Latvijas Republikas Civillikums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Republikas Civillikums (saīsināti CL) ir Latvijas civilkodekss, apjomīgākais LR likums (sākotnējā redakcijā 2400 panti). CL ir uzbūvēts pēc pandektu sistēmas: tas sastāv no ievada, ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesību daļām.

Civillikums tika pieņemts 1937. gada 28. janvārī[1] un ar nosaukumu "Prezidenta Ulmaņa civīllikums" stājās spēkā 1938. gada 1. janvārī,[2][3] zaudēja spēku 1940. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Civillikuma spēks tika pakāpeniski atjaunots 1992.—1993. gadā, izdarot tajā virkni grozījumu. Visvairāk grozītas tika ģimenes (nostiprinot dzimumu līdztiesību) un, vēlāk, mantojuma tiesību (palielinot notāru un samazinot tiesu kompetenci) daļas.

СL rašanās vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesu namu aģentūra ar Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (Deutscher Akademischer Austauschdienst) finansiālu atbalstu 2011. gada nogalē klajā izdeva Filipa Švarca (Philipp Schwartz) pētījumu par Civillikuma tapšanu: Filips Švarcs. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. Grāmata balstīta uz 2008. gadā Greifsvaldes universitātē ar izcilību aizstāvēto doktora disertāciju Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte, kas tika izdota vācu valodā 2008. gadā izdevniecībā Shaker Verlag Āhenē (Vācijā). No 1999. līdz 2001. gadam F. Švarcs strādājis kā vieslektors Latvijas Universitātes Eirofakultātē, šajā laikā viņš kļuvis arī par līdzautoru mācību līdzeklim civiltiesībās latviešu valodā. Šo laiku viņš mērķtiecīgi izmantojis zinātniskajam darbam nepieciešamo materiālu iegūšanai un labi apguvis latviešu valodu[4].

Filipu Švarcu iedrošinājis pievērsties Civillikuma izpētei Dr.iur. Dītrihs Andrejs Lēbers, kura tēvs senators profesors Johans Augusts Lēbers bija Civillikuma izstrādes darba grupas loceklis un viņa arhīvu ar D.A. Lēbera gādību F. Švarcs ir izmantojis savā zinātniskajā darbā.

Filipu Švarcu "arvien izbrīna tas, cik Latvijā maz zina par precīzo Civillikuma – likuma, kas veido vienu no Latvijas (civil-)tiesību sistēmas stūrakme­ņiem un kura spēks 1992./1993. gadā, kā šķiet, tika atjaunots bez šīm zināšanām, – izstrādāšanas vēsturi. Kontaktējoties ar pazīstamiem latviešu juristiem, es sapratu, ka lielākā daļa no tiem, kam šis likums bija jāpiemēro, nebija to apguvuši studiju procesā un gandrīz nevienam no viņiem nebija zināšanu par šī likuma vēsturi un pieņemšanas apstākļiem."

Kā norāda latviešu izdevuma redaktore Signe Terihova, pat 20 gadus pēc Civillikuma atjaunošanas un ievērojamām juridiskās izglītības un juridiskās kultūras izmaiņām Latvijā "pārliecības par to, vai visi Civillikuma institūti un tiesību normas pilnā mērā tiek pareizi izprastas un vienveidīgi piemērotas, vēl arvien nav". Līdz šim vispilnīgākais pētījums par Latvijas civiltiesībām Latvijas republikā atrodams profesora Voldemāra Kalniņa 1972. gada mācību grāmatā "Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture. I daļa".

Zinātniskā pētījuma kopsavilkumā autors secināja, ka Civillikuma tapšanas vēsture nav tik neapstrīdama, pārskatāma un mērķtiecīga, kā līdz šim bija un ir atainots literatūrā." Šādu apgalvojumu autors pamato ar "lūzumu", ko Civillikuma vēsturē iezīmēja 1934. gada valsts apvērsums, kura rezultātā tika nolemts nevis revidēt esošās civiltiesības, bet radīt jaunu, patstāvīgu, latvisku civiltiesību regulējumu. Bet patiesībā Civillikums bija jauna forma ar veco saturu.

S. Terihova arī norāda, ka objektīva Latvijas un Civillikuma vēstures izpēte nav iespējama bez vispusīgas tiesību avotu krievu valodā analīzes, jo Latvija līdz patstāvīgas valsts nodibināšanai ilgus gadus bija Krievijas impērijas daļa. Tiesību akti, kuri vēlāk tika izmantoti Latvijas civiltiesību izstrādāšanā, tika pieņemti krievu valodā, bet F. Švarcs krievu valodas zināšanas trūkuma dēļ ir izmantojis šī tiesību avota tulkojumu vācu valodā, kurš ne vienmēr sakrita ar oficiālo tekstu krievu valodā[4].

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Ministru kabinets vakar pieņēma jauno civīllikumu", raksts laikrakstā "Latvijas Kareivis" (29.01.1937.), pārpublicēts portālā periodika.lv, informācija iegūta 02.10.2008.
  2. "Prezidenta K. ULMAŅA civīllikums", Kapteinis Gailītis, raksts laikrakstā "Latvijas Kareivis" (06.01.1938.), pārpublicēts portālā periodika.lv, informācija iegūta 02.10.2008.
  3. "Vienotas privāttiesības visā valstī. Prezidenta Ulmaņa civīllikuma svinīgais ievešanas akts", raksts laikrakstā "Jaunākās Ziņas" (08.01.1938.), pārpublicēts portālā periodika.lv, informācija iegūta 02.10.2008.
  4. 4,0 4,1 Dina Gailīte. «Civillikuma vēsture – tagad arī latviešu valodā». JURISTAVARDS.LV (latviešu), 2012-01-17. Skatīts: 2020-01-10.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]