Olehs Ļaško
| Olehs Ļaško Олег Валерійович Ляшко | |
|---|---|
 | |
| Oleha Ļaško Radikālās partijas priekšsēdētājs | |
|
Amata sākums 2011. gada 8. augustā | |
| Ukrainas tautas deputāts (V, VI, VII, VIII) | |
|
Amatā 2006. gada 25. maijā — 2019. gada 29. augustā | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1972. gada 3. decembrī Čerņihiva, Ukrainas PSR, PSRS (tagad  Ukraina) |
| Tautība | ukrainis |
| Profesija | žurnālists, politiķis |
| Augstskola | Harkivas Nacionālā pedagoģiskā universitāte |
Olehs Ļaško (ukraiņu: Олег Валерійович Ляшко; dzimis 1972. gada 3. decembrī Čerņihivā, Ukrainas PSR, PSRS) ir Ukrainas politiķis un žurnālists.
Kopš 2022. gada oktobra viņš dienē kā militārpersona Ukrainas bruņotājos spēkos.
No 2006. gada 25. maija līdz 2019. gada 29. augustam bija Ukrainas tautas deputāts. Oleha Ļaško Radikālās partijas līderis.[1]
Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Absolvējis Harkivas Valsts pedagoģiskās universitātes Juridisko fakultāti un Kijivas Valsts universitātes Starptautiskā biznesa institūtu, iegūstot grādu starptautiskajā biznesā. Pirms politiskās darbības viņš strādāja par žurnālistu, redaktoru un galveno redaktoru dažādos drukātajos plašsaziņas līdzekļos.
1998. gadā kandidēja Augstākās Radas 3. sasaukuma 209. vēlēšanu apgabalā (Ņižinas, Ņižinas, Bahmačas un Borzņjanskas rajons Čerņihivas apgabalā) kā pašizvirzīts kandidāts, bet ar tiesas lēmumu tika atsaukts no vēlēšanām.
2002. gadā kandidēja Augstākās Radas vēlēšanās 217. vēlēšanu apgabalā (Kijiva) kā pašizvirzīts kandidāts. Viņš bija Augstākās Radas 5. sasaukuma un 6. sasaukuma deputāts.
2006. gadā ievēlēts par Ukrainas 5. sasaukuma parlamenta deputātu no Jūlijas Timošenko bloka (26. sarakstā), Augstākās Radas regulatīvās komitejas loceklis.
2007. gadā ievēlēts 6. sasaukuma parlamentā no Jūlijas Timošenko bloka (29. sarakstā), Budžeta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. 2010. gada 19. oktobrī tika izslēgts no Jūlijas Timošenko bloka par sadarbību ar Reģionu partiju.
2012.–2014. gadā bija Ukrainas 7. sasaukuma parlamenta deputāts, ievēlēts 209. vairākuma vēlēšanu apgabalā.
2014. gadā kandidēja uz Ukrainas prezidenta amatu no Radikālās partijas.[2]
Ukrainas 8. sasaukuma parlamenta deputāts. Oleha Ļaško Radikālās partijas sarakstā ievēlēts ar 1. numuru, viņš ir partijas un frakcijas vadītājs. Nodokļu un muitas politikas komitejas loceklis.
Viņš ierindojās 4. vietā pēc turības starp prezidenta amata kandidātiem saskaņā ar viņu 2017. gada deklarācijām un 1. vietā pēc ienākumiem (aptuveni 15 miljoni hrivnu).
2019. gadā viņš kandidēja uz Ukrainas prezidenta amatu kā Oleha Ļaško Radikālās partijas biedrs.[3][4][5] Tajā pašā gadā viņš vadīja partijas sarakstu pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās. Viņš netika ievēlēts. Pēc sakāves 2019. gada vēlēšanās Ļaško turpināja skandalozo uzstāšanos. Proti, 2020. gadā karantīnas ierobežojumu laikā Ļaško organizēja Tautas kalpa deputāta Mikolas Tiščenko piederošā restorāna "Velour" mūrēšanu, jo tika pārkāpts aizliegums strādāt pandēmijas laikā. Savukārt 2019. gada novembrī viņš Borispoles lidostas zālē iesaistījās kautiņā ar deputātu Andriju Herusu par pēdējā minēto grozījumu, kas paredzēja atļaut elektroenerģijas importu no Krievijas.
2020. gada jūnijā-jūlijā Jūlija Timošenko paziņoja, ka atbalstīs Ļaško Radas vēlēšanās, un kopā ar Ļaško devās kopīgā braucienā uz Čerņihivas apgabalu.
2020. gada oktobrī 208. apgabalā notikušajās Augstākās Radas papildvēlēšanās viņš ieguva 31,78 % balsu, zaudējot partijas "Tautas kalps" kandidātam Anatolijam Huņko (34,1 %).[6][7][8]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Ляшко Олег Валерійович — Біографія, Балотування, Фракції, Політична Агітація | ПолітХаб». www.chesno.org (ukraiņu). Skatīts: 2024-04-08.
- ↑ «Театр одного актера: что известно о "Радикальной партии Олега Ляшко"». 24 Канал (krievu). 2020-10-23. Skatīts: 2024-04-08.
- ↑ «Ляшко, который набрал 5%, во втором туре никого не поддерживает». Украинская правда (krievu). Skatīts: 2024-04-08.
- ↑ «Ляшко: новости и свежие рейтинги на выборах президента Украины 2019». РБК-Украина (ukraiņu). Skatīts: 2024-04-08.
- ↑ «Кто такой Олег Ляшко: биография кандидата в президенты». 24 Канал (krievu). 2019-02-01. Skatīts: 2024-04-08.
- ↑ «Ляшко програв довибори у Раду на 208 окрузі». Українська правда (ukraiņu). Skatīts: 2024-04-08.
- ↑ «Ляшко програв довибори у Раду – ЦВК опрацювала 100% протоколів». www.ukrinform.ua (ukraiņu). 2020-10-28. Skatīts: 2024-04-08.
- ↑ «Ляшко програв Гуньку довибори до Ради».
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Olehs Ļaško.
|