Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Kosmosa kuģis Sojuz TMA-14M ar tikai vienu atvērušos saules bateriju paneli tuvojas stacijai 2014. gada 26. septembrī

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

17. oktobris:
- ar nesējraķeti Electron palaists Zemes tālizpētes pavadonis Palisade;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists pavadonis TJS 4.
11. oktobris — ar nesējraķeti Pegasus-XL palaists jonosfēras pētniecības pavadonis ICON.
9. oktobris — ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaists sakaru pavadonis Eutelsat 5 West B un pavadoņu apkalpošanas aparāts MEV-1.
6. oktobris — SKS-61: Kristīna Koha un Endrū Morgans veica iziešanu kosmosā.
4. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 10R.
3. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz MS-12 (apkalpe: Aleksejs Ovčiņins, Tailers Heigs, Hazā al-Mansūrī) atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
28. septembris — kravas kuģis Kounotori 8 saslēgts ar SKS.

izmainīt

Tuvākie starti

Oktobris — 60 sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
Oktobra beigas — Zemes tālizpētes pavadoņi Cartosat-3, NEMO-AM, nesējraķete PSLV-CA.
2. novembris — kravas kuģis Cygnus NG-12, nesējraķete Antares 230.
4. novembris — 60 sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
22. novembris — sakaru pavadonis Inmarsat-5 F5, nesējraķete Ariane 5ECA.
29. novembris — pavadoņi Gonec-M № 24, Gonec-M № 25, Gonec-M № 26, BLITS-M, nesējraķete Rokot / Briz-KM.
Novembris — no lidmašīnas palaižamas nesējraķetes LauncherOne pirmais izmēģinājumu lidojums.
1. decembris — pavadoņi CACTUS-1, CAPE-3, ExoCube-2, IMPACT 2A, IMPACT 2B, INCA, MicroMAS-2b, MiTEE-1, PICS 1, PICS 2, PolarCube, Q-PACE, RadFxSat-2, SHFT-2, TechEdSat-7, nesējraķete LauncherOne.
2. decembris — navigācijas pavadonis GLONASS-M № 759, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat-M.
4. decembris — kravas kuģis SpaceX CRS-19, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
6. decembris — kravas kuģis Progress MS-13, nesējraķete Sojuz-2.1a.
15. decembris — sakaru pavadonis JCSat 18 / Kacific 1, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
17. decembris — kosmosa kuģa CST-100 Starliner Boe-OFT pirmais izmēģinājumu lidojums bezpilota režīmā, nesējraķete Atlas V.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt