Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Kosmosa kuģis Sojuz TMA-14M ar tikai vienu atvērušos saules bateriju paneli tuvojas stacijai 2014. gada 26. septembrī

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

22. septembris — ar nesējraķeti H-IIB palaists kravas kuģis Kounotori 7.
21. septembris — no zondes Hayabusa2 uz Rjūgū asteroīda tika nomests konteiners MINERVA-II-1 ar visurgājējiem ROVER-1A un ROVER-1B.
19. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M13, BeiDou-3 M14.
16. septembris:
- ar nesējraķeti PSLV-XL palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi SSTL-1, NovaSAR-S;
- no pavadoņa RemoveDEBRIS brīvā lidojumā palaists mērķa pavadonis DebrisSat-1, pēc dažām minūtēm tas satverts ar tīklu RemDeb Net.
15. septembris — ar nesējraķeti Delta II 7420 palaists Zemes tālizpētes pavadonis ICESat-2 un nanopavadoņi ELFIN, ELFIN-STAR, SurfSat un CP-7 (DAVE).
10. septembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis Telstar 18 VANTAGE.
7. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists Zemes tālizpētes pavadonis HaiYang 1C.

izmainīt

Tuvākie starti

25. septembris — sakaru pavadoņi Horizons-3e, Azerspace 2 / Intelsat 38, nesējraķete Ariane 5ECA.
29. septembris — pavadonis Centispace-1 1S, nesējraķete Kuaizhou 1A.
5. oktobris — navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M15, BeiDou-3 M16, nesējraķete Chang Zheng 3B / YZ-1.
7. oktobris — Zemes tālizpētes pavadonis SAOCOM 1A, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
11. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz MS-10, nesējraķete Sojuz-FG.
14. oktobris — pavadonis Future (CCTV), nesējraķete Zhuque 1.
17. oktobris — militārais sakaru pavadonis AEHF-4, nesējraķete Atlas V/531.
19. oktobris — Merkura zonde BepiColombo, nesējraķete Ariane 5ECA .
22. oktobris — meteoroloģiskais pavadonis Elektro-L № 3, nesējraķete Proton-M / Blok DM-03.
25. oktobris — navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M15, BeiDou-3 M16, nesējraķete Chang Zheng 3B / YZ-1.
29. oktobris — pavadoņi GOSAT-2, KhalifaSat, AUTcube2, Diwata-2b, PROITERES-2, Stars-AO, Ten-Koh, nesējraķete H-IIB.
29. oktobris — Zemes tālizpētes pavadonis CFOSAT, nesējraķete Chang Zheng 2C.
31. oktobris — kravas kuģis Progress MS-10, nesējraķete Sojuz-2.1a.
7. novembris — meteoroloģiskais pavadonis MetOp-C, nesējraķete Sojuz ST-A / Fregat-M.
7. novembris — Zemes tālizpētes pavadoņi RADARSAT Constellation, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
15. novembris — kravas kuģis Cygnus NG-10, nesējraķete Antares 230.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt