Northemptona

Northemptona
pilsēta
Northampton
Northemptona Northemptona Northemptona
Koordinātas: 52°13′49″N 0°53′38″W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Austrummidlenda
Grāfiste	Northemptonšīra
Unitārā pašvaldība	Rietumnorthemptonšīra
Pirmoreiz minēta	914
Platība
• pilsēta	38,79 km2
Augstums	75 m
Iedzīvotāji (2021)
• pilsēta	245 899
• blīvums	3 541,8/km²
• urbānā teritorija	249 093
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta kods	NN1—NN7
Mājaslapa	www.northamptontowncouncil.gov.uk
Northemptona Vikikrātuvē

Northemptona (angļu: Northampton; izrunā: /nɔːrˈθæmptən/) ir pilsēta un pagasts Anglijā, Northemptonšīras grāfistes tradicionālā galvenā pilsēta, kā arī Rietumnorthemptonšīras unitārās pašvaldības administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes vidusdaļā Nenas upes krastos 110 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Northemptona ir viena no lielākajām valsts mazpilsētām (town), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (city) statusa.

Vēsture

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 914. gadā kā Ham tune; prefikss North (‘ziemeļu’) pievienots vēlāk, lai atšķirtu no citām apdzīvotajām vietām ar nosaukumu Hampton, zināmākā no kurām ir Sauthemptona. Pastardienas grāmatā 1086. gadā minēta kā Northantone, kas attīstījās par Norhamptone 13. gadsimtā un Northampton 17. gadsimtā.

Pati pilsēta cēlusies dāņu iebrukuma laikā, kad šeit tika ierīkots anglosakšu cietoksnis. Pēc Mersijas iekarošanas dāņi padarīja Northemptonu par vienu no Dānelāgas militārajiem un administratīvajiem centriem. 921. gadā Northemptona nonāca Veseksas sakšu karaļa Edvarda valdījumā, kurš to padarīja par vienu no jauno šīru (grāfistu) centriem. Northemptona uzplauka kā upes osta un tirdzniecības centrs. 1010. un 1065. gadā pilsētu nodedzināja iebrucēji, bet Pastardienas grāmatā pilsētā uzskaitītas 316 mājas un 2000 iedzīvotāji.

Pēc normaņu Anglijas iekarošanas 1066. gadā Northemptona sava izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ kļuva par stratēģiski nozīmīgu pilsētu. 1084. gadā tika uzbūvēta Northemptonas pils, kas kļuva par vienu no Anglijas karaļu nepastāvīgajām rezidencēm. Līdz 1380. gadam šeit norisinājās 32 Anglijas parlamenta sasaukumi. 1189. gadā karalis Ričards I apmaiņai pret finansējumu krusta kara rīkošanai piešķīra Northemptonai pirmo hartiju, kas deva tai zināmu patstāvību likumdošanas un administratīvajā ziņā un tiesības iecelt pilsētas mēru; šadas tiesības tajā laikā vēl bija tikai Londonai, Jorkai un Kingslinnai.

Anglijas pilsoņu kara laikā Northemptona bija nozīmīgs parlamenta atbalstītāju cietoksnis, kā rezultāta karalis Čārlzs II atriebjoties lika nopostīt pilsētas mūri un daļēji arī Northemptonas pili. Pilsēta ievērojami cieta arī 1675. gada ugunsgrēkā – 24 stundu laikā nodega 3/4 pilsētas centra apbūves. Pēc ugunsgrēka pilsēta tika atjaunota, par jauno centru izvēloties tirgus laukumu.

18. gadsimta beigās pilsēta attīstījās kā apavu ražošanas un ādas apstrādes centrs. 1801. gadā pilsētā bija 7020 iedzīvotāji, bet 1831. gadā – jau 15 tūkstoši. Apavu rūpalu ievērojami ietekmēja augošais pieprasījums Napoleona karu laikā – trešā daļa pieaugušo pilsētas vīriešu bija kurpnieki. Pilsētas attīstību ievērojami sekmēja arī kuģošanas atklāšana pa Nenas upi 1762. gadā un Grandjūniona kanāla atklāšana 1815. gadā, kas Northemptonu savienoja ar Londonu, Birmingemu un Mančestru. 1845. gadā tika atklāta pirmā dzelzceļa līnija.

Pēc pirmā pasaules kara apavu ražošana panīka, bet pilsētā attīstījās metālapstrāde un mašīnbūve; nozīmīga bija lodīšu gultņu ražošana. Mūsdienās pilsētas privātā sektora darba devēji nodarbojas ar loģistiku un finansēm, nevis ražošanu.

Sports

Northemptonā bāzējas Anglijas regbija Premjerlīgas klubs Northampton Saints.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Northemptona.

• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)