Nikolajs Ogarjovs

Vikipēdijas lapa
Nikolajs Ogarjovs
Никола́й Огарёв
1830. gada portrets
1830. gada portrets
Personīgā informācija
Dzimis 1813. gada 6. decembrī
Sanktpēterburga, Krievijas Impērija
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1877. gada 12. jūnijā (63 gadi)
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, publicists
Valoda krievu valoda

Nikolajs Ogarjovs (krievu: Никола́й Плато́нович Огарёв; 1813—1877) bija krievu rakstnieks un publicists.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1813. gadā Pēterburgas ierēdņa ģimenē. Studiju laikā Maskavas Universitātē viņu apcietināja un nometināja Penzas guberņā. Pēc tēva nāves 1838. gadā N. Ogarjovs atlaida brīvībā viņa dzimtcilvēkus (vairāk nekā 1800 ģimeņu).[1]

1840. gadā viņš sāka studijas Berlīnes Universitātē. Pēc atgriešanās Krievijā Ogarjovu 1850. gadā otrreiz arestēja, un pēc atbrīvošanas viņš emigrēja uz Londonu. Kopā ar Aleksandru Hercenu 1857. gadā sāka izdot laikrakstu "Zvans" (Колокол), kurā darbojās arī anarhisma ideologs Mihails Bakuņins.

1865. gadā N. Ogarjovs pārcēlās uz Ženēvu un darbojās Starptautiskajā strādnieku asociācijā. Pēc Hercena nāves viņš 1873. gadā pārcēlās atpakaļ uz Londonu, kur nomira 1877. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 29 602. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]