Kosmiskā telpa

Vikipēdijas lapa
Ar Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls

Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums,[1] ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras. Kosmiskā telpa ietver starpplanētu, starpzvaigžņu un starpgalaktiku telpu. Visvairāk izpētīta un apgūta ir kosmiskā telpa Zemes tuvumā. Starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu nav noteiktas robežas. Kosmiskā telpa nav pilnīgi tukša (tas nav ideāls vakuums), bet ir aizpildīta ar elektromagnētisko starojumu, plazmu (elektroniem, protoniem un citiem joniem), kosmiskajiem stariem un mikroskopiskajām daļiņām.

Kosmiskās telpas apguve sākās 1957. gada 4. oktobrī, kad tika palaists pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Sputnik-1. Cilvēki ir nolaidušies uz Mēness, zondes ir sasniegušas Marsu un citas planētas. Zondes Voyager 1 un Voyager 2 ir sasniegušas heliopauzi.

Zemes atmosfēras robeža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Kārmāna līnija

Precīzu robežu starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu nevar novilkt, jo atmosfēras blīvums līdz ar augstumu samazinās pakāpeniski. Starptautiskā aeronautikas federācija ir noteikusi Kārmāna līniju 100 km augstumā kā robežu starp atmosfēru un kosmosu. Teodors fon Kārmāns šo robežu definēja kā augstumu, kurā lidaparātam jākustas ar lielāku ātrumu nekā orbitālais ātrums, lai tas noturētos tikai ar aerodinamiskā cēlējspēka palīdzību.

Amerikas Savienotās Valstis ir definējušas robežu 50 jūdžu (80 km) augstumā, un cilvēkus, kuri pārsnieguši šo robežu, sauc par astronautiem.[2]

Savukārt aptuveni 120 km augstums ir robeža, kur, nolaižamajam aparātam veicot nolaišanos uz zemes, uz to kļūst manāma atmosfēras iedarbība. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) izmanto 122 km augstumu, kurā Space Shuttle kosmoplāni pāriet no stūrēšanas ar raķešdzinējiem uz stūrēšanu ar aerodinamiskajām virsmām.[3]

Ir uzskats, ka "ieiešana kosmosā" sākas 21 miljonu kilometru attālumā, kurā Zemes gravitācija vairs nav dominējoša.[3]

Izmērot augsti enerģētisko daļiņu kustību atmosfērā un jonosfērā ar instrumentu Supra-Thermal Ion Imager, kurš startēja suborbitalā lidojumā 2007. gadā, ASV un Kanādas zinātnieki ir nākuši pie atzinuma, ka Zemes atmosfēras un kosmiskas telpas robeža atrodas 118 km augstumā, jo "Zemes" atmosfēras un jonosfēras daļiņas atšķiras viena no otras.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kosmoss» (latviešu). Akadēmiskā terminu datubāze.
  2. «X-15 Space Pioneers Now Honored as Astronauts» (angļu). NASA. Skatīts: 2020. gada 12. augustā.
  3. 3,0 3,1 3,2 Andrea Thompson. «Edge of Space Found» (angļu). space.com, 2009. gada 9. aprīlis.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]