Svjatlana Cihanouska

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Svjatlana Cihanouska
Святла́на Гео́ргіеўна Ціхано́ўская
Svjatlana Cichanouská, Praha 7.6.2021.jpg
Svjatlana Cihanouska 2021. gadā

Dzimšanas dati 1982. gada 11. septembrī (39 gadi)
Mikaseviči, Baltkrievijas PSR
Tautība baltkrieviete
Dzīvesbiedrs(-e) Sjarhejs Cihanouskis (2014)
Bērni 2
Profesija skolotāja, tulce, politiķe
Augstskola Maziras Valsts Pedagoģiskā universitāte

Svjatlana Cihanouska[1] (baltkrievu: Святла́на Гео́ргіеўна Ціхано́ўская, dzimusi Piļipčuka (Піліпчук) 1982. gada 11. septembrī), arī Svetlana Tihanovska (krievu: Светла́на Гео́ргиевна Тихано́вская), ir baltkrievu skolotāja, aktīviste un politiķe.

2000. gadā ar zelta medaļu pabeidza Mikaševiču 2. vidusskolu. Absolvēja Maziras Valsts Pedagoģiskās universitātes Filoloģijas fakultāti angļu un vācu valodas skolotājas specialitātē. Pēc tam pārcēlās uz Gomeļu, kur strādāja par angļu valodas tulci vairākās organizācijās[2], tai skaitā Īrijas labdarības Černobiļas AES katastrofas upuru palīdzības fondā Chernobyl Life Line.

2020. gadā S. Cihanouska kandidēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās kā apvienotās opozīcijas kandidāte. Vēlēšanām pieteicās sava aizturētā vīra blogera Sjarheja Cihanouska vietā.[3] Starptautiski neatzītajās vēlēšanās par uzvarētāju ar ievērojamu pārsvaru tika pasludināts esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko, pēc kā sākās Baltkrievijas iedzīvotāju protesti pret vēlēšanu rezultātiem. S. Tihanovska pameta valsti, dodoties uz Lietuvu.[4] 14. augustā viņa izveidoja Koordinācijas padomi, lai nodrošinātu varas nodošanu.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kā pareizi: Svetlana Tihanovska vai Svjatlana Cihanouska?». valodaskonsultacijas.lv. Latviešu valodas aģentūra. Skatīts: 2020. gada 20. decembrī. Personvārdi Святлана Ціханоўская latviešu valodā atveidojami Svjatlana Cihanouska. Personvārdu rakstījums Svetlana Tihanovska ir rusificētā forma.
  2. «Kas viņa ir - Svetlana Tihanovska, kura pati kādreiz balsoja par Lukašenko?». jauns.lv. Skatīts: 2020. gada 15. augustā.
  3. Gints Amoliņš. «Politikas jaunpienācēja met izaicinājumu Lukašenko». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2020. gada 8. augusts. Skatīts: 2020. gada 13. augustā.
  4. «Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Tihanovska ieradusies Lietuvā». Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2020. gada 15. augustā.
  5. «Tihanovska rosina izveidot padomi varas pārejas nodrošināšanai Baltkrievijā». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2020. gada 14. augusts. Skatīts: 2020. gada 13. augustā.