14. Saeima

Vikipēdijas lapa
14. Latvijas Republikas Saeima

14saeima.svg
Darbības laiks: 2022. gada 1. novembris — pašlaik

Priekšsēdētājs:
Priekšsēdētāja biedri:
Frakcijas termiņa sākumā

13. Saeima 15. Saeima

14. Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2022. gada 1. novembrī.[1]

Vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.[2] Salīdzinājumam — Lietuvas 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet Igaunijas 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.[3]

Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:[2]

Saraksta nr. Kandidātu saraksta nosaukums Derīgās zīmes Procenti* Vietas**
1 Jaunā Vienotība 173 425 18,97% 26
3 Zaļo un Zemnieku savienība 113 676 12,44% 16
18 "APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" 100 631 11,01% 15
11 Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 84 939 9,29% 13
8 Politiskā partija "Stabilitātei!" 62 168 6,80% 11
12 Latvija Pirmajā Vietā 57 033 6,24% 9
15 "Progresīvie" 56 327 6,16% 10

* Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.

** Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātus.

Koalīcijas veidošanas process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. 14. Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "Jaunā Vienotība", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas.

Partneru meklēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem:

  • "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar Zaļo un Zemnieku savienību, ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga;[4]
  • "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;[5]
  • "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "Progresīvie", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.[6] Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.[7][8]

Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.[9] "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.[10]

Sadarbības memorands[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto koalīcijas sadarbības memorandu — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:[11][12][13]

14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti
Nacionālās vērtības un tiesiskums Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība Tautsaimniecības attīstība Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības Veselības aprūpes pieejamība
Nacionālo vērtību atbalstīšana Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana
  • Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem
  • Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību
Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana
  • Turpināt atbalstīt nacionālo kultūru
Teritoriālā attīstība un dzīves vide
Tiesiskuma nodrošināšana
  • Paaugstināt galvaspilsētas konkurētspēju Ziemeļeiropas regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi;
  • Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi
Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana Nodokļu politikas pilnveidošana
  • Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā
  • Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm
  • Pabeigt valsts ostu pārvaldības reformu
  • Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē
  • Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot birokrātiskos šķēršļus

Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas:

  • Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes;

Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, kuras atbildības joma būs klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešana.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vēlēšanu kalendārs | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  2. 2,0 2,1 «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  3. «Voter Turnout | International IDEA». www.idea.int. Skatīts: 2022-11-12.
  4. «Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  5. ««Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  6. ««Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  7. ««Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  8. «Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  9. «Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-26.
  10. ««Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-26.
  11. 11,0 11,1 «Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-12.
  12. Jaunā Vienotība. «Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem». Jaunā Vienotība (latviešu), 2022-11-03. Skatīts: 2022-11-12.
  13. lvportals.lv. «Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-12.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]