Olga Lisovska

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Olga Lisovska
Olga Lisovska
Personīgā informācija
Dzimusi 1928. gada 4. augustā
Valsts karogs: Latvija Jaunpiebalga, Latvija
Mirusi 2015. gada 30. septembrī (87 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Rīga
Tautība latviete
Dzīvesbiedrs Aivars Čakste
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece, tulkotāja
Valoda latviešu valoda
Žanri dzeja, atdzeja

Olga Lisovska (dzimusi 1928. gada 4. augustā Jaunpiebalgas pagastā, mirusi 2015. gada 30. septembrī[1]) bija latviešu dzejniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

O. Lisovska dzimusi laukstrādnieka ģimenē Jaunpiebalgas pagasta Plienkalnos, Mācījusies Jaunpiebalgas pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā, beigusi Rīgas republikānisko neklātienes vidusskolu (1955) un M. Gorkija Literatūras institūta Augstākos literatūras kursus Maskavā (1965). Literāras publikācijas no 1950. gada. Strādājusi izdevumos "Literatūra un Māksla", "Karogs", izdevniecībā "Liesma", bijusi dzejas konsultante Rakstnieku savienībā. Rakstnieku savienības biedre (1960). 1980. gadā O. Lisovskai piešķirts LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums.[2]

Izdoti dzejoļu krājumi "Priede kalnā" (1959), "Saulespuķe" (1963), "Apsolītā zeme" (1966), "Pavedieni" (1970), "Pie jūsu mīlestības..." (1973), "Zilais skrējiens" (1977), "Tur ilgi ejams" (1985), "Rīt, pie dienas" (1988), "Pavards" (1994), "Patvērums" (1998), "Kamēr gaisma atnāk" (2005), "Pārlidojums" (2006), "Vējam magones noliecas zemu" (2011), kā arī dzejoļi bērniem "Betas grāmata" (1994) un "Lusija" (2005). Dzejas izlases "Stārķu krasts" (1978) un "Sarkana debesmala" (1983). Maskavā izdota O. Lisovskas dzejas izlase "Радость — рябина" (1983).

Sarakstījusi arī atmiņu grāmatu "Uz manu tālo atmiņu" (2003).

Atdzejojusi no angļu valodas Lengstona Hjūza (1968) un Viljama Bleika (1981) dzejas izlases, no čehu valodas Konstantina Bībla (1975) un Vilema Zāvadas (1980, kopā ar H. M. Majevski) dzejas izlases, no dāņu valodas Pias Tafdrupas dzejas izlasi (2001).[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mūžībā aizgājusi dzejniece Olga Lisovska
  2. Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 374. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  3. Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 204. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.