Nacionālā Savienība "Taisnīgums"
 | Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Nacionālā Savienība "Taisnīgums" | |
|---|---|
 | |
| Priekšsēdētājs | Viktors Birze |
| Dibināta | 2003. gads |
| Galvenā mītne |
 Liepāja, Rīga, Latvija |
| Biedri (2024) | 295▲[1] |
| Ideoloģija |
|
| Oficiālās krāsas | Sarkana |
| 14. Saeima |
0 / 100 |
| Eiroparlaments |
0 / 8 |
| Valdība |
0 / 15 |
| Rīgas dome |
0 / 60 |
| Mājaslapa | |
| taisnigums.lv | |
| Partijas karogs | |
![](http://lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:Flag_of_the_National_Union_"Justice".svg) | |
|
| |
Nacionālā Savienība "Taisnīgums" (NST, iepriekš Helsinki-86 un Nacionālā Spēka Savienība) ir galēji labēja Latvijas nacionālistu politiskā partija, kas sevi uzskatīja par Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 pēcteci.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Nacionālā Spēka Savienība
[labot | labot pirmkodu]1997. gadā uz sabiedriskās organizācijas CTAG "Helsinki-86" bāzes, paralēli tai, tika izveidota tāda paša nosaukuma politiskā partija, kuru 1998. gada 2. janvārī reģistrēja Tieslietu ministrijā. Par partijas pirmo priekšsēdētāju kļuva Heinis Lāma. Partija "Helsinki-86" ar vājiem rezultātiem piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās.[2]
2003. gada 17. septembrī partijas Helsinki-86 "1. kongresā" tika ievēlēta jauna tās vadība un izveidota partija ar nosaukumu "Nacionālā Spēka Savienība" (NSS).[2] Par partijas vadītājiem kļuva priekšsēdētājs Aigars Prūsis un līdzpriekšsēdētājs Viktors Birze.
NSS startēja 2005. gada Liepājas domes vēlēšanās, bet ieguva tikai 2% balsu. 2005. gadā par Nacionālās Spēka Savienības biedru kļuva Kanādas rokgrupas RAHOWA ģitārists Džons Latvis (Jon Latvis). 2005. gada 19. decembrī tika nodibināta NSS 1. Rīgas grupa, kas pēc gada pārtapa par nodaļu.
2006. gada maijā partija sāka sarunas ar partiju "Tēvzemes savienība" par kopēja saraksta veidošanu dalībai 9. Saeimas vēlēšanās, aicinot šai koalīcijai pievienoties arī citas nacionālās partijas, it īpaši Pensionāru un senioru partiju, taču beigās katra partija vēlēšanās tomēr piedalījās ar atsevišķu sarakstu. 9. Saeimas NSS priekšvēlēšanu programmā bija ietverti solījumi atjaunot nāvessodu, kā arī ieviest krimināllikumā pantu par homoseksuālisma praktizēšanu. 2006. gadā par partijas priekšsēdētāju kļuva Viktors Birze, kurš to vadīja līdz 2008. gadam.
Latviešu leģionāru atceres dienā 2007. gada 16. martā NSS kopā ar nacionālistisko organizāciju Klubs 415 rīkoja gājienu no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim.
NSS kļuva plašāk pazīstama ar 16. marta Latviešu leģiona piemiņas dienas piemiņas pasākumu organizēšanu, protestiem pret seksuālo minoritāšu aktivitātēm, kā arī mēģinājumiem reabilitēt holokaustā apsūdzēto latviešu lidotāju Herbertu Cukuru. Politisko partiju likumdošanas reformas gaitā NSS neiesniedza pieteikumu pārreģistrācijai un tika izslēgta no politisko partiju reģistra 2008. gada 29. maijā.[3] Daļa tās biedru iestājās partijā "Tēvzemes savienība", kas dažviet minēta kā apvienošanās.
Nacionālā Savienība "Taisnīgums"
[labot | labot pirmkodu]2000. gada 15. novembrī tika reģistrēta centriski nacionālistiskā Latvijas Nākotnes partija, kuras dibināšanas kongress gan bija noticis jau 12. jūnijā. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja kultūrvēsturnieku Romānu Pussaru. Partijā darbojās arī Saeimas deputāts Oskars Grīgs un bijušais Ģenerālprokuratūras Totalitārā režīma noziegumu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Uldis Strēlis.[4][5] Partija 2001. gada pašvaldību vēlēšanās startēja vāji, Rīgā ierindojoties pēdējā vietā. No 2002. gada augusta līdz 2013. gada maijam partiju vadīja Artis Kumsārs.[6] Politisko partiju reģistrā LNP parādījās 2008. gadā.
2014. gada 10. septembrī LNP pārdēvēja par Nacionālo Savienību "Taisnīgums" (NST) un par priekšsēdētāju atkal kļuva V. Birze.[7][8][9] Par vienu no tās biedriem kļuva atvaļinātais virsnieks un Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs Agris Purviņš.[10][11] Partijas darbības publiskā sadaļa vairāku gadu garumā iezīmējās ar protesta akcijām pret imigrantiem un viesstrādniekiem.[8] 2024. gada maijā partija ziņoja, ka tās rindās ir 295 biedri.[12]
Pēctecība Helsinki-86
[labot | labot pirmkodu]NSS sevi pasniedza kā īstenu Helsinki-86 mantinieci, jo partijā darbojās Helsinki-86 dibinātājs Raimonds Bitenieks. Taču Helsinki-86 un NSS programmas būtiski atšķīrās. Helsinki-86 cīnījās par cilvēktiesībām, arī par mazākuma tiesībām (pat aizstāvot domu par mazākumtautību skolām, lai novērstu asimilāciju). NSS savukārt iestājās pret jebkuru multinacionālu politiku.
Vēlēšanu statistika
[labot | labot pirmkodu]NSS rezultāti
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Nodotās balsis | Procenti balsu | Deputātu vietas |
|---|---|---|---|---|
| 2005 | Pašvaldību vēlēšanas | Liepāja — 400 | Liepāja — 2,01% | - |
| 2006 | 9. Saeimas vēlēšanas | 1172 | 0,13% | - |
NST rezultāti
[labot | labot pirmkodu]Saeimas vēlēšanas
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | nepiedalījās | 0 / 100 |
Pašvaldību vēlēšanas
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2001. | 2001. gada Rīgas domes vēlēšanas | 0,22% | 0 / 60 |
Kā Latvijas Nākotnes partija |
| 2017. | 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | Liepājā – 3,18% | 0 / 15 |
|
| 2020. | 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | 0,23 | 0 / 60 |
|
| 2025. | 2025. gada Rīgas domes vēlēšanas | 0,36 | 0 / 60 |
Apvienības "Tauta. Zeme. Valstiskums." sastāvā kopā ar partiju Pašcieņa |
NSS pazīstamākie biedri
[labot | labot pirmkodu]- Viktors Birze, NSS priekšsēdētājs, uzņēmējs
- Aigars Prūsis, NSS Liepājas nodaļas vadītājs
- Kristaps Kaupe, IT speciālists, vienas no savulaik populārākajām Latvijas tīmekļa žurnālu sistēmām Blogiem.lv autors
- Raimonds Bitenieks, NSS pārstāvis Minsterē (Vācija), CTAG "Helsinki 86" līdzdibinātājs
- Edgars Dambītis, Atmodas laika aktīvists, viens no redzamākajiem CTAG "Helsinki 86" aktīvistiem Rīgā
- Andris Priediņš, NSS Valdes loceklis, uzņēmējs
- Modris Ozoliņš, NSS sociālais koordinators Liepājas rajonā, A/S "Liepājas metalurgs" Vides laboratorijas vadītājs (Arhivēts 2007. gada 25. jūnijā, Wayback Machine vietnē.)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-31. Skatīts: 2024-05-22.
- 1 2 ««Helsinkieši»: viņi bija sākumā». Sabiedrība un politika (latviešu). 2006-07-07. Skatīts: 2025-12-17.
- ↑ «Desmit likvidējamām partijām piesakās kreditori, arī LPP/LC apvienībai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2008. gada 28. maijā.
- ↑ «Nodibina Latvijas Nākotnes partiju». Delfi (latviešu). 2000-06-12. Skatīts: 2025-12-17.
- ↑ «Dibinās Latvijas nākotnes partiju». Delfi (latviešu). 2000-06-05. Skatīts: 2025-12-17.
- ↑ «UR informācijas portāls». info.ur.gov.lv. Skatīts: 2025-12-30.
- ↑ «Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS, 40008058499 - par uzņēmumu». Lursoft IT (latviešu). 2025-12-17. Skatīts: 2025-12-17.
- 1 2 «Ko Rīgai sola nacionālā savienība «Taisnīgums»?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-12-17.
- ↑ «Cilvēki». NS "Taisnīgums" (lv-LV). Skatīts: 2025-12-30.
- ↑ «Partijas NS Taisnīgums biedrs, Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs, atvaļināts virsnieks Agris Purviņš - Viedokļi - nra.lv». nra.lv. Skatīts: 2025-12-17.
- ↑ «Agris Purviņš - Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS / Pašvaldību vēlēšanas 2021». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-12-17.
- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-31. Skatīts: 2024-05-22.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Partijas mājaslapa Arhivēts 2015. gada 27. novembrī, Wayback Machine vietnē.