Norvik Banka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
AS Norvik Banka
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma Finanšu
Dibināts 1992. gads
Galvenais birojs Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Galvenās personas Grigorijs Guseļņikovs, bankas padomes priekšsēdētājs
Olivers Bramvels, CFA, valdes priekšsēdētājs
Vērtība 66,5 milj. EUR (2015)[1]
Aktīvi 1,080 miljardi;€ (2015. gada marts)
Īpašnieks(-i) Grigorijs Guseļņikovs
Darbinieki vairāk kā 630
Mājaslapa www.norvik.eu
Iepriekšējais Norvik Banka logo

AS Norvik Banka ir Latvijas komercbanka. Tā dibināta 1992. gadā (AS Latvijas starptautiskā biržu banka). Bankai ir plašs filiāļu un norēķinu grupu tīkls Latvijā.[2] Pēc aktīvu apjoma 2014. gadā Norvik Banka bija astotā lielākā banka Latvijā.[3] Banka nodrošina virkni dažādu bankas pakalpojumu plašam klientu lokam – no fiziskām personām līdz starptautiskiem rūpniecības uzņēmumiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gada 29. aprīlī dibināta AS Latvijas starptautiskā biržu banka. 1992. gada 29. septembrī banka pārdēvēta par AS Latvijas ekonomiskā komercbanka. 2004. gada 30. septembrī tā pārsaukta par AS LATEKO banka. 2006. gada 15. decembrī banka pārdēvēta par AS Norvik banka.

2014. gada 16. oktobrī tika paziņots, ka Norvik Banka iegādājusies Krievijas bankas Vjatka Bank 97,75 % akciju.[4] Darījums bijis saskaņots gan ar Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, gan ar Krievijas Centrālo banku.

2017. gada 12. decembrī Norvik banka kontrolējošie akcionāri iesniedza šķīrējtiesas prasību pret Latviju Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā (ICSID), sūdzoties par negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tāpat tika apgalvots, ka kāda augstu stāvoša amatpersona no bankas kontrolpaketes īpašnieka Grigorija Guseļņikova esot centusies izspiest kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.[5] Šķīrējtiesas prasības iesniegšana esot notikusi pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un, kas neprasītu finansiālus izdevumus.[6]

2018. gada janvārī par Norvik Banka padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuva dāņu politiķis, bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.[7] 2018. gada 27. februārī paziņots, ka Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku Vjatka bank, un tā vairs nav vairs nav Norvik banka meitas uzņēmums.[8]

Īpašnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā par Norvik Banka vairākuma akcionāru kļuva Londonas investīciju fonda G2 Capital Partners vadošais partneris Grigorijs Guseļnikovs.[9] 2014. gada oktobrī bankas akcionāri Norvik Banka pamatkapitālā ieguldīja 69,6 miljonus eiro.[4]

2015. gada oktobrī par vienu no Norvik Banka akcionāriem kļuva ASV investīciju baņķieris Devons Dodsons Arčers, ar Archer Diversified Investments, LLC. starpniecību bankas kapitālā ieguldot astoņus miljonus eiro, tādējādi iegūstot 6,1 % bankas kapitāldaļu.[10]

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

AS Norvik Banka padomē darbojas 5 cilvēki. Padomes priekšsēdētājs ir bankas vairākuma akcionārs Grigorijs Guseļņikovs, priekšsēdētāja vietnieks — Anderss Fogs Rasmusens, padomes locekļi — Igors Smoļins, Augusts Gustavs Pauls Hannings un Pīters Maikls Odincovs. Bankas valdes priekšsēdētājs ir Olivers Bramvels. Bankas valdē darbojas arī Anna Verbicka, Aleksejs Kutjavins, Dmitrijs Kalmikovs, Laura Poča–Rozenblūma.[11]

Bankas darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bankas aktīvi 2014. gada beigās sasniedza 996,4 miljonus eiro, pateicoties klientu bāzes pieaugumam par 19% jeb 139,5 miljoniem eiro un papildu kapitāla piesaistei no akcionāra 69,6 miljonu eiro apmērā, gada laikā bankas aktīvi palielinājās par 26% jeb 203,5 miljonus eiro.[12] 2015. gadā bankas zaudējumi bija 10,4 miljoni eiro, bet 2016. gadā tā strādāja ar 9,43 miljonu eiro peļņu.[13]

Norvik Banka projekti sabiedrības iesaistei[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]