Nacionālā Spēka Savienība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nacionālā Spēka Savienība
Nss logotips.png
Vadītājs Viktors Birze
Dibināta 1998.g
Ideoloģija galēji labējs nacionālisms,konservatīvisms
Starpt. organizācijās Eiropas Nacionālā fronte
Eiroparlamentā nav
Saeimā nav
Ministri nav
Pašvaldībās nav
Mājaslapa www.taisnigums.lv
Skatīt arī Latvijas politika

Partijas Latvijā

Nacionālā Spēka Savienība (NSS) bija galēji labēja Latvijas nacionālistu politiskā partija. NSS uzskatīja sevi par Helsinki-86 pēcteci. NSS ir plašāk pazīstama ar 16. marta leģionāru piemiņas pasākumu organizēšanu, protestiem pret seksuālo minoritāšu aktivitātēm, kā arī mēģinājumiem reabilitēt holokaustā apsūdzēto latviešu lidotāju Herbertu Cukuru. Politisko partiju reformas gaitā NSS neiesniedza pieteikumu pārreģistrācijai un tika izslēgta no politisko partiju reģistra.[1] Daļa tās biedru iestājās partijā "Tēvzemes savienība", kas 2008. g. 24. maijā nomainīja nosaukumu pret "Tēvzemes nacionālo spēku savienība"[2].

Ideoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NSS ir nacionāli konservatīva partija, kas stingri iestājās par nacionālu latviešu Latvijas valsti. Partijas garīgais pamats ir tradicionālisma filozofija, kas ietver sevī kristīgās un latviskās vērtības. Ekonomiskā ziņā NSS programma ir vairāk kreisa, partija iestājas par sociālā taisnīguma principiem, daļēji valsts kontrolētu un plānotu ekonomiku.

9. Saeimas NSS priekšvēlēšanu programmā ir ietverti solījumi atjaunot nāvessodu, kā arī ieviest krimināllikumā pantu par homoseksuālisma praktizēšanu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

CTAG Helsinki-86[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1986. gada 10. jūlijā trīs liepājnieki Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss nodibina cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu (CTAG) "Helsinki-86" ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības. Uz ārzemēm tiek nosūtīta 17 personu protesta vēstule pret PSKP CK un Latvijas KP CK, kā arī Helsinki-86 dibināšanas dokumenti, kas izraisa plašu rezonansi.

1987. gada 14. jūnijā noorganizē boļševistiskā terora upuru piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, kas kļūst par pirmo publisko latviešu brīvības cīnītāju manifestāciju pēc Latvijas okupācijas un ievada 3. Atmodu.

PO Helsinki-86[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā uz sabiedriskās organizācijas "Helsinki-86" bāzes tiek izveidota politiska partija. Tieslietu ministrijā to reģistrē 1998. gada 2. janvāri. Par partijas pirmo priekšsēdētāju kļūst Heinis Lāma.

Partija bez panākumiem piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā un 2001. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā.

Nacionālā Spēka Savienība (NSS)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gadā politiskās organizācijas Helsinki-86 1.Kongresā tika ievēlēta jauna vadība un nomainīts partijas nosaukums uz Nacionālā Spēka Savienība. Par partijas vadītājiem kļuva priekšsēdētājs Aigars Prūsis un līdzpriekšsēdētājs Viktors Birze.

NSS startēja 2005. gada Liepājas domes vēlēšanās, bet ieguva 2 procentus balsu, kas bija par maz, lai iekļūtu pašvaldībā.

2005. gada 19. decembrī tika nodibināta NSS 1. Rīgas grupa, kas pēc gada pārtapa par nodaļu.

2006. gada maijā sāka sarunas ar Tēvzemes savienību par kopēja saraksta veidošanu dalībai 9. Saeimas vēlēšanās, aicinot šai koalīcijai pievienoties arī citas nacionālās partijas, it īpaši Pensionāru un senioru partiju, taču beigās katra partija vēlēšanās tomēr piedalīsies ar atsevišķu sarakstu.

2006. gada 1. jūlijā notika partijas 4. kongress, kurā tika pārvēlēta partijas vadība. Par jauno priekšsēdētāju kļuva Viktors Birze.

2007. gada 16. martā - Latviešu leģionāru atceres dienā - NSS kopā ar Klubu 415 rīko gājienu no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim.

Pēctecība Helsinki-86[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NSS sevi pasniedz kā īstenu Helsinki-86 mantinieci, jo Helsinki-86 dibinātājs Raimonds Bitenieks joprojām darbojas partijā. Taču jāatzīmē, ka Helsinki-86 un NSS programmas būtiski atšķiras. Helsinki-86 cīnījās par cilvēktiesībām, arī par mazākuma tiesībām (pat aizstāvot domu par mazākumtautību skolām, lai novērstu asimilāciju). NSS savukārt iestājas pret jebkuru multinacionālu politiku. Pēctecības jautājums tātad ir diskutabls.

Vēlēšanu statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Helsinki-86[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Nodotās balsis Procenti balsu Deputātu vietas
1998 7. Saeimas vēlēšanas 2088 0,22% -
2001 Pašvaldību vēlēšanas Rīga - 1010 Rīga - 0,47% -

Nacionālā Spēka Savienība (NSS)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Nodotās balsis Procenti balsu Deputātu vietas
2005 Pašvaldību vēlēšanas Liepāja - 400 Liepāja - 2,01% -
2006 9. Saeimas vēlēšanas 1172 0,13% -

NSS pazīstamākie biedri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Viktors Birze, NSS priekšsēdētājs, uzņēmējs
  • Kārlis Dumbris, NSS Rīgas nodaļas vadītājs, students
  • Aigars Prūsis, NSS Liepājas nodaļas vadītājs
  • Kristaps Kaupe, IT speciālists, viena no populārāka Latvijas tīmekļa žurnālu sistēmu Blogiem.lv autors
  • Raimonds Bitenieks, NSS pārstāvis Minsterē (Vācija), CTAG "Helsinki 86" līdzdibinātājs
  • Edgars Dambītis, sabiedriskais darbinieks, Atmodas laika aktīvists, viens no redzamākajiem CTAG "Helsinki 86" aktīvistiem Rīgā
  • Andris Priediņš, NSS Valdes loceklis, uzņēmējs
  • Modris Ozoliņš, NSS sociālais koordinators Liepājas rajonā, A/S "Liepājas metalurgs" Vides laboratorijas vadītājs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]