "900 sekundes". Tas bija Latvijā neredzēts, pasaules televīzijas ziņu līmenim un prasībām atbilstošs projekts, kura realizācija un izveidē kanāls LNT ir veicis liela mēroga investīcijas. Skatītājus uzrunāja divi ziņu diktori Kristīne Garklāva un Ģirts Timrots. Raidījums dalījās 15 minūšu ziņu ciklos, kuros skatītājs īsā laikā ieguva visu nepieciešamo aktuālāko informāciju par svarīgākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, sporta jaunumiem, laika ziņām un iepazīsties ar rīta preses apskatu. Par jaunumiem presē visus informēja Ilmārs Roķis, sporta ziņas lasīja Lauris Lizbovskis un laika ziņas vadīja Ilze Šuvcāne un Ieva Bērziņa.[1]

2006. gada augustā kanāls LNT nosvinēja 10 gadu jubileju. Uzsākot kanāla 10. sezonu septembrī, Doma laukumā tika aicināti cilvēki veidot visu laiku sirsnīgāko televīzijas logotipu. Vēl kanāls LNT izvirzīja sev ambiciozu, bet sasniedzamu mērķi – atņemt Latvijas televīzijai tiesības ziņu jomā. Lai to panāktu, tika investēti ievērojami līdzekļi pasaules standartiem atbilstošas studijas un ziņu programmu izveidē. "LNT ziņu dienestam" ir izdevies ne tikai piesaistīt skatītāju uzmanību, bet iemantot arī ekspertu un citu masu mediju atzinību. "LNT ziņu" programmu viesi ir ne tikai politiķi, bet sabiedrībā atzīti savas nozares eksperti un viedokļu līderi.

2007. gada vasarā tika realizēts viens no grandiozākajiem projektiem kanāla LNT vēsturē. Tika aizsākta jauna tradīcija – viena diena vasaras sākumā katru gadu visā Latvijā tiek pasludināta par "Labestības dienu". Kanāla LNT 11. sezona 2007. gada septembrī sākās sirsnīgi, mīļi un aizkustinoši, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs bija aicināts uz Doma laukumu, kur varēja piedalīties izveidojot no cilvēku liela pūlka kanāla LNT logotipu sirds formā kura bija zilā krāsā.

2008. gada 10. maijā, turpinot jau aizsākto labestības projektu "Labestības diena", vienojās kopīgam mērķim vienas dienas garumā, saziedojot naudu smagi slimu bērnu ārstēšanai. Cilvēku atsaucība bija tik liela, ka saziedotā summa sešas reizes pārsniedza to summu, kuru pasākumu organizētāji sākotnēji cerēja savākt. Kopā "Labestības diena" 2008. gadā saziedoja 183 668,99 Ls. Kanāls LNT savu 12. sezonu sāka 2008. gada augusta beigās ar grandiozu atklāšanas šovu, kas vainagojās ar fantastisku uguņošanu 11. novembra krastmalā un tiešraidē kanālā LNT. Pirms Ziemassvētkiem kanāls LNT kopā ar Katrīni Pasternaku un atbalstītājiem aizsāka labestības akciju "Eņģeļi pār Latviju", kuras galvenais mērķis bija uzlabot smagi slimo bērnu dzīves kvalitāti un palīdzēt tiem dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. Labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju" aicināja ikvienu ziedot un kļūt par bērna sargeņģeli. Labestības akcijā tika saziedoti 428 778,52 Ls.

2009. gada 24. maijā, labestības pasākums "Labestības diena" saziedoja 284 577,56 Ls un sākot no novembra beigām līdz 20. decembrim labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju" saziedoja 380 600 Ls.

2010. gada 30. maijā labestības pasākums "Labestības diena" saziedoja 194 527,90 Ls. 2010. gada 20. jūnijā, visas dienas garumā Brīvdabas muzejā notika kanāla LNT un "Latvijas Krājbankas" rīkotais pasākums, kurā bija ielīgoti gaidāmie vasaras saulgrieži un uzpīts lielākais Jāņu vainags Latvijā. Atsaucība no cilvēku puses bija milzīga un ar 1174 cilvēku piedalīšanos tapa aptuveni 100 metrus garš lielākais Jāņu vainags Latvijā, bet kopumā pasākumu visas dienas garumā apmeklēja aptuveni 8500 cilvēku. Sākot no novembra beigām līdz 19. decembrim labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju" saziedoja 414 265 Ls.

2011. gada 30. maijā labestības pasākums "Labestības diena" saziedoja 215 301,83 Ls. 2011. gada 26. augustā kanāls LNT svinēja 15 gadu jubileju un uzsāka 15 sezonu. Svinīgais pasākums tiešraidē norisinājās Latvijas Nacionālās operā. Vakarā, 11. novembra krastmalā kanāls LNT piedzīvoja neparastu salūtu, nosvinot 15 gadu jubileju. No novembra beigām līdz 18. decembrim labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju" saziedoja 258 038 Ls.

2012. gada 9. janvārī par kanāla TV5LNT un Kanāls 2 televīzijas īpašnieku kļuva Zviedrijas mediju kompānija "Modern Times Group".[2] 2012. gada 27. maijā labestības pasākums "Labestības diena" saziedoja 138 834,88 Ls. 16. decembrī labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju" saziedoja 301 021,15 Ls.[3]

2013. gada 27. maijā labdarības akcijā ''Labestības diena'' saziedoja 174 796 Ls.[4] 15. decembrī labdarības akcijā "Eņģeļi pār Latviju" saziedoja 235 422 Ls.[5]

2014. gada 31. maijā labdarības akcijā ''Labestības diena'' saziedoja 185 260 EUR.[6] 14. decembrī labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju" saziedoja 280 695,97 EUR.[7]

2015. gada 31. maijā labdarības akcijā ''Labestības diena'' saziedoja 142 015 EUR.[8] 31. augustā LNT Ziņu dienestam bija jauna, multifunkcionāla studija, kuras veidošanā bija ņemts vērā mūsdienu tendences, plašas digitālās iespējas, un grafiskais noformējums kļuvis dinamiskāks un vizuāli plašāks. Jauno studiju skatītāji varēja redzēt no rīta raidījumā "900 sekundes". Studija tapusi sadarbībā ar augsta līmeņa ārvalstu profesionāļiem.[9] 5. septembrī kanāls LNT nosvinēja 20. gadu jubileju un atklāja 20 sezonu. Jubileju svinēja pie Brīvības pieminekļa kopā ar kanāla LNT personībām un cilvēkiem. Vēl pasākumā tika sumināti Laimīgie cilvēki, kurus kanāls LNT meklēja visu vasaru un atklāja Eiropas basketbola čempionātu, kas bija viens no svētku kulminācijas brīžiem. Vel par godu kanāla LNT 20. sezonai bija radīta dokumentālā filma "LNT 20 sezonas. Spilgtākie mirkļi", kur iespaidos un atmiņās dalījās Baiba Zūzena, Māris Grigalis, Ilze Dobele, Agris Blūmfelds, Ieva Brante, Katrīne Pasternaka, Rolands Laķis, Armands Ekštets un citi. Filmā tika apkopotas tradīcijas un notikumi, kurus Latvijas sabiedrībā ir aizsācis kanāls LNT. Piemēram, vēlēšanu debates, sarkanbaltsarkano lentīšu piespraušana Patriotu nedēļā, vairāki ziedošanas projekti, muzikāli, ģimeniski un izklaidējoši šovi, kas aizkustinājuši visus Latvijas iedzīvotājus. Bija nozīmīgi, ka daudzi šodienas skatuves mākslinieki savus pirmos soļus uz skatuves spēruši kanāla LNT realitātes šovos.[10] 20. decembrī labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju" saziedoja 177 193,61 EUR.[11]

2016. gada 29. maijā labdarības akcijā ''Labestības diena'' saziedoja 106 733,96 EUR.[12] 18. decembrī labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju" saziedoja 153 473,08 EUR.[13]

LNT veidotās pārraides[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanāla LNT vēsturē bija izveidoti daudzi pašmāju veidotie raidījumi, šovi, seriāli, spēles un projekti. Visvairāk tika izveidoti pašmāju veidotie šovi kur cilvēkiem viņi bija iecienīti un ieguva vislielāko popularitāti.

LNT raidījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Atklātās lietas" — 2003. gadā kanālā LNT tika pārraidīts dokumentāls raidījumu cikls "Atklātās lietas" par skaļākajiem noziegumiem Latvijā. Raidījumā tika izmantoti dokumentāli kadri, liecinieku, iesaistīto personu stāstījumi un inscenētas ainas. Raidījumā "Atklātās lietas" bija iekļauti arī bijušās PSRS kinoarhīvu materiāli, kuros redzami ekskluzīvi dokumentāli kadri. Dokumentālā raidījuma tapšanā piedalījās Latvijā zināmi žurnālisti - Vairis Stašāns, Sandijs Semjonovs un Mārcis Pumpurs.[14]

"Mājokļa jautājums" — 2005. gadā kanālā LNT tika pārraidīts raidījums "Mājokļa jautājums", kas stundas laikā piedāvāja skatītājiem piedzīvot iespaidīgas pārvērtības kādā no mājokļa telpām. Raidījums uzrunāja ikvienu, kas gribēja gūt idejas un iedvesmu savas dzīvojamās platības pārveidošanai, iekārtošanai un remontam. Viesistabas, bērnistabas, virtuves, vannas istabas, guļamistabas, verandas, garāžas, pagrabi, bēniņi – to visu pārvērst līdz nepazīšanai bija raidījuma "Mājokļa jautājuma" spēkos. Raidījums "Mājokļa jautājums" kopumā ilga sešas sezonas.[15]

"Palīdzības formula" — 2006. gada 24. aprīlī kanālā LNT tika pārraidīts raidījums "Palīdzības formula". Raidījuma galvenais mērķis bija meklēt problēmu cēloņus un sniegs konkrētai problēmai atbilstošus risinājuma variantus. Raidījumu vadīja profesionāls psihoterapeits Ervīns Alksnis. Katrā raidījumā cilvēkiem bija iespēja uzklausīt dažādus likteņstāstus. Katrā no tiem bija viena un tā pati problēma no dažādiem skatu punktiem. Problēmu loks bija plašs, tās bija vecāku attiecības un bērnu audzināšanas krīzes, laulāto nesaskaņas, atkarību problēmas. Skatoties raidījumu, skatītājiem bija iespēja identificēt problēmsituācijas ar savu dzīves pieredzi un iegūt vērtīgu informāciju. Visu dalībnieku problēmstāsti tika filmēti viņu mājās, vidē, kurā viņi jūtas ērti un var brīvi runāt par savu problēmu un šie materiāli tika demonstrēti raidījuma laikā.[16] 2. oktobrī Ervīna Alksniņa vietā raidījumu vadīja Katrīne Pasternaka un tika nomainīts raidījuma nosaukums uz "Katrīnes palīdzības formula".[17]

"Sirmā ēdienkaratē" — 2006. gadā kanālā LNT tika pārraidīts viens no visu laiku populārākajiem kulinārijas raidījumiem "Sirmā ēdienkaratē". Raidījuma vadītājs Mārtiņš Sirmais ir izcils pavārs, kurš gatavo un rada jaunus, veselīgus ēdienus, kā arī gardus kulinārijus brīnumus jebkādās kombinācijās. Mārtiņš Sirmais raidījuma laikā izglītoja ikvienu skatītāju, stāstot par produktu labajām un sliktajām īpašībām un to cik vērtīga ir to lietošana cilvēka uzturā. Raidījums "Sirmā ēdienkaratē" kopumā ilga piecas sezonas.[18]

"Tautas balss" — 2007. gadā kanālā LNT tika pārraidīts raidījums "Tautas balss". Raidījums "Tautas balss" bija tapis, lai atbildētu uz cilvēka jautājumiem un par to, kas cilvēkus bija nokaitinājis, uzjautrinājis un uzrunājis. Katru dienu raidījumā rādīja dažādus viedokļus, eksperimentus, šokējošus un atklātus cilvēka stāstus, izklaidi un informāciju par laiku, naudu un veselību kas bija noticis Latvijā. Raidījumu vadīja Māris Grigalis un Elīna Doļģe.[19] 2012. gada 1. oktobrī raidījums "Tautas balss" tika pārtraukts un šī raidījuma vietā nāca jauns informatīvi izklaidējošs raidījums "Labvakar, Latvija!" kas atšķirās no raidījuma "Tautas balss".[20]

"Mans mīļais draugs" — 2008. gada 12. aprīlī kanālā LNT tika pārraidīts ģimenes raidījums "Mans mīļais draugs". Raidījumu vadīja aktrise Vita Baļčunaite un Nauris Logins. Vadītāji ciemojās pie kāda sabiedrībā pazīstama cilvēka, kam ir mājdzīvnieks, lai dalītos mīluļa aprūpes pieredzē, padomos, ieteikumos un tika izrunāta mājdzīvnieka paradumi un rakstura iezīmes. Vēl raidījumā stāstīja par jocīgiem, ģeniāliem un neparastiem dzīvniekiem un par patversmē nonākušo dzīvnieku dzīves stāstus un rosināja skatītājus, pirms iegādājoties jaunu mājdzīvnieki, apsvērt iespēju, adoptēt, kādu no patversmē esošajiem dzīvniekiem. Vēl tika intervēti speciālisti par mājdzīvnieku kopšanu, audzināšanu un citiem aktuāliem jautājumiem.[21]

"Ražots Latvijā" — 2009. gadā kanālā LNT tika pārraidīt raidījums "Ražots Latvijā", kur stāstīja un rādija, kā top ikdienā patērējamās preces, kas tiek ražotas Latvijā. Ikvienam no mums ir interesanti, kā veido pierastus sadzīves priekšmetus, pārtikas produktus un citas dzīvošanai nepieciešamas lietas, īpaši, ja to izcelsme ir Latvija. Mēs ikdienā lietojam tūkstošiem priekšmetu, sākot no sērkociņiem un beidzot ar sieru, bet reti aizdomājamies, kādu ceļu tie mērojuši līdz mūsu mājām.[22]

"Brīnišķīgās Vakara Ziņas ar Andu Auziņu" — 2009. gadā kanālā LNT tika pārraidīts notikumu izvērtējošu raidījumu "Brīnišķīgās Vakara Ziņas ar Andu Auziņu", kura vadītāja Anda Auziņa. Raidījums atklāja Latvijas sabiedrībai nedēļas spilgtākos un smieklīgākos notikumus un to, kas aiz katra notikuma slēpās.[23]

"Ievas pārvērtības" — 2010. gada 27. oktobrī kanālā LNT tika pārraidīts pārvērtības raidījums "Ievas pārvērtības". Populārais un visvairāk lasītais nedēļas žurnāls "Ieva" ar iemīļoto rubriku "Tavas pārvērtības" bija arī kanāla LNT raidījumā "Ievas pārvērtības". Katrā raidījumā pārvērtības piedzīvoja viena sieviete ar diviem modes mākslinieku Indras Salcevičas un Ginta Budes uzraudzībā. Modes mākslinieki devās pie raidījuma varonēm, lai izrevidētu viņas skapi. Drēbju šķirošana notika ar trīs dažādu krāsu grozu palīdzību – zaļajā grozā nonāca apģērbs, kam tika dota zaļā gaisma, dzeltenajā grozā nonāca apģērbs, kuru var uzvilkt tikai dažreiz, bet sarkanā groza saturu dizaineri ieteica izmest vai atdot labdarībai. Pēc drēbju izšķirošanas, stilisti deva padomus sievietei, kas jāievēro, jāizceļ vai jānoslēpj, izvēloties apģērbu. Lai pārvērtības notiktu ne tikai apģērbā, sieviete tika nodota friziera un grima māksliniekiem.[24]

"Čiks un gatavs" — 2011. gada 9. aprīlī kanālā LNT tika pārraidīts pavāru raidījums "Čiks un gatavs". Raidījumu vadītājs bija pavārs Lauris Aleksejevs un kopā ar saviem bērniem stāstīja, kā pagatavot brīnumgardas lietas. Apvienojot Laura un viņa bērnu apbrīnojamo talantu, radīja ģimenes uzņēmumu – kafejnīcu "Čiks un gatavs". Filmēšanas laukumā gāja karsti, jo īsā laikā kopā ar bērniem bija jāpaspēj sagatavot gardi ēdieni saviem raidījuma viesiem. Laura un viņu bērnu piedāvātie ēdieni bija garšīgi un to pagatavošanai nebija nepieciešami ļoti dārgi produkti, garšvielas un ilga laika pavadīšana pie plīts.[25]

"Lapsa virtuvē" — 2011. gada 4. septembrī kanālā LNT tika pārraidīts kulinārijas raidījumu "Lapsa virtuvē". Tas bija konceptuāli pilnīgi jauns raidījums, kur rādīja kā var pagatavot garšīgus ēdienus. Īpašs uzsvars katrā raidījumā tika likts uz kūku vai saldo ēdienu gatavošanu, jo raidījumu vadītāja Liene Tomsone jeb Lapsa ir kafejnīcas "Kūkotava" saimniece. Receptes bija ļoti vienkāršas un visiem pieejamas. Receptes bija pieejamas internetā un recepšu bukleti bija pieejami visos veikalos "Rimi".[26]

"Tehnovīzija" — 2012. gada 18. martā kanālā LNT tika pārraidīts tehnoloģiju raidījums "Tehnovīzija". Raidījumā stāstīja par datoriem, mobilajiem telefoniem, tehnoloģijām, telekomunikācijām, sadzīves tehniku un par citām tehnoloģijas lietām. Katrā raidījuma vairākos sižetos tika salīdzinātas dažādu iekārtu iespējas - praktiski uztveršanas, izturības, ātrdarbības testi, tika pausts lietotāju viedoklis - no vidēja patērētāja viedokļa līdz profesionālim un tika sniegts maksimāli daudz praktisku padomu un īstenoti aizraujoši eksperimenti. Raidījumu vadīja mūziķis Kristaps Rūķītis.[27]

"Laimīgs un vesels" — 2012. gada 3. jūnijā kanāls LNT kopā ar "Veselības centrs 4" un "Medicīnas sabiedrību ARS" pārraidīja veselības un skaistumkopšanas raidījumu "Laimīgs un vesels". Raidījuma mērķis bija sniegt praktiskus padomus un atspoguļot mūsdienu iespējas ārstniecības un estētiskās skaistumkopšanas jomā. Katrs raidījums tika veltīts noteiktai aktuālai tēmai, tajos piedalījās medicīnas eksperti un vadošo jomu speciālisti, lai plašāk diskutētu par veselības un skaistumkopšanas problēmām, meklētu risinājumu un atbildētu uz studijas viesu jautājumiem. Studijā uz vietas bija iespēja sekot izmeklēšanas gaitai un uzklausīt ekspertu skaidrojumu par jaunākajām ārstēšanas metodēm un vērot video no operāciju norises. Raidījuma vadīja Iveta Komisāre-Gorodņičija.[28]

"Labvakar, Latvija!" — 2012. gada 1. oktobrī kanālā LNT tika pārraidīts informatīvi izklaidējošs raidījums "Labvakar, Latvija!". Raidījums atspoguļoja Latvijā plašāko kultūras notikumu klāstu, kur varēja uzzināt par jaunākajām pirmizrādēm Latvijas teātros, kādi notiks koncerti, grāmatu un mākslas jaunumiem un ielūkoties kultūras dzīves aizkulisēs. Vēl bija iespēja iepazīties un sarunāties ar Latvijas spilgtākajām personībām un uzzināt lietas par kurām neviens cits iepriekš nav runājis un stāstījis.[29]

LNT šovi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Viens, divi - gatavs!" — 2004. gada 3. oktobrī kanālā LNT tika pārraidīts kulinārijas šovs "Viens, divi - gatavs!". Šovs tika veidots pēc pasaulē pazīstamā un populārā kulinārijas raidījuma "Ready Stady Cook". Kulinārijas šova ekspertu lomā katru reizi redzēja profesionālus Rīgas restorānu pavārus, bet garšīgu un interesantu ēdienu pagatavošanā sacentās sabiedrībā zināmi un populāri cilvēki. Produktu kopējā summa nedrīkstēja pārsniegt piecus latus, bet pagatavošanas laiks bija divdesmit minūtes. Kulinārijas šovu vadīja Valters Krauze.[30]

"Drosmīgās pārvērtības" — 2005. gadā kanālā LNT tika pārraidīts pārvērtības šovs "Drosmīgās pārvērtības", kas Latvijā līdz šim nebija tapis. Šī šova tapšanas process bija ļoti sarežģīts un garš. Vasarā kanāls LNT bija izsludinājis pieteikšanos drosmīgajām pārvērtībām. Pāris dienu laikā piedalīties gribētāju skaits sasniedza četrus simtus. Izvēlētās sievietes bija pavisam parastas Latvijas iedzīvotājas – grāmatvede un deviņu bērnu māmiņa, friziere un krāsotāja. Katrai no viņām bija savs sapnis, kurš bija piepildījies. Pateicoties speciālistiem - plastikas ķirurgu Jāņa Zaržecka, Tālivalža Krūmiņa un Eduarda Juršēvica, zobārstu Armanda Ozoliņa, Linarda Griežņa, Andas Virgas, Normunda Gailīša, Valda Vanaga un tehniķa Volfganga Vedeninga līdzdalībai šajā projektā rezultāts bija ļoti fantastisks. Tika veiktas visdažādākās procedūras un operācijas - ķirurģiskas plakstiņu koriģējošas un sejas ādas pievilkšanas operācijas, ausu korekcijas, krūšu implantu ievietošana, redzes uzlabošana ar lāzera staru, zobu pārveidošana un labošana. Katru pārtapšanas procesu noslēdza viesošanās skaistumkopšanas salonos - sejas ādas uzlabošanas procedūras un manikīrs. Atkarībā no veicamo operāciju sarežģītības, pārtapšanas process ilga līdz pat četriem mēnešiem. Bija arī procedūras, kuras vajadzēja veikt visu vasaru.[31]

"Sirdspuķīte" — 2006. gadā kanālā LNT tika pārraidīts realitātes šovs "Sirdspuķīte", kura būtība bija ļaut vīriešiem izbaudīt dažādas situācijas no sieviešu dzīves. Viņus sagaidīja pārbaudījumi skaistumkopšanas salonā, fotostudijā un modes skatē, kā arī bija jāiemācās staigāt augstpapēžu kurpēs, krāsoties un pucēties. Vīrieši mēģināja saprast, uz ko ir gatavas sievietes, lai iepatiktos stiprajam dzimumam.

"Divas zvaigznes" — 2007. gadā kanālā LNT tika pārraidīts šovs "Divas zvaigznes", kuru vadīja Sindija Vilde un Dailes teātra aktieris Dainis Gaidelis. Šovā dalību uzsāka 14 dažādu paaudžu zvaigžņu pāri - viena no šīm zvaigznēm ir teicami dziedoša, bet otra - ko ievērojamu sasniegusi citā sfērā, piemēram, biznesā, sportā, mākslā vai izklaidē. Šovā "Divas zvaigznes" uzvarēja Māris Grigalis un Veronika Plotņikova.

"Cīņas klubs" — 2007. gadā kanālā LNT tika pārraidīts aizraujošākais un spraigākais Latvijas populārāko mūziķu sacensību šovs "Cīņas Klubs". Par šova "Cīņas kluba" dalībnieku varēja kļūt ikviens Latvijas mūziķis vai grupa, par kuru dziesmām tika visvairāk balsots "Radio SWH" topā. Pēc šī topa rezultātiem katra mēneša četras populārākās dziesmas ieguva tiesības piedalīties televīzijas šova "Cīņas klubs" starpfinālos. Katrā šovā mūziķi tika sadalīti divos pāros. Mūziķu uzdevums bija tiešraidē un dzīvajā izpildījumā nospēlēt savu un pretinieka dziesmu, kuras ar savu balsojumu vērtēja televīzijas skatītāji un radio klausītāji. Katra pāra uzvarētāji izpildīja vēl vienu dziesmu pēc savas izvēles. Uzvar mūziķu apvienība, kura saņem vislielāko skatītāju un klausītāju balsu skaitu. Šovu vadīja Anna Lieckalniņa, bet šova tiesneši bija Artis Volfs un Toms Grēviņš. 2007. gadā šova finālā uzvarēja Andris Ērglis ar dziesmu "Ripoja akmens".[32] 2008. gadā ir notikuši četri televīzijas šovi "Cīņas klubs", kuros uzvarēja Dons ar dziesmu "Kolekcionārs", rokgrupa R.A.P. "Ej un meklē", Aisha "Dziesma pustumsā" un Ivo Fomins ar dziesmu "Mēs dzīvojam pasakā".[33][34]

"Dubultremonts" — 2007. gada 15. oktobrī kanālā LNT tika pārraidīts draugu šovs "Dubultremonts". Tas bija šovs, kur varēja pieteikties jebkurš cilvēks, lai uztaisītu remontu un izmainītu savu līdzšinējā dzīvokļa izskatu. Kvalificētās remontbrigādes un dizaineru vadībā varēja izremontēt sava drauga istabu, bet tavs draugs izremontēs tavējo. Remontbrigāde un dizaineri palīdzēja ar materiāliem, idejām, meistaru padomiem un instrumentiem, bet tu ar savu draugu un ģimenes darbaspēku. Šovā bija dotas tikai divas dienas un 1000 lati, lai pārvērstu savu dzīvojamo telpu. Raidījuma ģenerālsponsori bija būvmateriālu veikals "K-rauta" un banka "Nordea".[35]

"Zvaigžņu lietus" — 2008. gada janvārī kanālā LNT tika pārraidīts muzikālais šovs "Zvaigžņu lietus". Šovs pārsteidza savus skatītājus ar vērienīgāko muzikālo šovu televīzijas vēsturē, kura vadītāji bija Māris Grigalis un TV dīva Anna Lieckalniņa. Dziesmotajā cīņā uzvarēja Intars Rešetins un Yana Key. 2008. gada septembrī sekoja arī "Zvaigžņu lietus 2", kuru vadīja Māris Grigalis un Žanete Skarule. Otrajā sezonā uzvarētāju laurus plūca dziedātāja Kristīna Zaharova un uzņēmējs Nikolā Roldāns.[36]

"Latvijas Princese" — 2008. gadā kanālā LNT tika pārraidīts šovs "Latvijas Princese". Daudz pozitīvu emociju un intrigu saglabājās līdz pat šova finālam. Par galveno šova balvu un titulu cīnījās 20 atraktīvas, drosmīgas un azartiskas meitenes. Izturot visdažādākos pārbaudījumus un lieliski sevi pierādot, ka var būt līdztiesīga, draudzīga un cienīga nest "Latvijas Princese 2008" kroni, par šova uzvarētāju kļuva Katrīna Puriņa. 2009. gadā ar lielu nepacietību sākās šova "Latvijas Princese 2009" otrā sezona. Par uzvarētāju un attiecīgi "Latvijas princeses 2009" titula īpašnieci kļuva Alise Piterniece.[37]

"Latvijas Zelta talanti" — 2008. gadā kanālā LNT tika pārraidīts šovs "Latvijas Zelta talanti" par godu Latvijas valsts 90 gadu jubilejai. Kanāls LNT uzsāka talantu meklēšanu šovam "Latvijas Zelta talanti". Šovs bija unikāls ar to, ka tajā varēja piedalīties ikviens aizrautīgs un sirdī pozitīvs cilvēks un dalībniekiem nebija nekādi vecuma ierobežojumi. Šovu vadīja Guntars Gulbiņš un Jānis Moisejs. Šovs "Latvijas Zelta talanti" bija kā svētki apdāvinātiem cilvēkiem, kuri līdz šim bijuši nepamanīti. Viens no šova pārsteigumiem bija, ka raidījumus varēja vērot tiešraidēs no dažādām Latvijas pilsētām. Skatītāji bija tie, kuri noteica vistalantīgāko un apdāvinātāko Latvijas cilvēku. Titulu "Latvijas Zelta Talants 2008" un galveno balvu ieguvējs bija celtnieks Dainis Skutelis no Preiļu novada. 2009. gadā norisinājās šova "Latvijas Zelta talanti 2009" otrā sezona, kas deva jaunu iespēju ikvienam talantīgam valsts iedzīvotājam iepazīstināt visu Latviju ar savu talantu. Šovu vadīja mūziķis Lauris Reiniks. Par šova "Latvijas Zelta talanti 2009" uzvarētājiem un galvenās balvas ieguvējiem kļuva grupa "Drums Clinic" no Jelgavas.[38] 2010. gadā norisinājās šova "Latvijas Zelta Talanti 2010" trešā sezona. Šovu vadīja LNT raidījumu vadītājs Māris Grigalis. Titulu "Latvijas Zelta talanti 2010" un galveno balvu 5000 EUR ieguva Latvijas Ielu Vingrošanas sporta biedrība.[39]

"Paldies Dievam, piektdiena klāt" — 2008. gada beigās kanālā LNT tika pārraidīts jauns, skatītāju novērtēts humora šovs "Paldies Dievam, piektdiena ir klāt". Katru piektdienas vakaru smieklus un pikantus jokus garantēja trīs skaistas un mazliet kaprīzas raganas: "Jaunā Viļņa dienasgrāmatas" veidotāja Maija Silova, TV seja Kristīne Veisa un "Zelta Zivtiņas" dzīvokļa iemītniece Dace Grimze.[40]

"Dziedošās ģimenes" — 2009. gadā kanālā LNT tika pārraidīts ģimenes šovs "Dziedošās ģimenes". Tas bija projekts, kas aizsākās 2009. gadā un bija saņēmis vislielāko un sirsnīgāko skatītāju mīlestību un atbalstu. Pirmās divas šova sezonas vadīja dziedātājs un komponists Lauris Reiniks. Pirmās sezonas dziedošā šova cīņā uzvarēja Vītolu ģimene no Madonas rajona, Liezēres pagasta. 2010. gada otrajā sezonas šovā "Dziedošās ģimenes" uzvarēja Zaļkalniņu ģimene no Lielvārdes novada. 2011. gadā pateicoties lielajam atbalstam un skatītāju atsaucībai sākās trešā sezona šovam "Dziedošās ģimenes", kuru vadīja dziedātājs Normunds Rutulis kopā ar savu meitu Lindu. Par trešās sezonas šova uzvarētājiem kļuva Puncuļu ģimene no Rēzeknes novada.[41]

"Sapņu līgava" — 2009. gadā kanālā LNT saviem skatītājiem piedāvāja jaunu attiecību šovu "Sapņu līgava", kurā par galvenās personas - Ievas Kokorēvičas sirdi, cīņu uzsāka 20 drosmīgi vīrieši vecumā no 19 līdz 32 gadiem. Šis bija stāsts par izvēli, par to, kā cilvēki izvēlas veidot attiecības, par to, kā puiši izvēlas rīkoties konkrētos pārbaudījumos, par to, kā beigās Ieva izvēlēsies vienu vienīgo lielisko vīrieti un par to, vai puisis, kuru izvēlēsies Ieva, izlems tālāk satikties ar viņu, vai saņemt naudas balvu - 5000 Ls un Ievu vairs nesatikt. Ievai izvēlēties nebija viegli, bet, izvērtējot visus par un pret, Sapņu līgava par savu izredzēto izvēlējās Alvi. Pēc tam arī Alvim nācās izvēlēties - ņemt 5000 Ls vai turpināt iepazīt Ievu. Nauda palika savā vietā, jo Alvis vēlējās turpināt draudzību ar Ievu.[37]

"OKartes skatuve" —  2010. gadā kopā ar kanālu LNT un ar sakaru operatoru "OKarte" veidoja muzikālo šovu "OKartes skatuve". Šovs cilvēkiem ļāva piepildīt savu sapni par lielo skatuvi, piedaloties grandiozākajā muzikālajā projektā. Par muzikālā šova uzvarētāju kļuva vienmēr oriģinālām idejām bagātā un šobrīd viena no populārākajām dziedātājām Samanta Tīna.[37] 2011. gadā LNT un izklaides kanāls LMK (tagad Kanāls 2) kopā ar sakaru operatoru "OKarte" veidoja muzikālo šovu "OKartes skatuve". Šova būtība bija ļaut dalībniekiem brīvi un radoši izpausties – radīt oriģināldziesmas, skatuves tēlu, rūpēties par mārketingu un finansēm. Viss ar mūzikas radīšanu un grupas veidošanu saistītais menedžments pilnībā tika nodots dalībnieku pašu rokās. Dalībniekiem nedēļas laikā bija jāsagatavo priekšnesums lielajam piektdienas koncertam – divas dziesmas, ko dalībnieki koncertā izpildīja vienu pēc otras. Viena dziesma bija dalībnieku šovā radīta oriģināldziesma, otra jau pazīstama dziesma, ko dalībnieki izpildīja savā interpretācijā. Tā kā mūzikas industrijā toni primāri nosaka fani, šova vienīgie lēmēji par dalībnieku vietu izkārtojumu koncertā bija televīzijas skatītāji. Par muzikālā šova "OKartes skatuve" uzvarētājiem kļuva grupa "Jātnieki".[42]

"Aklās kāzas" — 2010. gada 14. februārī, Valentīndienā kanāla LNT notika veidotais iepazīšanās šovs "Aklās kāzas". Visas Latvijas priekšā divi pilnīgi sveši cilvēki - Oskars un Alise, viens otram teica jāvārdu. Viņus kopā saveda skatītāju balsojums.[43]

"Labās ziņas" — 2010. gadā tika pārraidīts analītisks humora raidījums "Labākās ziņas" par spilgtākajām valsts un pasaules aktualitātēm. Raidījuma ietvaros varēja apaskatīties ar lokālu skatu par globālām lietām. Par visu, kas mums ir aktuāls – par politiku un politiķiem, par spilgtām personībām, par sportu un kultūru, par kaitinošām reklāmām, jauniem TV šoviem, un ikvienu notikumu, kas izraisa sabiedrības rezonansi.[44]

"Maģiskās kāzas Molā" — 2010. gadā kopā ar kanālu LNT un tirdzniecības centru "Mols" rīkoja piedzīvojuma šovu „Maģiskās kāzas Molā”. Šovs notika tirdzniecības centrā "Mols". Šovam kopā pieteicās 110 pāri, kuri bija gatavi apprecēties televīzijas tiešraidē visas Latvijas acu priekšā maģiskajā datumā, kas bija 10.10.10. Desmit laimīgie pāri televīzijas tiešraidē visas Latvijas priekšā teica "Jāvārdu", solot viens otram mūžīgu mīlestību un uzticību. Šovā "Maģiskās kāzas Molā" tika uzstādīti divi lieli rekordi - viesiem tika pasniegta lielākā kāzu torte Latvijā, kas svēra 200 kilogramus, kā arī sarūpēta lielākā kāzu šampanieša piramīda divu metru augstumā no 1000 glāzēm.[45]

"Karaliskais anekdošu turnīrs" — tas bija humora šovs, kas ienesa humora devu ikviena skatītāja sirdī. Aktieru dueļus vadīja, iespējams, Latvijas labākais joku pazinējs un plēsējs – "Karaliskā Improvizācijas teātra" aktieris Jānis Skutelis. "Karaliskais anekdošu turnīrs" norisinājās pēc sporta spēļu uzbūves - no sākuma bija priekšsacīkstes, kurās katra teātra trupa piedalījās divas reizes, cīnoties par punktiem. Tie, kuri ieguva visvairāk punktus, tikās ceturtdaļfinālos, kam sekoja pusfināli un turnīru noslēdza lielais fināls, kurā tika noskaidroti 2011. gada "Karaliskā anekdošu turnīra" uzvarētāji – Dailes teātra aktieri Dainis Grūbe un Gints Andžāns.[38]

"Mazo dziesmas Latvijai" — 2011. gada sākumā kopā ar kanālu LNT un apdrošināšanas sabiedrību "BTA", veidoja kopprojektu kurš saucās „Mazo dziesmas Latvijai”. Projektu vadīja LNT raidījumu vadītājs Māris Grigalis un operdziedātāja Evita Zālīte. Svētdienas vakaros kanālā LNT valdīja prieks, sirsnība un patiesas emocijas, jo bērni no visas Latvijas ar savām balsīm iepriecināja ikvienu skatītāju un mazie dziedātāji katru nedēļu iemantoja arvien liekāku skatītāju mīlestību. 8. maijā, šova finālā par uzvarētāju un Latvijas cerību 2011 kļuva Valērija Satibaldijeva no Ludzas novada. Otro vietu ieguva Agate Albekeite no Skrīveriem, bet godpilno trešo vietu ieņēma Emīls Mangulis no Ogres.[46]

"120 stundas" — 2011. gadā norisinājās šovs "120 stundas", kurā varēja sekot līdzi piecu populāru pašmāju blondīņu gaitām Vidusjūrā - burāšanas ekspedīcijā piedalījās Marika Ģederte, Agnese Zeltiņa, Guna Geikina, Dace Dēnava un Laura Everte. Šova laikā tika pārbaudīti sieviešu spēks un izturība, turklāt, blondīņu, par ko sabiedrībā valda visvairāk stereotipu. Sievietēm bija nācies kāpt uz jahtas klāja, lai kapteiņa Ulda Mežuļa vadībā apgūtu burāšanas prasmes.[47]

"Pelnrušķīte" — 2012. gada 11. februārī norisinājās šovs "Pelnrušķīte", kurā piedalījās 12 dalībnieces, vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kuras bija gatavas pierādīt, ka viņām ir princeses raksturojošas īpašības - labestība, grācija, sirds gudrība, čaklums, erudīcija un smalkums. Ikvienu pelnrušķīti sagaidīs visdažādākie uzdevumi, kuros vajadzēs mācīties dejot, ģērbties un iziet sabiedrībā. Katrs no pārbaudījumiem bija pilns satraucošu un negaidītu pavērsienu, kur šova dalībniecēm bija jāapliecina savas īpašības un dotības, lai iemantotu ekspertu atzinību un izcīnītu uzvaru šovā.[48]

"Zelta ķepa" — 2012. gada 25. martā kanālā LNT tika pārraidīts dzīvnieku talantu šovs "Zelta ķepa". Kanāls LNT un ģimenes raidījums "Mans mīļais draugs" meklēja mājdzīvniekus, kuriem bija īpaši talanti. Šāds dzīvnieku talantu šovs Latvijā tapa pirmo reizi, kur bija iespēja parādīt savu mājdzīvnieka talantu visai Latvijai. Katrā raidījumā dzīvnieku talantu vērtēšanā piedalījās žūrija un skatītāji. Pēc katra priekšnesuma, dalībnieku vērtēja žūrija. Žūrija katru dalībnieku vērtēja, piešķirot dalībniekam ķepu. Skatītāju balsojumā iekļuva tie raidījuma dalībnieki, kas no žūrijas būs saņēmuši divas vai trīs ķepas. Šovu vadīja ģimenes raidījuma "Mans mīļais draugs" vadītāja Vita Baļčunaite.[49]

"Dvīņi dzied!" — 2012. gada 15. aprīlī kanālā LNT tika pārraidīts dvīņu muzikālais šovs "Dvīņi dzied!". Tas bija Latvijā vēl neredzēts un oriģināls muzikālais šovs. 28 dziedošie dvīņi bija gatavi piedalīties šovā, lai pārsteigtu un iepriecinātu cilvēkus ar skanīgām dziesmām, sirsnību un smiekliem. Šova piecos raidījumos – četros atlases raidījumos un finālā – piedalījās dvīņu pāri vecumā no 3 līdz 80 gadiem, kuri pārstāvēja visu Latviju. Katrā atlases raidījumā dzīvās grupas pavadījumā uzstājās septiņi dvīņu pāri, no katra atlases raidījuma tālāk uz finālu tika izvirzīti divi dvīņu pāri, kuri bija ieguvuši vislielāko žūrijas un skatītāju vērtējumu. Finālā noskaidroja dziedošākos Latvijas dvīņus. Šovā varēja dzirdēt dziesmas no Latvijas pirmās brīvvalsts laika un pēdējo gadu radio hītus. Raidījumu vadīja kanāla LNT raidījumu vadītājs Kristaps Tālbergs un šova "Dziedošās ģimenes" dalībnieces, dziedošās dvīnes Katrīna un Anna Drozdovičas. Šova finālā uzvarēja Rūdolfs un Reinholds Sprukuļi.[50]

"Precamies!?!" — 2012. gadā kanālā LNT tika pārraidīts iepazīšanās šovs "Precamies!?!". Iepazīšanās šovs tika veidots pēc populārā Krievijas projekta "Давай поженимся" (Ejam precēties) formāta, kura galvenais mērķis bija palīdzēt satikties neprecētiem cilvēkiem. Katrā pārraidē puisis vai meitene izvēlējās vienu no trim pretendentiem, kuri mēģināja iemantot galvenā šova varoņa simpātijas. Šova dalībniekus aktīvi atbalstīja draugi un radinieki, kuri deva padomus, uzdeva āķīgus jautājumus, lai palīdzētu noskaidrot, vai pretendents ir piemērots. Tāpat šovā lielu lomu spēlēja vadītāji - eksperti, kuri dalībniekiem palīdzēja saprast, kurš no kandidātiem ir piemērotākais.[51]

LNT seriāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Sirdsmīļā Monika" — 1999. gada 6. novembrī veidots seriāls. Notikumiem un pārpratumiem īstas latviešu bīstamās mājsaimnieces ikdienas viltībiņās komēdijseriālā "Sirdsmīļā Monika". Monika - galvenās lomas atveidotāja bija mazliet neaprēķināma karstgalve un viltniece, un vienmēr ļoti sievišķīga. Visbiežāk viņa rīkojās un tikai tad domāja. Mājsaimniece, kura ilgojās būt kaut kas vairāk. Seriāla galveno lomu atveidotāji bija Mirdza Martinsone, Jānis Reinis, Olga Dreģe un Leons Krivāns.[52]

Ferdinands Lieliskais” — 2002. gada 24. septembrī veidots seriāls. Tā Bija situāciju komēdija par savādnieku ģimenīti ar uzvārdu Lieliskie, kuri meklē visdažādākās un visnegaidītākās iespējas izrauties no pelēcīgās ikdienas un naudas trūkuma. Ceļš uz izraušanos tika meklēts diezgan netradicionāli – ar jaunu izgudrojumu patentēšanu, pārgudru filozofēšanu, mistisku izmēģinājumu un eksperimentu veikšanu un iesaistīšanos apšaubāmās afērās. Seriāla galvenos varoņus atveidoja aktieri Jānis JarānsGunta Virkava un Jana Duļevska.[53]

"Rīgas Eiroports" — 2005. gada 2. aprīlī veidots seriāls. Seriālā bija patiesas latviešu emocijas, salauzti likteņi – greizsirdība, nodevība, mīlestība. Satriecošas stjuartes, atbaidoši piloti, mīlošas meitenes, pliekani vīrieši – šai seriālā ir viss, kas vajadzīgs, lai apvītušas intrigantes to kritizētu. Stāsta darbība risinās Rīgas lidostā, kur darbu ir atradušas tautā mīlētās pensionāres Mildiņa Nabiņa un Skaidrīte Krāniņa. Tieši tur tad arī rodas jautrība un smiekli, izspēlējot visdažādākās komiskas situācijas par pasažieriem, pilotiem, dakteriem utt. Seriālā spēlēja Jānis Jarāns un Dainis Porgants.[54]

"Saldais pārītis" — 2006. gadā veidots komēdijseriāls. Seriālā bija tikai divi galvenie varoņi: Simona – Sandra Zvīgule, Filips – Artūrs Skrastiņš, abi kopā – "Saldais pārītis". Ar humoru par mūžseno un vispārzināmo atšķirību starp vīriešiem un sievietēm. Katra epizode bija kā pierādījums izdaudzinātajai patiesībai - vīrieši ir no Marsa, bet sievietes - no Veneras. Simona ir interesanta, moderna un totāli iemīlējusies savā vīrietī. Jūtas droši, bet tomēr dažkārt uztraucas par Filipa pagātnes dēkām. Filips ir tipisks vīrietis. Gudrs, labi izskatās un skaitās sieviešu lietpratējs.[55]

"Svešā dzīve" — 2006. gadā veidots seriāls. Seriāla centrā bija trīs ģimeņu dzīves līkloči, taču vienlaikus tas bija arī stāsts par 21. gadsimta dažādu intrigu pilno Latviju. Seriāls tika veidots balstoties uz to dienu notikumiem politikā un ikdienas dzīvē. Seriāla "Svešā dzīve" galveno lomu atveidotāji bija Lilita Ozoliņa, Juris Bartkevičs, Sarmīte Rubule, Māris Bezmers, Mārtiņš Brūveris, Esmeralda Ermale, Pēteris Gaudiņš, Liene Šomase, Karina Lučīņina un Maija Korkliša.[56]

"Diena kopā ar miljonāru" — 2006. gada 2. jūlijā veidots dokumentālais seriāls. Seriālā bija patiesi stāsti par to, kā miljonāri dabū lielo naudu mazajā Latvijā, par veiksmes noslēpumiem, kurus skatītājs uzzina no pirmavotiem. "Diena kopā ar miljonāru" bija vienkārša un nesamākslota patiesība par mūsu valsts ietekmīgākajiem un bagātākajiem cilvēkiem. Katrā raidījumā tika atspoguļota viena Latvijas miljonāra ikdiena visas dienas garumā, sākot ar rīta kafiju un tādām ikdienišķām nodarbēm kā bērnu nogādāšana skolā vai bērnudārzā, līdz pat vakaram, kuru dažs pavada kopā ar ģimeni, bet cits nododas ekstrēmām izklaidēm. Seriālā piedalījās miljonāri Jūlijs Krūmiņš, Irēna Pulkinena, Māris Gailis un citi. Visas viņu darbības tika uzmanīgi fiksētas videokamerās un mikrofonos, bet mūsu miljonāru būtību skatītājiem centās atklāt dokumentālā seriāla autors – žurnālists Vladislavs Andrejevs.[57]

"Cerību iela 21" — 2007. gada līdz 2008. gadam veidots seriāls. Seriāla galvenā vadlīnija bija mīlas trīsstūris, kurā latviešu meitenei Līgai jeb Nacionālā teātra aktrisei Annai Klēverei nācās saskarties ar divu brāļu mīlestību – jauno, simpātisko Dāvi, ko atveidoja Dailes teātra aktieris Intars Rešetins, un turīgo Ēriku, kura lomā iejutās Nacionālā teātra aktieris Normunds Laizāns. Seriālā galveno varoņu lomas atveidoja arī Zane Burnicka, Velta Skurstene, Rihards Lepers un dziedātāja Aisha.[58]

"Mīli mani mūžam" — 2009. gadā veidots seriāls. Seriāla stāsts bija par divu jauniešu - Elīzas un Gustava mīlestību. Par divām naidīgi noskaņotām ģimenēm - Grosvaldiem un Vīksnām, kuru bērni satikās un iemīlēja viens otru. Elīzai un Gustavam bija jāslēpj sava mīlestība, jo viņi zināja, ka ģimenes aizliegs būt tiem kopā. Tomēr, lai kādus šķēršļus liktenis tiem lika pārvarēt, viņu mīlestība izrādījās stiprāka. Seriāla galvenās lomas spēlēja Juris Žagars, Ieva Pļavniece, Normunds Laizāns, Leonarda Ķestere-Kļaviņa un citi aktieri.[59]

"Tikai nesaki man bizu" — 2011. gadā kanāla LNT veidots seriāls kur bija stāstīts par jaunas sievietes Laumas ceļu uz laimi un mīlestību, par sarežģījumiem, ar kuriem viņai nākas saskarties, par cilvēku attiecībām, kurās ir gan draudzība, gan nodevība, gan aprēķins, gan nesavtība – dzīve visā tās sulīgajā krāšņumā. Tas ir stāsts par cilvēka iekšējo spēku, par metodēm, ar kādām mēs dzīvojam – viens iet, ar kāju sperot durvis, otrs stāv pie durvīm un gaida iespēju ieiet. Domājams, ka skatītāji seriālā meklē ne tikai izklaidi, aizraujošu stāstu un līdzpārdzīvojumu, bet arī formulu – kā pašam kļūt laimīgam. Seriālā galvenās lomas atveidotāji bija Nacionālā teātra aktieris Jānis Āmanis un Valmieras teātra aktrise Inga Siliņa. Ievērojamas lomas seriālā ir Nacionālā teātra aktierim Ivaram Kļavinskim un Valmieras drāmas teātra aktrisei Ilzei Lieckalniņai. Seriālā piedalās arī Pēteris Gaudiņš, Esmeralda Ermale, Anta Aizupe, Madara Botmane un Ingus Kniploks.[60]

"Dzīves krustcēlēs" — 2012. gada 1. novembrī veidots dokumentālais seriāls. Dokumentālais seriāls tika balstīts uz patiesiem un reāliem notikumiem dažādās ģimenēs. Katrā sērijā tika stāstīts par dažādām ģimenes vai cilvēku problēmām un atgadījumiem. Ikvienu no stāstiem papildināja dažādu pieaicināto speciālistu (juristu, policistu, psihologu) viedoklis. Sērijas tika veidotas tā, lai sabiedrība vairāk izjustu sapratni vienam pret otru, mēģinot iztikt bez konfliktsituācijām.[61]

LNT spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Prāta banka" — 2002. gadā pirmo reizi kanālā LNT tika pārraidīta intelektuāla spēle kuru saucās "Prāta banka" un tās vadītājs bija Eduards Švāns. Ikviens skatītājs varēja pārbaudīt savu erudīciju, skatoties un pastarpināti piedaloties spēlē "Prāta banka". 2010. gadā par intelektuālās spēles "Prāta bankas" vadītāju kļuva dabas pētnieks un piedzīvojumu meklētājs Māris Olte. Intelektuālajai spēlei "Prāta banka" kopumā bija 8 sezonas.[62]

"Spicie triki" — 2005. gada 7. oktobrī kanālā LNT tika pārraidīta spēle "Spicie triki". Spēle "Spicie triki" bija ģimenes komandu spēle, kur vienas nedēļas laikā kādai ģimenei bija jāveic raidījuma veidotāju noteiktais uzdevums. Uzdevumi bija visdažādākie un ģimenes pārstāvim nākās demonstrēt gan prāta, gan spēka un veiklības prasmes. Lai arī sākotnēji pārbaudījumi var likties nepārvarami, ar draudzīgu ģimenes atbalstu tie bija apgūstami un izpildāmi. Katra ģimene, kas piedalās raidījuma balvas izvēlas sev paši no īpaša kataloga un bija tikai viens noteikums – summa nedrīkstēja pārsniegt 1000 latus. Spēli vadīja Gundars Āboliņš.[63]

"Zelta ģimene" — 2006. gadā kanālā LNT tika pārraidīta spēle "Zelta ģimene". Spēlē piedalījās un sacentās divas apņēmības pilnas ģimenes ar mērķi uzminēt nevis pareizās, bet populārākās atbildes uz dažādiem jautājumiem, kuri tika uzdoti 100 nejauši sastaptiem Latvijas iedzīvotājiem. Par labu domu un pozitīvu emociju lādēto spēli rūpējās tās vadītājs - spēkavīrs Raimonds Bergmanis.[64]

"Solo ar orķestri" — 2006. gada 1. oktobrī kanālā LNT tika pārraidīta muzikālā spēle "Solo ar orķestri". Muzikālā spēle "Solo ar orķestri" bija muzikāla sacensība, kuras dalībnieku uzdevums bija uzminēt melodijas. Visu spēles muzikālo izrādi diriģēja Valters un Kaža. Spēli uzsāka astoņi dalībnieki, kas tiek sadalīti divās komandās. Uz otru raundu devās komanda, kas uzvar pirmajā raundā - četri dalībnieki, kas no jauna tiek sadalīti divās komandās un spēli turpina divi pret divi. Trešajā, izšķirošajā raundā spēli turpināja komanda, kas uzvarēja otrajā raundā. Katrā raundā bija jāuzmin trīs dziesmas.[65]

"Zelta drudzis" — 2007. gada 10. aprīlī kanālā LNT tika pārraidīta televīzijas spēle "Zelta drudzis". Televīzijas spēle "Zelta drudzis" notika pa tālruni. Pa tālruni varēja zvanīt tie, kuriem bija Lattelekom vai LMT abonenti un kuri skatās kanālu LNT. Piedalīties spēlē katru dienu varēja ikviens pilngadīgs cilvēks sasniedzot 18 gadus. Spēlē piedalījās visi tie, kas piezvana uz norādīto spēles tālruni. Katram zvanītājam tika piešķirts dalībnieka numurs, ar kuru tas piedalās spēlē. Ikdienas spēlē piedalās visi pēdējo 24 stundu zvanītāji, bet svētdienas lielajā papildus spēlē – "SuperDžekpots" varēja piedalīties visas nedēļas zvanītāji. Televīzijas spēli vadīja Inta Kindzule un Olafs Upenieks.[66]

"Lielais jautājums" — 2008. gadā kanālā LNT tika pārraidīta televīzijas veiksmes spēle "Lielais jautājums". Šī spēle katram dalībniekam lika sasparoties, dod iespēju izmēģināt veiksmi un pārbaudīt savas zināšanas. Veiksmes spēlē bija uzdoti āķīgi un sarežģīti jautājumi kurus vajadzēja atminēt. Tajā varēja piedalīties ikviens pilngadīgs cilvēks sasniedzot 18 gadus, kas skatījās raidījumu un kas varēja zvanot uz tālruni sniegt atbildes uz tiešraidē uzdotajiem jautājumiem. Raidījuma laikā piedalās četri dalībnieki un izspēlē dažādas prāta spēles. Uzvarētājs saņem naudas balvu.[67]

LNT projekti un labestības pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Latvijas ideja" — 2007. gadā kanāls LNT sadarbībā ar „GE Money” banku veidoja projektu, kurš saucās "Latvijas ideja: Nauda seko idejai". Projekta mērķis bija aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju pieteikt savu perspektīvo biznesa ideju un nest Latvijas vārdu pasaulē.[68]

"Latvijas Mobilais reportieris" — 2010. gadā kanāls LNT sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru "Latvijas Mobilais telefons" aizsāka Latvijā vēl nebijušu kopprojektu kas saucās "Latvijas Mobilais reportieris", kurā aicināja visus iedzīvotājus kļūt par reportieriem un ietekmēt notikumus Latvijā. Projekta mērķis ir padarīt sociālu atbildīgu katru Latvijas iedzīvotāju, kurš ir liecinieks sabiedriski svarīgam vai interesantam notikumam. Aizraut un izglītot Latvijas iedzīvotājus par modernajām tehnoloģijām, padarot tās viegli lietojamas ikvienam, jo tā ir ne tikai mūsu rītdiena, bet jau šodiena.[69]

"Rūdolfa Jāņi Cinevillā" — 2011. gada 23. un 24. jūnijā kinopilsētā „Cinevilla” Tukuma novada Slampē norisinājās tautas kopības lielfestivāls "Rūdolfa Jāņi Cinevillā". Divu dienu un visīsākās nakts garumā bija iespēja izjust gan tūkstošgadu tradīciju mistiku, gan ļauties svētku jautrībai un mūsdienīgām izklaidēm – piedzīvot īstenus Jāņusvētkus. Svētku tiešraides bija vērojamas kanālā LNT.[70]

Labdarības akcija "Labestības diena" ir viens no grandiozākajiem projektiem kanāla LNT vēsturē. Kanāls aizsāka jaunu tradīciju, kur viena diena vasaras sākumā katru gadu visā Latvijā tiek pasludināta par "Labestības dienu".[71] Labestības dienas mērķis ir uzrunāt sabiedrību un palūgt palīdzību tiem bērniem un ģimenēm, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs.[72] 2011. gadā "Labestības dienā", pateicoties visiem Latvijas iedzīvotājiem, saziedoja 215,301,83 latus, līdz ar to kopā mēs varējām palīdzēt 51 bērnam saņemt ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus, operāciju apmaksu, tehniskos palīglīdzekļus.[73]

Labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju" aizsākās 2008. gadā. Kanāls LNT kopā ar Katrīni Pasternaku un atbalstītājiem aizsāka labestības akciju "Eņģeļi pār Latviju", kuras galvenais mērķis ir uzlabot smagi slimo bērnu dzīves kvalitāti un palīdzēt tiem dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. Labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju" aicina ikvienu ziedot un kļūt par bērna sargeņģeli. 2011. gadā kanāls LNT kopā ar "Swedbank", "Ziedot.lv" un "Rimi" aicināja jau ceturto gadu pēc kārtas ikvienu iesaistīties labestības akcijā "Eņģeļi pār Latviju". Trijos gados Latvija bija saziedojusi vairāk kā miljons latu - 1’224,436,39 Ls un palīdzējuši 456 bērniem. 2011. gadā pateicoties cilvēku lielajai atsaucībai, tika saziedoti 334 799 Ls, kas nodrošina iespēju palīdzēt 83 smagi slimiem bērniem.[74]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā kanāls LNT ieņēma pirmo vietu Latvijā mīlētāko zīmolu topā televīzijas kategorijā, un sesto vietu visu nozaru zīmolu topā.[75]

2008. gada nominācijas kanāla LNT raidījumu "LNT Top 10" un "Ražots Latvijā" vadītājs Haralds Burkovskis saņēma Cicerona balvu par augstu meistarību žurnālistikā.[76] "LNT Ziņu dienesta" veidotais rīta raidījums "900 sekundes" saņēma balvu no Nacionālās Radio un Televīzijas padomes kā gada labākais televīzijas raidījums.[77] "European Hit Radio" nominācijā "Gada labākā reklāma – mediji" balvu ieguva kanāla LNT seriāla veidotā radio reklāma "Svešā dzīve".

2009. gada 20. aprīlī kanālam LNT pasniedza "Zelta vilnis" balvas šādās nominācijās: "Gada ziņu raidījums" – LNT raidījums 900 sekundes, "Gada dokumentālais raidījums" – LNT raidījums Degpunktā, "Gada speciālizlaidums" – LNT raidījums Labestības diena, "Gada producents" – LNT radošais direktors Niks Volmārs, "Gada televīzijas seja" – LNT raidījumu un televīzijas šovu vadītājs Māris Grigalis, "Gada muzikālais šovs" – LNT šovs Dziedošās ģimenes, "Gada translācija" uzvarējis konkursa Jaunais vilnis 2009 atspoguļojums kanālā LNT un TV5, "Gada televīzijas seja" – LNT projektu vadītājs Lauris Reiniks, "Gada dzīvesstila raidījumu" – LNT raidījums Sirmā ēdienkaratē.[78]

2009. gada 4. maijā kanāla LNT labestības akciju "Labestības diena" un "Eņģeļi pār Latviju" vadītāja Katrīne Pasternaka saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.[79] "Password 2009" sociālajā kategorijā uzvarēja kanāla LNT labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju".[80]

2010. gada 22. martā kanālam LNT pasniedza "Zelta vilnis" balvas šādās nominācijās: "Gada ziņu raidījums" – LNT raidījums 900 sekundes, "Gada izklaides šovs" – LNT šovs Latvijas Zelta talanti 2010, "Gada producente" – LNT projektu Labestības diena, Latvijas dziedošās ģimenes un Tautas balss producente Ilze Ancāne, "Gada dzīvesstila raidījums" – LNT raidījums Mājokļa jautājums, "Gada 15 minūtes slavas" – Kaspars Zlidnis un Latvijas Ielu vingrotāji LNT Latvijas Zelta talanti.[81]

Kanāls LNT par projektu "Labestības diena" saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Cicerona balvu.[38]

LNT svinīgās ceremonijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2006. gada kanāla LNT raidījums "Degpunktā" svinīgajā ceremonijā "Latvijas gada varonis" godināja cilvēkus, kuri riskējot ar savu dzīvību, ir rīkojušies atbildīgi, izglābuši cilvēkus un ir dāvājuši citiem iespēju dzīvot. Lai uzzinātu kur šādi dzīvības glābēji ir, raidījuma "Degpunktā" komanda un "Tele2" aicināja pastāstīt aizkustinošus stāstu un stāstus par brīnumainajiem dzīvības glābējiem Latvijā, lai sabiedrība zinātu un lepotos ar cilvēkiem, kuri ir izglābuši cilvēkus no nāves briesmām. Ceremonijas "Gada varonis" balvas simbols bija bezdelīga – pats ātrākais putns, kurš uz saviem spārniem cilvēkiem nes cerību.

Kopš 2010. gada 1. septembra - Zinību dienā, kanāla LNT tiešraidē sadarbībā ar veikalu tīklu "Maxima" īpaši svinīgā ceremonijā tika sumināti un apbalvoti stipendiju konkursa "Latvijas Izcilnieki" jaunieši, kuri bija guvuši būtiskus sasniegumus eksaktās zinātnēs, humanitārās zinātnēs, mākslas, kultūras un mūzikas jomā, sporta un veselības jomā un sabiedriskās aktivitātēs.

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanāla LNT sākotnējais logotips no 1996. gada līdz 2000. gadam. 
Kanāla LNT vecais logotips no 2000. gada līdz 2015. gadam. 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lnt.lv - 900 sekundes
  2. MTG signs agreement to acquire LNT free-TV group in Latvia. Mtg.se. 2012. gada 9. janvārī. Skatīts: 2016. gada 29. decembrī.
  3. Labestības akcijā Eņģeļi pār Latviju saziedoti 301 021,15 Ls! Tvnet.lv. 2012. gada 17. decembrī. Skatīts: 2017. gada 1. janvārī.
  4. "Labestības dienā" saziedoti 174 796 lati. Nra.lv. 2013. gada 27. maijā. Skatīts: 2017. gada 1. janvārī.
  5. Labdarības akcijā 'Eņģeļi pār Latviju' saziedoti 235 422 lati. Delfi.lv. 2013. gada 16. decembrī. Skatīts: 2017. gada 1. janvārī.
  6. Labestības dienas akcijas ietvaros saziedoti 185 260 eiro. Nra.lv. 2014. gada 1. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 1. janvārī.
  7. Akcijā "Eņģeļi pār Latviju" saziedoti 280,7 tūkstoši eiro. Kasjauns.lv. 2014. gada 15. decembrī. Skatīts: 2017. gada 1. janvārī.
  8. Labestības dienā saziedotie 142 015 eiro ļaus palīdzēt gandrīz 40 bērniem. Skaties.lv. 2015. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  9. Skaties, kā tapa jaunā LNT Ziņu dienesta studija! Skaties.lv. 2015. gada 31. augustā. Skatīts: 2017. gada 7. janvārī.
  10. LNT 20. sezonas atklāšanā dzied un sumina Laimīgos cilvēkus! Skaties.lv. 2015. gada 6. septembrī. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  11. Labdarības akcijā 'Eņģeļi pār Latviju' saziedo 177 193, 61 eiro. Delfi.lv. 2015. gada 21. decembrī. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  12. Labestības dienā kopumā saziedoti gandrīz 140 tūkstoši eiro. Skaties.lv. 2016. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  13. Labdarības akcijā Eņģeļi pār Latviju saziedotie līdzekļi palīdzēs 47 bērniem! Skaties.lv. 2016. gada 18. decembrī. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  14. LNT jauns raidījums par skaļākajiem noziegumiem. Delfi.lv. 2003. gada 12. februārī. Skatīts: 2016. gada 29. decembrī.
  15. Lnt.lv - Mājokļa jautājums
  16. Lnt.lv - Palīdzības formula
  17. «Palīdzības formula» maina nosaukumu un vadītāju. Apollo.lv. 2006. gada 26. septembrī. Skatīts: 2016. gada 30. decembrī.
  18. Lnt.lv - Sirmā edienkartē
  19. Lnt.lv - Tautas balss
  20. LNT pārtrauks veidot raidījumu 'Tautas balss'. Delfi.lv. 2012. gada 17. septembrī. Skatīts: 2016. gada 30. decembrī.
  21. Lnt.lv - Mans Mīļais Draugs
  22. Lnt.lv - Ražots Latvijā
  23. Raidījums „Brīnišķīgās Vakara Ziņas ar Andu Auziņu”! Tvnet.lv. 2009. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 29. decembrī.
  24. Lnt.lv - Ievas pārvērtības
  25. Lnt.lv - Čiks un gatavs
  26. Lnt.lv - Lapsa virtuvē
  27. Lnt.lv - Tehnovīzija
  28. Lnt.lv - Laimīgs un vesels
  29. Lnt.lv - Labvakar, Latvija!
  30. Lnt.lv - Viens, divi - gatavs!
  31. Lnt.lv - Drosmīgās pārvērtības
  32. TVNET :: Latvijā - LNT sāksies "Cīņas klubs"
  33. Platforma.lv - Cīņas klubs
  34. Lmk.lv - Cīņas klubs
  35. Lnt.lv - Dubultremonts
  36. Lnt.lv - Zvaigžņu lietus
  37. 37,0 37,1 37,2 Lnt.lv - Latvijas Princese, Sapņu līgava, OKartes skatuve
  38. 38,0 38,1 38,2 Lnt.lv - Latvijas Zelta talanti, Karaliskais anekdošu turnīrs, Labestības diena
  39. Lnt.lv - Latvijas Zelta talanti
  40. Lnt.lv - Paldies Dievam, piektdiena klāt
  41. Lnt.lv - Dziedošās ģimenes
  42. «Par šovu "OKartes skatuve"». Okartesskatuve.lv. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
  43. Lnt.lv - Aklās kāzas
  44. Lnt.lv - Labās ziņas
  45. Lnt.lv - Maģiskās kāzas Molā
  46. Lnt.lv - Mazo dziesmas Latvijai
  47. «Jaunais blondīņu šovs "120 stundas" jau šovakar LNT!». Sieviesuklubs.lv. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
  48. Šovs «Pelnrušķīte» - LNT no 11. februāra. 2012. gada 31. janvāris. Skatīts: 2016. gada 29. oktobrī.
  49. Lnt.lv - Zelta ķepa
  50. Lnt.lv - Dvīņi dzied!
  51. Lnt.lv - Precamies!?!
  52. Lnt.lv - Sirdsmīļā Monika
  53. Lnt.lv - Ferdinands Lieliskais
  54. Lnt.lv - Rīgas Eiroports
  55. Lnt.lv - Saldais pārītis
  56. Lnt.lv - Svešā dzīve
  57. Lnt.lv - Diena kopā ar miljonāru
  58. Lnt.lv - Cerību iela 21
  59. «LNT filmē pašmāju seriālu "Mīli mani mūžam"». Ifdb.lv. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
  60. Lnt.lv - Mīli mani mūžam
  61. Lnt.lv - Dzīves krustcēlēs
  62. Lnt.lv - Prāta banka
  63. Lnt.lv - Spicie triki
  64. Lnt.lv - Zelta ģimene
  65. Lnt.lv - Solo ar orķestri
  66. Lnt.lv - Zelta drudzis
  67. Lielaisjautajums.lv - Lielais jautājums
  68. GE Money Bank: Noskaidrots GE Money atbalstītā projekta "Latvijas ideja. Nauda seko idejai" iesūtīto ideju autoru socioloģiskais portrets. 2007. gads. Skatīts: 2016. gada 29. decembrī.
  69. Lnt.lv - Latvijas Mobilais reportieris
  70. Rūdolfa Jāņi Cinevillā. 2011. gada 3. augustā. Skatīts: 2016. gada 29. decembrī
  71. Lnt.lv - Labestības diena
  72. «TVNET aicina ziedot un piedalīties Labestības dienā!». Tvnet.lv. 2010. gada 30. maijā. Skatīts: 2012. gada 2 februārī.
  73. «Labestības diena 2011». Ziedot.lv. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
  74. «Labestības akcijā „Eņģeļi pār Latviju” kopā saziedoti – 334 799,78 Ls!». Lnt.lv. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
  75. «LNT sasniegumi». Lnt.lv. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
  76. «Pasniegtas Cicerona un Mērfija balvas». Lza.lv. Skatīts: 2012-02-02.
  77. «Skatītākās ziņu pārraides LNT kanālā». Tvnet.lv. 2009. gada 14. janvārī. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
  78. «Pasniegtas balvas „Zelta vilnis” labākajiem televīzijā». Kasjauns.lv. 2010. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 2. decembrī.
  79. «Katrīne Pasternaka saņem Triju Zvaigžņu ordeni». Easyget.lv. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
  80. «"PAssword 2009" mārketinga sasniegumu konkursa finālā ar Nordea, Statoil un Tetra Pak». 7guru.lv. 2009. gada 26. februārī. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
  81. «Pasniegta Nacionālā TV skatītāju balva „Zelta vilnis”». Kasjauns.lv. 2011. gada 23. martā. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]