Neapoles mastifs
| Neapoles mastifs | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Itālija |
| Īpašības | |
| Svars | Tēviņi: 75-90 kg |
| Mātītes: 70-85 kg | |
| Augstums skaustā | Tēviņi: 75-85 cm |
| Mātītes: 70-80 cm | |
| Apmatojuma veids | īss |
| Krāsa | vienlaidus krāsas: zils, tēraudzils, pelēks, melns un ruds, ir pieļaujami balti plankumi uz pakakles un melns svītrojums. |
| Metiena lielums | 5-7 kucēns(-i) |
| Dzīves ilgums | 8-10 gadi |
|
Suns Canis lupus familiaris | |
Neapoles mastifs (itāļu: Mastino Napoletano) ir Itālijā cēlusies suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2. grupas, 2.1 sekcijas ar numuru 197, bez darba spēju pārbaudes.[1] Tas ir liels impozants sargsuns. Dažreiz to sauc arī par itāļu mastifu jeb "neo".[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šķiet, ka Neapoles mastifa priekšteči kalpoja cilvēkam jau 7. gadsimtā p.m.ē. Līdzīgu suņu atveidojumi ir atrodami Asīrijas bareljefos un persiešu metāla mākslas darbos. Tos izmantoja kā kaujas un kara suņus. Tiek uzskatīts, ka šķirni tādu, kā to pazīst šodien, ir izveidojis Aleksandrs Lielais, krustojot Maķedonijas un Epīrijas kaujas suņus ar īsspalvainajiem Indijas suņiem. Tie saucās molossus un piedalījās ziloņu, lauvu, tīģeru un cilvēku medīšanā. Romas impērijā vēlāk izmantoja molossus kā kaujas un medību suņus kā arī gladiatoru cīņās Kolizejā. Pēc Romas ekspansijas Lielbritānijas salā molossus tika krustots ar citām milzu suņu šķirnēm.
Romas molossus krustojumus nākamajos gadsimtos izmantoja Dienviditālijas un Neapoles reģiona lauksaimnieki mājas sargāšanai.
Itāļi sāka nopietni pievērsties šķirnei pēc Otrā pasaules kara. Mastifi tika atzīti par valsts nacionālo vērtību. Seši Neapoles mastifi tika izstādīti pirmajā suņu izstādē Neapolē 1946. gadā. Šķirnes standartu 1948. gadā izstrādāja gleznotājs Pjero Skanciani (Piero Scanziani). Gadu vēlāk Neapoles mastifu oficiāli reģistrēja Itālijas Kinoloģiskais klubs (Ente Nazionale della Cinafilia Italiana) un Starptautiskā kinoloģiskā federācija (SKF). Itālijas standarts tika pārskatīts un papildināts 1971. gadā. Amerikas Neapoles mastifa klubs tika dibināta 1973. gadā. 1990. gadu sākumā tika izveidoti divi klubi: American Neapoles mastifs Club un USA Neapoles mastifs Club. Šī šķirne tika uzņemta Amerikas kinoloģiskā kluba darba grupā 2004. gadā[2].
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tas ir iespaidīgs masīvs dzīvnieks. Suņa svars ir 75-90 kg, kucēm 70-85 kg. Augums sunim 75-85 cm, kucēm 70-80 cm. Ķermeņa garums par 10% pārsniedz ķermeņa augstumu skaustā. Galvas garums sastāda 3/10 no kopējā ķermeņa garuma. Attiecība starp pieres un purna daļu ir 2 pret 1. Galva ir smaga ar krokotu ādu. Ādas krokas uz purna saplūst ar kakla krokām, tās krīt līdz pat krūtīm veidojot iespaidīgu pakakli. Piere ir plakana, deguns - liels. Pāreja no pieres uz deguna muguras daļu ir diezgan izteikta. Degungala krāsa saskaņota ar kažoka toni. Acis nelielas, gandrīz apaļas, novietotas dziļi, pēc standarta tās ir vienu toni tumšākas par kažoka toni. Sakodiens ir šķērveida vai taisns. Pilna zobu formula. Ausis nelielas, trīsstūra formas. Kakls ir spēcīgs, īss. Mugura taisna, plata un labi muskuļota. Skausts ir plats, tas īpaši neizceļas. Krūšu kurvis plats ar labi attīstītiem pektorāliem muskuļiem. Krusti ieslīpi, labi muskuļoti. Pleci ieslīpi. Priekškājas taisnas, platas. Pakaļkājas spēcīgas ar gariem apakšējās locītavas leņķiem. Ķepas apaļas. Nagi labi pigmentēti. Īsais raupjais apmatojums ir ciets un pieguļošs. Tā maksimālais garums ir 1,5 cm. Pierastākās apmatojuma krāsas ir zila un tēraudzila, melna un pelēka. Tā var būt arī ruda ar vai bez svītrojuma (angl. brindle). Baltas zīmes ir pieļaujamas uz krūtīm vai ķepu pirkstiem. Aste ir resna, plata pie pamatnes. Tā krīt taisni, bet uzbudinājuma brīdī tiek pacelta mazliet virs muguras līnijas. Saskaņā ar tradīciju šīs šķirnes suņiem īsi apgriež ausis, bet asti saīsina atstājot tikai 1/3. Mūsdienās ausis var atstāt arī dabīgā lielumā. Sunim ir lēna, brīva gaita, kas atgādina lielo kaķu gaitu. Suns pārvietojas galvenokārt soļos vai lēnā riksī, tas auļo ļoti reti.
Raksturs un audzināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ikdienas dzīvē tas ir nosvērts un mierīgs dzīvnieks. Tomēr jāatceras, ka pieaudzis, tas kļūst ļoti spēcīgs. Saimniekam bez pieredzes būtu jāapmeklē suņu apmācības nodarbības ar savu kucēnu, lai iemācītu tam paklausības bāzes. Kuces parasti ir vieglāk apmācāmas. Audzināšanai jābūt konsekventai, bet bez kliegšanas un brutalitātes. Sunim skaidri jāliek saprast, ka lēmumus pieņem saimnieks, bez kā neparedzētā situācijā viņu vairs nespēs kontrolēt. Paklausībai pie saites jābūt nevainojamai, jo noturēt tik lielu dzīvnieku, ja tas raujas prom, var būt ļoti grūti. Tas ir nopietns sargsuns, kas drosmīgi aizsargā savu teritoriju un ģimenes locekļus, izrādot zibenīgas reakcijas. Neapoles mastifs lojāli izturas pret bērniem, bet praktiski nekad nesekos to dotiem norīkojumiem, tāpēc nav jāpieļauj, ka bērns bez vecāku uzraudzības ved ārā tādu suni. Tāpat nav vēlams, ka suns piedalās trakulīgās rotaļās, it īpaši, ja turklāt ir sveši bērni - viņš var nepareizi izvērtēt situāciju. Kucēns arī jāsocializē ar saviem radiniekiem pēc iespējas ātrāk, organizējot kopīgas pastaigas. Pareizi socializēts Neapoles mastifs jaunībā mīl citu suņu kompāniju, vēlāk izturas pret tiem neitrāli. Dažiem tēviņiem ir tieksme uz kauslīgumu ar citiem suņu tēviņiem. Tādā gadījumā no tieša kontakta ar tiem labāk izvairīties. Vairums Neapoles mastifu labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem, it īpaši ja iepazīst tos agrā kucēna vecumā. Šī suņa prasības pēc fiziskās slodzes ir vidējas, bet viņam patīk sekot saimniekam lai kur tas dotos, arī garās pastaigās. Pastaigas un sociālie kontakti ir arī svarīgi lai suns saglabātu psihisko līdzsvaru.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Nomenclature des races de la FCI. Mastino Napoletano (197).». Federation Cynologique Internationale. Skatīts: 2014. gada 21. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 «Neapolitan Mastiff Dog Breed.». petwave.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. septembrī. Skatīts: 2014. gada 21. septembrī.