Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Kosmosa kuģis Sojuz TMA-14M ar tikai vienu atvērušos saules bateriju paneli tuvojas stacijai 2014. gada 26. septembrī

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

17. augusts — nesējraķetes Jielong 1 pirmajā startā palaisti pavadoņi Tianqi 2, Qian Sheng-1 01, Xingshidai-5.
8. augusts — ar nesējraķeti Atlas V 541 palaists militārais sakaru pavadonis USA-292 (AEHF-5) un pavadonis TDO.
7. augusts — no kravas kuģa Cygnus NG-11 brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Aerocube-10a, Aerocube-10b.
6 vai 7. augusts — no kravas kuģa Cygnus NG-11 brīvā lidojumā palaisti pavadoņi RTFSat, Quantum Radar 3, NARSScube-2, ORCA.
6. augusts:
- kravas kuģis Cygnus NG-11 atvienots no SKS;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi EDRS-C / HYLAS-3, Intelsat 39;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis AMOS 17.
5. augusts — ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-2539 (Blagovest № 14L).
31. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-12, tas saslēdzās ar SKS.

izmainīt

Tuvākie starti

19. augusts — Zemes tālizpētes pavadonis BlackSky Global 4, nanopavadoņi BRO 1, AFSPC 1, AFSPC 2, nesējraķete Electron.
19. augusts — sakaru pavadonis APStar 6D, nesējraķete Chang Zheng 3B/E.
22. augusts — bezpilota kosmosa kuģis Sojuz MS-14, nesējraķete Sojuz-2.1a.
22. augusts — navigācijas pavadonis GPS IIIA-02, nesējraķete Delta IV M+ (4,2).
29. augusts — nezināma krava, nesējraķete Kuaizhou 1A.
10. septembris — kravas kuģis HTV-8, nesējraķete H-IIB.
10. septembris — pavadoņi Athena, ION CubeSat Carrier, ESAIL, nesējraķete Vega.
17. septembris — kosmosa kuģa CST-100 Starliner Boe-OFT pirmais izmēģinājumu lidojums bezpilota režīmā, nesējraķete Atlas V.
23. septembris — pētniecības pavadonis NSLSAT 1, nesējraķetes Astra pirmais izmēģinājumu lidojums.
25. septembris — kosmosa kuģis Sojuz MS-15, nesējraķete Sojuz-FG.
30. septembris — sakaru pavadonis Eutelsat 5 West B un pavadoņu apkalpošanas aparāts MEV-1, nesējraķete Proton-M / Briz-M.
17. oktobris — 60 sakaru pavadoņi Starlink 2, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt