Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops pēc vides testēšanas 2020. gada 31. jūlijā

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Meteoroloģija
	Saules sistēma
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

9. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
6. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 30-08A, Yaogan 30-08B, Yaogan 30-08C un pavadonis Tianqi-12 .
4. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
3. maijs — par NASA administratoru kļuva Bills Nelsons.
2. maijs — kosmosa kuģis SpaceX Crew-1 (apkalpe: Maikls Hopkinss, Viktors Glovers, Soiči Noguči, Šenona Volkere) atvienojās no SKS un nolaidās Atlantijas okeānā.
30. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists militārais pavadonis Yaogan 34.
29. aprīlis:
- kravas kuģis Progress MS-14 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
- ar nesējraķeti Vega palaisti pavadoņi Pléiades-Neo 1, NorSat-3, Bravo, ELO Alpha, 2 × Lemur-2;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 5B palaists orbitālās stacijas bāzes modulis Tianhe;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.

izmainīt

Tuvākie starti

15. maijs — 2 Zemes tālizpētes pavadoņi BlackSky, nesējraķete Electron.
15. maijs — 60 sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
17. maijs — militārais pavadonis SBIRS-GEO 5, nesējraķete Atlas V 421.
18. maijs — Zemes tālizpētes pavadonis HaiYang 2D, nesējraķete Chang Zheng 4B.
20. maijs — kravas kuģis Tianzhou 2, nesējraķete Chang Zheng 7.
27. maijs — 36 sakaru pavadoņi OneWeb, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat.
27. maijs — meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 4B , nesējraķete Chang Zheng 3B/E.
Maijs — Zemes tālizpētes pavadonis EOS-03 (GISAT-1), nesējraķete GSLV Mk II.
1. jūnijs — sakaru pavadonis SXM 8, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
3. jūnijs — kravas kuģis SpaceX CRS-22, tā kravā arī nanopavadoņi Alpha, ARKSat-1, BeaverCube, CaNOP, CAPSat, EagleSat-2, PR-CuNaR 2, RamSat, Stratus, SPACE-HAUC, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
10. jūnijs — kosmosa kuģis Shenzhou 12, nesējraķete Chang Zheng 2F.
17. jūnijs — navigācijas pavadonis GPS IIIA-05, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
23. jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi STPSat-6 un LDPE-1, nesējraķete Atlas V 551.
30. jūnijs — kravas kuģis Progress MS-17, nesējraķete Sojuz-2.1a.
Jūnijs — nesējraķetes Firefly Alpha pirmais izmēģinājumu lidojums.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt