Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Kosmosa kuģis Sojuz TMA-14M ar tikai vienu atvērušos saules bateriju paneli tuvojas stacijai 2014. gada 26. septembrī

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

12. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi RCM-1, RCM-2, RCM-3.
5. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaists Zemes tālizpētes pavadonis Jilin-1 Gaofen 03A.
4. jūnijs — kravas kuģis Progress MS-10 atvienojās no SKS, tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
3. jūnijs — kravas kuģis SpaceX CRS-17 tika atvienots no SKS un nolaidās Klusajā okeānā.
30. maijs — ar nesējraķete Proton-M / Briz-M palaists sakaru pavadonis Jamal-601.
29. maijs — SKS-59: Aleksejs Ovčiņins un Oļegs Konoņenko veica iziešanu kosmosā.
27. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat-M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2534 (GLONASS-M № 758).

izmainīt

Tuvākie starti

20. jūnijs — sakaru pavadoņi Eutelsat 7C, DirecTV-16, nesējraķete Ariane 5ECA.
21. jūnijs — rentgenstaru observatorija Spektr-RG, nesējraķete Proton-M / Briz-M.
22. jūnijs — Zemes tālizpētes pavadoņi Ziyuan 2D, BNU-1, Tianyi MV-1, nesējraķete Chang Zheng 4B.
23. jūnijs — militārais tehnoloģiju pavadonis STP-2, nesējraķete Falcon Heavy.
27. jūnijs — militārais sakaru pavadonis AEHF-5, nesējraķete Atlas V 541.
5. jūlijs — meteoroloģijas pavadonis Meteor-M2 № 2, pavadoņi Avrora-Amikal, GOS, Momentus X1, Landmapper-BC 5, Landmapper-BC 6, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat-M.
15. jūlijs — Mēness zonde Chandrayaan-2, nesējraķete GSLV Mk III.
16. jūlijs — militārais sakaru pavadonis Blagovest-14L, nesējraķete Proton-M / Briz-M.
20. jūlijs — kosmosa kuģis Sojuz MS-13, nesējraķete Sojuz-FG.
24. jūlijs — sakaru pavadoņi EDRS-C / HYLAS-3, Intelsat 39, nesējraķete Ariane 5ECA.
25. jūlijs — navigācijas pavadonis GPS IIIA-02, nesējraķete Delta IV M+ (4,2).
31. jūlijs — kravas kuģis Progress MS-12, nesējraķete Sojuz-2.1a.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt