Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Kosmosa kuģis Sojuz TMA-14M ar tikai vienu atvērušos saules bateriju paneli tuvojas stacijai 2014. gada 26. septembrī

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Meteoroloģija
	Saules sistēma
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

2. decembris — kravas kuģis SpaceX CRS-19 tika pieslēgts pie SKS.
7. decembris:
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaists Zemes tālizpētes pavadonis Jilin-1 Gaofen-02B.
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaisti pavadoņi HEAD 2A, HEAD 2B, Tianyi 16, Tianyi 17, Tianqi-4A, Tianqi-4B.
6. decembris:
- ar nesējraķeti Electron palaisti pavadoņi ATL 1, FossaSat 1, NOOR 1A, NOOR 1B,, SMOG-P,, TRSI Sat, ALE-2;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-13.
5. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists kravas kuģis SpaceX CRS-19, tā kravas telpā arī pavadoņi AzTechSat-1, CryoCube 1, SORTIE, CIRiS, EdgeCube.
2. decembris — SKS-61: Endrū Morgans un Luka Parmitāno veica iziešanu kosmosā.
29. novembris:
- kravas kuģis Progress MS-12 atvienojās no SKS, tas tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
- SKS-61: Endrū Morgans un Luka Parmitāno veica iziešanu kosmosā.
27. novembris:
- ar nesējraķeti PSLV-XL palaists Zemes tālizpētes pavadonis Cartosat-3 un nanopavadoņi Meshbed, Flock 4p-1, Flock 4p-2, Flock 4p-3, Flock 4p-4, Flock 4p-5, Flock 4p-6, Flock 4p-7, Flock 4p-8, Flock 4p-9, Flock 4p-10, Flock 4p-11, Flock 4p-12;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists pavadonis Gaofen 12.

izmainīt

Tuvākie starti

10. decembris — navigācijas pavadonis GLONASS-M № 759, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat-M.
11. decembris — Zemes tālizpētes pavadoņi RISAT-2BR1, QPS-SAR 1, Lemur-2 × 4, nesējraķete PSLV-CA.
17. decembris — sakaru pavadonis JCSat 18 / Kacific 1, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
17. decembris — pavadoņi CHEOPS, COSMO-SkyMed, OPS-SAT, EyeSat, ANGELS, nesējraķete Sojuz-ST-B / Fregat-MT.
17. decembris — navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M19, BeiDou-3 M19, nesējraķete Chang Zheng 3B / YZ-1.
20. decembris — Zemes tālizpētes pavadonis CBERS 4A / Ziyuan I-04A, nesējraķete Chang Zheng 4B.
20. decembris — kosmosa kuģa CST-100 Starliner Boe-OFT pirmais izmēģinājumu lidojums bezpilota režīmā, nesējraķete Atlas V.
24. decembris — meteoroloģiskais pavadonis Elektro-L № 3, nesējraķete Proton-M / Blok DM-03.
25. decembris — pavadoņi Gonec-M № 24, Gonec-M № 25, Gonec-M № 26, BLITS-M, nesējraķete Rokot / Briz-KM.
27. decembris — sakaru pavadonis Shijian 20, nesējraķete Chang Zheng 5.
Decembris— no lidmašīnas palaižamas nesējraķetes LauncherOne pirmais izmēģinājumu lidojums
15. janvāris — sakaru pavadoņi Eutelsat Konnect, GSAT-30, nesējraķete Ariane 5ECA.
21. janvāris — pavadonis ANDESITE, nesējraķete Electron.
30. janvāris — 34 sakaru pavadoņi OneWeb, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat-M.
6. februāris — Saules izpētes zonde Solar Orbiter, nesējraķete Atlas V 411.
7. februāris — kravas kuģis Cygnus NG-13, nesējraķete Antares 230.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt