OMON (Baltkrievija)

Vikipēdijas lapa
OMON/AMAP
OMON/AMAP
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Pastāvēšanas laiks 1988. gada 3. oktobris—pašlaik
Pakļautība Baltkrievijas Iekšlietu ministrija
Jubileja 22. novembris
Militārās operācijas Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)

OMON (krievu: ОМОН – Отряд милиции особого назначения – 'Milicijas īpašo mērķu vienība') jeb AMAP (baltkrievu: АМАП – Атрад міліцыі асобага прызначэння) ir Baltkrievijas tiesībaizsardzības iestāde Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

OMON ir daļa no Iekšlietu ministrijas patruļdienesta un tiek uzskatīts par Baltkrievijas masu nekārtību policiju. Mūsdienu Baltkrievijā OMON bieži tiek izmantota kā represiju instruments. OMON locekļi valkā balaklavas, lai saglabātu savu identitāti slepenībā un izvairītos no atpazīšanas.[1]

2020. gada novembrī Svjatlana Cihanouska paziņoja par OMON starptautiskās atzīšanas par teroristisku organizāciju procesa uzsākšanu saistībā ar noziegumiem, ko tā pastrādājusi, apspiežot protestus pret Lukašenkas režīma veikto vēlēšanu viltošanu un vardarbību.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gada 3. oktobrī ar PSRS Iekšlietu ministrijas rīkojumu Padomju Savienības teritorijā tika izveidotas pirmās 19 speciālās milicijas vienības.[3] Tā paša gada 22. novembrī Minskas pilsētas izpildkomiteja deva rīkojumu izveidot pirmo Minskas OMON.[4][5]

Pēc PSRS sabrukuma, OMON palika Baltkrievijas IeM pakļautībā un Galvenā iekšlietu direktorāta pakļautībā. Par vienības pirmo komandieri iecēla pulkvedi Uladzimiru Arcjomavu.[6] Pēc tam līdzīgas apakšvienības tika izveidotas visos Baltkrievijas apgabalu centros.

2020. gada 2. oktobrī Eiropas Savienība sankciju sarakstā iekļāva Dzmitriju Balabu, Leonīdu Žurauski, Mihailu Damarnacki, Maksimu Mihoviču - attiecīgi Minskas, Vicjebskas, Homjeļas un Brestas OMON komandierus.[7] Šie paši virsnieki bija iekļauti Apvienotās Karalistes,[8] Kanādas[9] un Šveices[10] sankciju sarakstos. 2020. gada 23. decembrī OMON Minskas speciālo uzdevumu milicijas vienība tika oficiāli iekļauta ASV Valsts kases departamenta Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sarakstā, jo tajā strādā režīmam lojāli darbnieki.[11]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andrew E. Kramer. «Memo to Exxon: Business With Russia Might Involve Guns and Balaclavas». The New York Times (en-US), 2011-08-31. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-06-28.
  2. Радыё Свабода. «Сьвятлана Ціханоўская запускае працэс прызнаньня ГУБАЗіК і АМАП тэрарыстычнымі арганізацыямі». Радыё Свабода (baltkrievu), 2020-11-20. Skatīts: 2023-06-28.
  3. Московский ОМОН отмечает юбилей — 30 лет со дня создания отряда милиции особого назначения. Новости. Первый канал. Atjaunināts: 2023-06-28
  4. «ОМОН отмечает 30-летие».
  5. «Чем готовы пожертвовать сотрудники отряда милиции особого назначения ради безопасной жизни минчан».[novecojusi saite]
  6. «https://minsk.mvd.gov.by/ru/news/2157».[novecojusi saite]
  7. «Council Implementing Regulation (EU) 2020/1387 of 2 October 2020 implementing Article 8a(1) of Regulation (EC) No 765/2006 concerning restrictive measures in respect of Belarus // Official Journal of the European Union L 319 I».
  8. «Consolidated List of Financial Sanctions Targets in the UK».
  9. Global Affairs Canada. «Belarus sanctions». www.canada.ca, 2020-10-15. Skatīts: 2023-06-28.
  10. State Secretariat for Economic Affairs SECO. «Searching for subjects of sanctions». www.seco.admin.ch (angļu). Skatīts: 2023-06-28.
  11. «US sanctions OMON, Central Election Commission, internal troops as 'Belarusian regime actors'». belsat.eu. Skatīts: 2023-06-28.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]