Pāriet uz saturu

Orion (kosmosa kuģis)

Vikipēdijas lapa
Orion
Orion vairākkārt lietojamais kosmosa kuģis mākslinieka attēlojumā.
Apraksts
Loma: Kosmosa kuģis tālākiem lidojumiem par zemo Zemes orbītu (low Earth orbit)[1]
Apkalpe: 2–6[2]
Nesējraķete: Space Launch System,
Delta IV Heavy (misija: Exploration Flight Test 1),
Pirmais palaišanas datums: 2014. gada 5. decembrī (bez apkalpes izmēģinājuma lidojums)[3][4][5][6]
Parametri
Augstums: Aptuveni 3.3 m (11 ft)
Diametrs: 5 m (16 ft)
Spiediena tilpums: 19.56 m3 (691 cu ft) [7]
Apdzīvojamības tilpums: 8.95 m3 (316 cu ft)
Kapsulas masa: 10,387 kg (22,899 lb)
Servisa moduļa masa (ar propelentu): 15,461 kg (34,086 lb)
Kopējā masa: 25,848 kg (56,985 lb)
Servisa moduļa propelenta masa: 9,276 kg (20,450 lb)

Orion (angļu: Orion Multi-Purpose Crew Vehicle) ir vairākkārt lietojams ASV kosmosa kuģis, par kura izstrādi galvenokārt atbild Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) ar vadošo mērķi līdz 2030. gadiem nogādāt pirmos astronautus līdz Marsam un atpakaļ.[8][9]

Orion vairākkārt lietojamais kosmosa kuģis tiek izstrādāts ar ieceri, lai nogādātu cilvēkus tālāk kosmosā par zemo Zemes orbītu (low Earth orbit), līdz ar to Orion kosmosa kuģa primārās funkcijas sevī ietver kalpot par galveno izpētes transportlīdzekli kosmosā, sniegt ārkārtas atcelšanas iespējas, nodrošināt apkalpi kosmiskā ceļojuma laikā, kā arī gādāt par drošu atgriešanos Zemes atmosfērā no ilglaicīgiem ceļojumiem kosmiskajā telpā.[10]

Orion kosmosa kuģis ir nosaukts par godu vienam no lielākajiem zvaigznājiem nakts debesīs — Oriona zvaigznāja vārdā.[10]

Savu pirmo izmēģinājuma lidojumu izplatījumā Orion kosmosa kuģis veica 2014. gada 5. decembrī, kad tas ar nesējraķeti Delta IV Heavy pulksten 7.05 (pulksten 14.05 pēc Latvijas laika) tika palaists no Kenedija kosmosa centra Floridā aptuveni 5900 kilometru augstumā, kur pēc četrarpus stundu ilga lidojuma apkārt Zemes orbītai tas sekmīgi bez problēmām nolaidās Klusajā okeānā.[8][9][10] Lai gan savā pirmajā izmēģinājuma lidojumā Orion kosmosa kuģis devās viens pats (bez apkalpes), tiek plānots, ka turpmākajos lidojumos tas sevī varēs uzturēt līdz pat 6 astronautu lielu apkalpi.[8][9]

  1. «NASA Authorization Act of 2010». Thomas.loc.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. decembrī. Skatīts: 2010. gada 20. novembris.
  2. Moskowitz, Clara (December 2014). "Deep Space or Bust". Scientific American.
  3. Chris Bergin. «EFT-1 Orion slips to December – Allows military satellite to launch first». nasaspaceflight.com. NASAspaceflight.com, 2014. gada 15. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. martā. Skatīts: 2014. gada 28. marts.
  4. Stephen Clark. «Launch schedule shakeup delays Orion to December». spaceflightnow.com, 2014. gada 15. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. martā. Skatīts: 2014. gada 28. marts.
  5. «EFT-1 Orion targets morning launch on December 4». 2014. gada 7. augusts. Skatīts: 2014. gada 11. novembris.
  6. «NASA's New Orion Spacecraft Set to Launch Friday». AccuWeather.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-04. Skatīts: 2014-12-04.
  7. «Orion Quick facts». NASA. 2014. gada 4. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 29. oktobris.
  8. 8,0 8,1 8,2 «ASV kosmosa kuģis "Orion" veiksmīgi veicis izmēģinājuma lidojumu». nra.lv. 2014. gada 5. decembris. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlis.
  9. 9,0 9,1 9,2 «ASV veiks jaunās paaudzes kosmosa kuģa pirmo izmēģinājuma lidojumu». tvnet.lv. 2014. gada 4. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. decembrī. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlis.
  10. 10,0 10,1 10,2 «Orion Overview». nasa.gov. NASA. 2015. gada 31. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlis.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]