Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Kosmosa kuģis Sojuz TMA-14M ar tikai vienu atvērušos saules bateriju paneli tuvojas stacijai 2014. gada 26. septembrī

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

13. februāris — no Cygnus NG-10 brīvā lidojumā palaisti pavadoņi MySat-1, CHEFSAT, Kicksat-2.
9. februāris — no Cygnus NG-10 brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Quantum Radar 1, Quantum Radar 2.
8. februāris — kravas kuģis Cygnus NG-10 atvienots no SKS.
5. februāris:
- nesējraķetes Safir avārijā zaudēts pavadonis Dousti;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi GSAT-31 un Hellas Sat 4 / SaudiGeoSat 1.
31. janvāris — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi CAT-1, CAT-2, Delphini 1, UNITE, TechEdSat-8.
25. janvāris — kravas kuģis Progress MS-09 atvienojās no SKS, tas tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
24. janvāris — ar nesējraķeti PSLV-DL (modifikācijas pirmais starts) palaisti pavadoņi Microsat-R, Kalamsat.

izmainīt

Tuvākie starti

21. februāris — Zemes tālizpētes pavadonis EgyptSat A un sakaru pavadonis Helios Wire 4, nesējraķete Sojuz-2.1b.
22. februāris — sakaru pavadonis PSN-6 un Mēness nolaižamais aparāts Beresheet, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
27. februāris — 10 sakaru pavadoņi OneWeb, nesējraķete Sojuz ST-B / Fregat-MT.
2. marts — kosmosa kuģa SpX-DM1 (Dragon 2) pirmais izmēģinājumu lidojums bezpilota režīmā, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
9. marts — Zemes tālizpētes pavadonis PRISMA, nesējraķete Vega.
13. marts — militārais sakaru pavadonis WGS-10, nesējraķete Delta IV M+(5,4).
14. marts — kosmosa kuģis Sojuz MS-12, nesējraķete Sojuz-FG.
26. marts — 4 sakaru pavadoņi O3b, nesējraķete Sojuz ST-B / Fregat-MT.
Marts — militārais pavadonis EMISAT, nesējraķete PSLV.
Marts — 3 Zemes tālizpētes pavadoņi RADARSAT Constellation, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
4. aprīlis — kravas kuģis Progress MS-11, nesējraķete Sojuz-2.1a.
12. aprīlis Aprīlis — kravas kuģis SpaceX CRS-17, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt