Pāriet uz saturu

Neinkorporēta teritorija

Vikipēdijas lapa

Neinkorporēta teritorija ir teritorija bez vietējās pašpārvaldes orgāniem. Visbiežāk neinkorporētu teritoriju pārvalda augstāka (otrā) līmeņa pašvaldība, retāk tiešo pārvaldi īsteno pavalsts vai valsts. ASV un Kanādā ir daudz neinkorporētu teritoriju, kamēr citās valstīs tādu ir maz vai nav vispār.

Latvijā neinkorporētu teritoriju nav. Kopš 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas ir viena līmeņa pašvaldību sistēma, līdz ar to zemāka (piemēram — ciema) līmeņa pašpārvaldes orgāni nav iespējami. Nereti novadi aptver vairākas pilsētas, desmitiem pagastu un vairākus simtus ciemu. Visa valsts teritorija, ieskaitot Kolkas bāku, ir sadalīta pašvaldību starpā.

Neinkorporētas teritorijas pēc valsts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas Savienotajās valstīs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV ir 2 līmeņu pašvaldību sistēma, tāpēc jēdzienu "neinkorporēta teritorija" lieto, lai apzīmētu 2. līmeņa pašvaldības (apriņķa) daļu, kurai nav savas 1. līmeņa pašvaldības. Neinkorporēta apdzīvota vieta ir vispārējs jēdziens, lai apzīmētu ģeogrāfisku teritoriju ar kopēju sociālo identitāti bez vietējās pašpārvaldes orgāniem vai pašvaldības statusa. Divi galvenie neinkorporēto apdzīvoto vietu veidi ir:

  • Apdzīvota vieta, piemēram, ciems, kas atrodas citas apdzīvotas vietas, piemēram, pilsētas, pašvaldībā vai ir sadalīta vairāku pašvaldību starpā;
  • Apdzīvota vieta, kurai nav savas pašvaldības institūcijas, piemēram, Paradaisa, Nevadas štatā.

Argentīnas Čubutas, Entreriosas, Formosas, Kordovas, Neukenas, Rionegro, Sanluisas, Santakrusas, Santjago del Estero, Tjerra del Fuego un Tukumanas provincē ir teritorijas, kas nav nevienas pašvaldības vai komūnas daļa.

Austrālijas pavalstīs ir viena līmeņa pašvaldību sistēma. Austrālijas pašvaldības bieži aptver vairākas pilsētas. Pašvaldību ietvaros nav iekļautas tikai neapdzīvotas teritorijas un ļoti attālas apdzīvotas vietas ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Kvīnslenda un Tasmānija ir pilnībā sadalītas pašvaldībās, tāpēc tajās neinkorporēto teritoriju nav.

Austrālijas galvaspilsētas teritorija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālijas galvaspilsētas teritorijā pašvaldību nav. Pašvaldības funkcijas pilda teritorijas Austrālijas galvaspilsētas teritorijas leģislatīvā asambleja un tās pakļautības institūcijas. Citviet, kur pastāv šāda sistēma, to sauc par unitāro pārvaldību, taču Austrālijas Statistikas birojs uz Austrālijas galvaspilsētas teritoriju atsaucas kā uz neinkorporētu teritoriju.

Dienvidaustrālija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

60% Dienvidaustrālijas teritorijas ir Pastorālā neinkorporētā teritorija, kurā dzīvo mazāk par 0,2% pavalsts iedzīvotāju. Neinkorporētās teritorijas iedzīvotājiem pakalpojumus sniedz Autbeka Kopienu pārvalde.

Jaundienvidvelsa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaundienvidvelsā ir 3 neinkorporētās teritorijas:

Rietumaustrālija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumaustrālijā ir 2 neinkorporētās teritorijas: Hautmana Abrolosas salas, ko pārvalda Rietumaustrālijas Primāro industriju un reģionālās attīstības departaments, un Kingsas parks, ko pārvalda Rietumaustrālijas Botānisko dārzu un parku pārvalde.

Viktorijā ir 10 nelielas neinkorporētās teritorijas, kas ir vai nu nelielas salas pavalsts pārvaldībā, vai slēpošanas kūrorti, ko pārvalda pavalsts ieceltas pārvaldes padomes.

Ziemeļu teritorija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1,45% Austrālijas Ziemeļu teritorijas platības un 4,0% iedzīvotāju dzīvo neinkorporētās teritorijās. Tās ir:

Visa Čehijas teritorija ir sadalīta pašvaldībās, izņemot četrus militāros poligonus, kas ir iekļauti 2. līmeņa pašvaldībās (apgabalos), taču tiešo pārvaldi īsteno Čehijas Aizsardzības ministrijai pakļauti pārvaldes orgāni.

Militārais poligons Apgabals Iedzīvotāju skaits
(2022)
Tuvākās pašvaldības
administratīvais centrs
Platība (km2)
[1]
Libava Olomoucas 0 Mestolibava 235.48
Hradište Karlovi Varu 0 Karlovi Vari 280.73
Boletice Dienvidčehijas 0 Kajova 165.44
Brezina Dienvidmorāvijas 0 Viškova 149.62

Dānijā ir viena neinkorporēta teritorija — Ertholmene — neliels salu arhipelāgs 18 km uz austrumiem no Bornholmas ar mazāk kā 100 iedzīvotājiem. Dānijas Statistikas birojs to grupē kopā ar Bornholmu kā Bornholmas lauku teritoriju. Administratīvi tā nepieder nevienai pašvaldībai vai reģionam. Tā vietā salas ir valsts īpašums, ko pārvalda Dānijas Aizsardzības ministrijas iecelts vietvaldis, kurš izpilda pašvaldībai līdzīgas funkcijas.[2]

Kanādā neinkorporēta apdzīvota vieta ir teritorija ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem nav savas pašvaldības, kas pārvalda konkrētu apdzīvoto vietu. Visbiežāk, taču ne vienmēr neinkorporētas apdzīvotas vietas Kanādā pārvalda reģiona līmeņa pašvaldība. Neinkorporētas apdzīvotas vietas pēc iedzīvotāju skaita svārstās no ciemiem līdz pilsētām.

Lielākās neinkorporētās apdzīvotās vietas Albertā ir Fortmakmarija un Šervudparka. Ja tās būtu inkorporētas pašvaldības, tās veidotu attiecīgi 5. un 6. lielāko Albertas pilsētu.

Dažās provincēs plašas neattīstītas teritorijas un lauku teritorijas klasificē kā neorganizētas teritorijas, ko pārvalda nevis rajona vai apriņķa līmeņa pašvalsība, bet gan province. Atsevišķās neinkorporētas apdzīvotas vietas neorganizētajās teritorijās sabiedriskos pakalpojumus nodrošina provinces līmeņa institūcijas, piemēram, vietējā pakalpojumu padome Ontārio. Savukārt Ņūbransvikas vietējos pakalpojumu apgabalos sabiedriskos pakalpojumus nodrošina province.

Mūsdienu Nīderlandē neinkorporētu teritoriju nav, taču pagātnē tādas ir bijušas vairākkārt. Visbiežāk neinkorporētas teritorijas radās, no jūras apgūtajai zemei — polderiem kļūstot sausiem. Kopš viduslaikiem šādas zemes pārvalda lenddrosts.

Pēdējoreiz neinkorporēta teritorija Nīderlandē radās 1967. gadā, kad tika pabeigta dambju būvniecība ap Dienvidu Flevopolderu. Sākotnēji zeme bija līdzīga plūstošajām smiltīm, tāpēc vispirms bija jāpaiet vairākiem gadiem līdz zemi kļuva iespējams kultivēt, būvēt celtnes un ceļus. Līdzko tas bija noticis, 1976. gadā lenddrosta institūciju iedibināja kā Dienvidu Eiselmēra Pārvaldi. Tās pilnvaru laikā pašvaldību iestādes nepastāvēja, līdz 1984. gadā Almeres pilsētas pašvaldība pārņēma tās funkcijas savā administratīvajā teritorijā. 1986. gadā dibināja Flevolandes provinci.

Dienvidu Eiselmēra Pārvaldes pilnvaras palika spēkā Markermēra ūdenstilpnes teritorijā. Nīderlandes iekšējo ūdeņu teritorijas provinču un pašvaldību starpā sadalīja laika posmā no 1985. līdz 1994. gadam. Kopš tā laika Nīderlandē neinkorporētu teritoriju nav. Dienvidu Eiselmēra Pārvaldi likvidēja 1996. gadā.

No 1949. līdz 1963. gadam teritorijas, ko Nīderlande saņēma kā kara reparācijas no VācijasEltenu un Tuderenu, pārvaldīja lenddrosts. 1963. gadā šīs teritorijas tika atgrieztas atpakaļ Vācijai.

Buvē, Jana Majena sala un Svalbāra neatrodas nevienā pašvaldībā. Šīs salas kontrolē valsts pārvaldes orgāni bez jebkādas vietējās demokrātijas. Kā izņēmums minams Longjērbīenes Kopienas padome Svalbārā, kas darbojas kopš 2004. gada un praktiski darbojas līdzīgi norvēģu pašvaldībām. Svalbārā kopš 1925. gada Norvēģijas valdība ieceļ gubernatoru. Jana Majena salā nav pastāvīgo iedzīvotāju — tikai radio un meteoroloģiskā stacija ar darbiniekiem, savukārt Buvē salā iedzīvotāju nav vispār.

  1. «All about territory». Public Database (čehu). Czech Statistical Office. Skatīts: 2023-06-09.
  2. «Christiansø Administration». fmn.dk. Skatīts: 2023. gada 8. marts.