Kolizejs

Kolizejs
Colosseo
Kolizejs 2024. gadā
Kolizejs Kolizejs
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Roma, Itālija
Koordinātas	41°53′25″N 12°29′32″E
Pabeigta	70.-80. gads
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Romas vēsturiskais centrs, Svētā Krēsla īpašumi šajā pilsētā ar ekstrateritoriālajām tiesībām un Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, ii, iii, iv, vi
Iekļauts	1980. gads
Aizsardzības nr.	91
Valsts	Itālija
Platība	1430,8 ha

Kolizejs (itāļu: Colosseo), celts un sākotnēji pazīstams kā Flāvija amfiteātris (latīņu: Amphitheatrum Flavium, itāļu: Anfiteatro Flavio or Colosseo), ir eliptisks amfiteātris Itālijas galvaspilsētas Romas centrā un vislielākais Romas impērijas laika amfiteātris. Dažādos Kolizeja pastāvēšanas posmos tajā bija vietas 50 000 līdz 80 000 skatītājiem. Kolizejs celts 75.—80. gadā pēc Kristus. Tas ir 156 metrus plats un 187 metrus garš, bet augstums sasniedz 48,5 metrus. Amfiteātra centrālo daļu aizņēma arēna, kurā notika gladiatoru cīņas, bet ap to bija izvietotas ar marmoru apšūtas skatītāju sēdvietas.

Kolizeja veidotāji

Milzīgā nāves teātra radītāji bija trīs imperatori.

• Imperators Vespasiāns pavēlēja uzbūvēt Kolizeju 75. gadā, bet nomira pirms būvniecības beigām.
• Imperators Tits, Vespasiāna dēls, pabeidza Kolizeja celtniecību, un ēku atklāja 80. gadā.
• Imperators Domiciāns kļuva par imperatoru pēc sava brāļa Tita nāves un izbūvēja amfiteātra pagrabu sistēmu.

Vēsture

Celtniecība

Kolizeju sāka būvēt mūsu ēras 75. gadā un uzcēla piecu gadu laikā. Lai to radītu, strādāja 30 000 vergu, amatnieku un inženieru.

Imperators Vespasiāns vēlējās, lai Kolizejs būtu Romas impērijas lielākais un lepnākais amfiteātris, tādēļ projektu īstenoja, liekot lietā visas inženieru zināšanas un pieredzi, kāda bija uzkrāta, būvējot akveduktus un augstas ēkas. Inženieri nolēma, ka amfiteātris jābūvē tikai no akmeņiem un betona. Taču tas nozīmēja, ka milzīgā būve būs ārkārtīgi smaga, tās svars sasniegs vairākus miljonus tonnu. Lai tik masīvs amfiteātris neiegrimtu zemē, inženieri lika tūkstošiem vergu izrakt apmēram 33 000 tonnas zemes vietā, kur bija paredzēts būvēt amfiteātri. Tad būvbedrē ielēja 12 metrus dziļus betona pamatus. Amfiteātra nesošās daļas būvēja no īpaša paveida šūnakmens travertīna, ko celtniecībai ieguva apmēram 4 jūdžu attālumā no būvlaukuma. Aptuveni 4 tonnas smagos akmens bluķus izzāģēja no kalna un sūtīja uz Romu. Amfiteātrim augot augstumā, izmantoja arvien vieglākus būvmateriālus, piemēram, vulkānisko tufu, betonu un ķieģeļus, lai celtnes apakšējās daļas nesabruktu zem augšējo daļu milzīgā smaguma.

Pirmajos pastāvēšanas gados Kolizejā trūka telpu daudzajiem savvaļas zvēriem, gladiatoriem un notiesātajiem cietumniekiem. Imperatora Domiciāna laikā Kolizejam ierīkoja milzīgu pagrabu sistēmu, kurā turēja gladiatorus, savvaļas zvērus un uz nāvi notiesātos cietumniekus, pirms tos pa rampām un ar liftiem sūtīja arēnā. Domiciāns arī lika Kolizeja tuvumā uzbūvēt četras lielas gladiatoru skolas. Milzīgos pagrabus izraka zem amfiteātra arēnas koka grīdas; apakšā no betona un ķieģeļiem izbūvēja daudz telpu un gaiteņu. Pēc tam inženieri Kolizejā ierīkoja asprātīgu liftu sistēmu, kas ļāva savvaļas dzīvniekus pa neredzamām lūkām pēkšņi nogādāt arēnā.

Atklāšanas spēles

80. gadā ar simt dienas ilgiem asiņainiem svētkiem atklāja pasaulē lielāko un tolaik modernāko amfiteātri. Šajos svētkos ap 50 000 skatītāju noraudzījās, kā nežēlīgā veidā nogalināja 1000 cilvēku un 9000 savvaļas zvēru.

Kolizejs Romas impērijas norieta periodā

Kolizejs

Romas impērijā nostiprinoties kristietībai, tas stipri ietekmēja Kolizeja likteni. Kristieši ienīda cīņas, kā dēļ to uzbūvēja, jo īpaši tāpēc, ka Kolizejā bija nogalināts daudz šīs ticības pārstāvju. Kristieši šo amfiteātri dēvēja par "dēmonu templi". 326. gadā imperators Konstantīns aizliedza asiņainos slaktiņus, taču, spītējot aizliegumam, tie turpinājās visā impērijā. Valentiniāns III pilnībā likvidēja gladiatoru cīņas. Pēc tam Kolizejs kļuva par kristiešu svētceļotāju apmeklējumu objektu. Viņi ņēma līdzi uz mājām smiltis no arēnas, kurā bija nogalināts tik daudz viņu ticības brāļu.

Kolizejs viduslaikos

Kristietības nostiprināšanās un Romas impērijas noriets nozīmēja beigas arī Kolizejam kā cīņu arēnai. Pēc 450 gadus ilgušām izrādēm amfiteātris tika pamests, un sākās tā sabrukums. Pāris reizes Kolizejā rīkoja vēršu cīņas, bet tās plašu atsaucību neguva.

Atdzimšana

18. gadsimta vidū Romu iecienīja visas Eiropas rakstnieki un mākslinieki, kurus apbūra šīs pilsētas senā un slavas pilnā vēsture. Tolaik Kolizeja zemākā daļa — arēna un pagrabi — nebija pieejama, jo to slēpa augsne un drupas.

1806. gadā amfiteātrī sākās arheoloģiskie izrakumi. Vienlaikus notika mēģinājumi restaurēt senās ēkas sienas, kam draudēja pilnīga sabrukšana. Taču arheologiem tikai 1871. gadā izdevās novākt augsni un augus, kas Kolizeju bija pārklājuši daudzu iepriekšējo gadsimtu gaitā. 1874. gadā atraka arī plašo amfiteātra pagraba kompleksu. Izrakumu laikā Kolizeja pagrabos atrada tūkstošiem dzīvnieku skeletu palieku.

Fiziskais raksturojums

Skatītāju vietas un ērtības

Kolizeja iekšējais izkārtojums

Kolizejs ir elipses formas arēna. Tas ir 189 metrus garš un 156 metrus plats. No plānošanas viedokļa Kolizejs bija tā laika sarežģītākā būve ar stingru skatītāju dalījumu, lai nepieļautu dažādu sabiedrības slāņu sajaukšanos. Kolizejam bija 80 ieejas, pa kurām ļoti īsā laikā varēja ieplūst apmēram 50 000 skatītāju. Visas ieejas, gaiteņi, stāvi, kāpnes un tribīņu sēdvietu sekcijas bija numurētas, lai skatītāji ātri varētu atrast savas vietas. Kolizeja iekštelpas bija sadalītas piecos līmeņos, lai dažādi sabiedrības slāņi būtu savstarpēji izolēti. Pateicoties izcilajam amfiteātra gaiteņu un eju plānojumam, visi skatītāji varēja ieņemt savas vietas 10 minūšu laikā. Arheologiem Kolizejā izdevies atrast podu lauskas ar iegravētiem noteiktas sekcijas numuriem, iespējams, ka šie māla gabali tikuši izmantoti kā izrādes ieejas biļetes. Četras no lielajām ieejām Kolizejā bija paredzētas īpašiem nolūkiem. Dienvidu ieeju izmantoja tikai imperators un viņa viesi, ziemeļu ieeju — augstas pilsētas amatpersonas, bet rietumu ieeju — gladiatori. Austrumu puses vārtus dēvēja par "nāves vārtiem", jo tos izmantoja vienīgi nogalināto vai ievainoto gladiatoru un zvēru izvešanai.

Sēdvietu uzskaitījums:

• Summum Maenianumin Ligneis — šīs vietas bija paredzētas sievietēm, jo viņām neļāva skatīties šausmas tuvumā, tādēļ viņas sēdēja augšā pie kolonnām.
• Summa Cavea — vietas, kas bija paredzētas romiešu vergiem, nabadzīgajiem ļaudīm un ārzemniekiem.
• Media Cavea — vietas Romas vidusšķiras pārstāvjiem (tirgotājiem, karavīriem).
• Ima Cavea — vietas, paredzētas senatoriem, aristokrātiem un augstāku slāņu pārstāvju vietas.
• Podium — vietas, kas bija paredzētas elitei, imperatoram un viņa pavadoņiem.

Savvaļas zvēri

Izrādēm Kolizejā vajadzēja ļoti daudz savvaļas dzīvnieku, jo tās parasti sākās ar zvēru cīņām. Vienā no šādām izrādēm nogalināja pat 11 tūkstošus dzīvnieku, turklāt, jo mežonīgāki un eksotiskāki tie bija, jo labāk. Nogalināti tika [[Krokodilu dzimta |krokodili]], lauvas, lāči, kamieļi, strausi un citi zvēri. Zvērus arēnā ierasti nonāvēja mednieki, taču ar bīstamiem un lieliem plēsoņām cīnījās īpaši apmācīti gladiatori.

Skatīt arī

• Amfiteātris

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kolizejs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Antīko amfiteātru fotogrāfijas
• Kolizeja mājas lapa (angliski), (itāliski)
• Kolizeja 3D apskats (angliski)