Cilvēku misija uz Marsu

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa.

Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas. Šāda veida apcerējumi un plāni ir pastāvējuši jau kopš 19. gadsimta, kas sevī galvenokārt ietver piedāvājumus nosēsties uz Marsa, kolonizēt to un, iespējams, arī veikt planētas terraformēšanu, lai tādējādi laika gaitā tā būtu pēc iespējas vairāk pielāgota cilvēku bioloģiskajām vajadzībām.

Mūsdienās vienus no plašāk pazīstamajiem projektiem, kam ir iecere nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsu, šobrīd realizē Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) un ASV privātais kosmisko aparātu un transportu pakalpojumu uzņēmums SpaceX.[1][2] Lai gan NASA ir atzinusi, ka tā nebūs spējīga nogādāt pirmos astronautus uz Marsu ātrāk par 2030. gadiem,[1] SpaceX jau neskaitāmas reizes ir paziņojuši, ka tā to centīsies izdarīt krietni ātrāk.[2] Tomēr SpaceX centieni un solījumi zinātnieku vidū tiek vērtēti krietni skeptiskāk.[3]

Kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 19. gadsimta ir publicēti neskaitāmi zinātniskās fantastikas darbi, kuros ir tikusi apcerēta ideja par cilvēku misiju uz Marsu.

No 19. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta pirmajai pusei zinātniskās fantastikas autori izmantoja vairākas metodes kā nogādāt cilvēkus uz Marsu, no kurām populārākās bija 1) caur pārdabiskām spējām, 2) caur citplanētiešu radīto tehnoloģiju un 3) caur cilvēces radīto tehnoloģiju.[4]

Pirmā metode (caur pārdabiskām spējām) bija vienkāršākais veids kā autori varēja nogādāt cilvēkus uz Marsu.[4] Vairāki darbi, kas tika publicēti laika posmā no 1890. līdz 1903. gadam, pielietoja šo metodi, kur stāstu varoņi vai nu pēkšņi pamodās uz Marsa, vai arī piedzīvoja "spirituālu" ceļojumu uz sarkanās planētas virsmas.[4] Amerikāņu rakstnieks Edgars Raiss Barouzs savos darbos Princess of Mars (1917), The Gods of Mars (1918) un The Master Mind of Mars (1928) izmantoja "gribasspēku" kā galveno transportēšanas metodi uz Marsu.[4]

Otrā metode (caur citplanētiešu tehnoloģiju) bieži vien ietvēra stāstījuma gaitu, kurā cilvēkiem, lai nokļūtu uz Marsu, izdevās izmantot jau gatavu citplanētiešu kosmosa kuģi, kas parasti bija aprīkots ar attīstītāku tehnoloģiju.[4] Šāda veida transportēšanas metode ir sastopama tādos darbos kā amerikāņu autora Gustavusa Poupa (Gustavus W. Pope) sarakstītajā grāmatā Romances of the Planets, No. 1: Journey to Mars: The Wonderful World; its Beauty and Splendor; its Mighty Races and Kingdoms; its Final Doom (1894) un vācu autora Kurda Lasvica (Kurd Lasswitz) publicētajā darbā Auf Zwei Planeten (1897).[4]

Visbeidzot, trešā metode (caur cilvēces radīto tehnoloģiju) aptver stāstījumus, kur cilvēki pašu spēkiem nokļūst līdz Marsam.[4] Kopš 19. gadsimta beigām zinātniskās fantastikas autori ir piedāvājuši dažādus tehnoloģiskos paņēmienus kā nogādāt cilvēkus uz Marsu — izmantojot gaisa balonus, lidmašīnas un cita veida "lidojošās iekārtas" (flying machines).[5]

Viens no pēdējo gadu populārākajiem romāniem par cilvēku misiju uz Marsu ir amerikāņu rakstnieka Endija Vīra (Andy Weir) izdotais darbs The Martian (2011), kas no zinātniskā kritikas viedokļa izpelnījās samērā lielu atzinību par stāstījuma reālistiskumu un 2015. gadā tika arī ekranizēts.[6]

Kinogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no ievērojamākajām kinofilmām, kas pēdējo gadu laikā ir balstīta uz notikumiem, kas sevī ietver ideju par potenciālu cilvēku misiju uz Marsu, ir angļu kinorežisora Ridlija Skota zinātniskās fantastikas filma "Marsietis" (The Martian), kurā galveno lomu atveido amerikāņu aktieris Mets Deimons un kas tika izlaista 2015. gadā. Amerikāņu astronautikas inženieris Roberts Zubrins (Robert Zubrin) ir norādījis, ka, lai gan tajā ir sastopamas dažas neprecizitātes, filma ir ļoti labi mācējusi atspoguļot realitāti un šķēršļus, ar ko astronautiem būtu jātiek galā, ja tie pa īstam atrastos uz Marsa virsmas.[7]

Tāpat 2016. gadā tika izlaists amerikāņu televīzijas kanāla National Geographic daudzsēriju dokumentālais un zinātniskās fantastikas seriāls "Marss" (Mars), kurā samērā detalizēti tika atveidota pirmo astronautu nosēšanās un dzīvošana uz Marsa virsmas.[8]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ramin Skibba. «How NASA Plans to Send Humans Back to the Moon». nationalgeographic.com. National Geographic, 2018. gada 26. janvāris. Skatīts: 2018. gada 2. aprīlis.
  2. 2,0 2,1 «This is how SpaceX will get humans to Mars by 2024». cbc.ca. CBC News. 2017. gada 29. septembris. Skatīts: 2018. gada 2. aprīlis.
  3. Robert Ferris. «Here's why Neil DeGrasse Tyson thinks it would be difficult for a company to settle Mars». cnbc.com. CNBC, 2017. gada 29. septembris. Skatīts: 2018. gada 2. aprīlis.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Annie Platoff. «Eyes on the Red Planet: Human Mars Mission Planning, 1952–1970» (PDF). Houston : NASA, 2001. 2. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. maijā. Skatīts: 2018. gada 3. aprīlis.
  5. Annie Platoff. «Eyes on the Red Planet: Human Mars Mission Planning, 1952–1970» (PDF). Houston : NASA, 2001. 2.-3. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. maijā. Skatīts: 2018. gada 3. aprīlis.
  6. Andrew Liptak. «Andy Weir on his follow-up to The Martian, and using realistic science in fiction». theverge.com. The Verge, 2017. gada 14. novembris. Skatīts: 2018. gada 3. aprīlis.
  7. «How scientifically accurate is The Martian?». thegurdian.com. The Gurdian. 2015. gada 6. oktobris. Skatīts: 2018. gada 2. aprīlis.
  8. Maddie Stone. «The Mars TV Miniseries' Biggest Problem Is That It's Trying Way Too Hard to Be Real». io9.gizmodo.com, 2016. gada 22. novembris. Skatīts: 2018. gada 2. aprīlis.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]