Olafs Stepldons

Olafs Stepldons Olaf Stapledon Personīgā informācija Dzimis 1886. gada 10. maijā Vollasī (Wallasey), Mersisaida, Apvienotā Karaliste Miris 1950. gada 6. septembrī (64 gadi) Keldi (Caldy), Mersisaida, Apvienotā Karaliste

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks Valoda angļu valoda Rakstīšanas laiks 1911–1950 Žanri zinātniskā fantastika Slavenākie darbi "Pēdējie un pirmie cilvēki" (Last and First Men 1930), "Savādais Džons" (Odd John, 1935), "Zvaigžņu radītājs" (Star Maker, 1937) Augstskola Oksfordas Universitāte, Liverpūles Universitāte Ietekmējies no Herberts Velss, Žils Verns, Dž. B. S. Holdeins, Kārlis Markss, Artūrs Šopenhauers, Osvalds Špenglers, Frīdrihs Nīče Ietekmējis Arturs Klārks, Braiens Oldiss, Staņislavs Lems, Dorisa Lesinga, Klaivs Steiplss Lūiss

Viljams Olafs Stepldons (angļu: William Olaf Stapledon, dzimis 1886. gada 10. maijā, miris 1950. gada 6. septembrī) bija britu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks.

Viņa pazīstamākie literārie darbi ir romāni "Pēdējie un pirmie cilvēki" (Last and First Men 1930), "Savādais Džons" (Odd John, 1935), "Zvaigžņu radītājs" (Star Maker, 1937), "Sīriuss" (Sirius, 1940). Viņa darbi ietekmējuši tādus nozīmīgus zinātniskās fantastikas autorus kā, piemēram, Arturu Klārku, Braienu Oldisu, Staņislavu Lemu.

1913. gadā ieguva vēstures maģistra grādu Oksfordas Universitātē. Pirmā pasaules kara laikā darbojās sanitārajā dienestā Francijā un Beļģijā, jo, būdams pacifists, atteicās no karadienesta. No 1930. gada, gūstot panākumus ar romānu "Pēdējie un pirmie cilvēki", pievērsās rakstniecībai profesionāli. Pēc Otrā pasaules kara piedalījās kreisajā Miera kustībā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Olafs Stepldons.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)