Oskars Kanters
| ||||||||||||
Oskars Kanters (1885—1935) bija latviešu padomju valsts, drošības iestāžu un politisks darbinieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1885. gadā Rīgā. Pabeidzis 4 klases Rīgas Pilsētas ģimnāzijā. Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) biedrs kopš 1903. gada, kopš 1907. gada — KSDSP Ziemeļvidzemes organizācijas izpildkomitejas loceklis. 1908. gadā sodīts ar 4 gadiem katorgas darbu, soda izpildes vieta — Irkutskas guberņa, pēc tam izsūtīts uz Oloņecas guberņu.
1917. gada oktobrī — decembrī bija Petrogradas padomes pilsētas rajonu pārvalžu darbinieks. 1918. gada janvārī sāka strādāt Ārkārtas komisijā (ĀK), strādāja padomju un partijas iestādēs Krievijas ziemeļrietumu guberņās, 1918.—1920. gadā vadīja ĀK Oloņecas guberņā, pēc tam strādāja ĀK Centrālāzijā. 1923.—1925. gadā bija Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (AVPP) Samaras nodaļas priekšnieks, pēc tam Pievolgas kara apgabala Īpašās nodaļas priekšnieks.
No 1925. gada strādāja Tālajos Austrumos, kur bija: AVPP pilnvarotā pārstāvja Tālo Austrumu novadā slepenās operatīvās pārvaldes priekšnieks, Kamčatkas Akcionāru biedrības priekšsēdētāja vietnieks, Tālo Austrumu novada Zvejnieku kolhozu savienības priekšsēdētājs, Viskrievijas Pārcelšanās komitejas pilnvarotais pārstāvis pie PSRS TKP Tālajos Austrumos, Tālo Austrumu novada izpildkomitejas Ziemeļu komitejas priekšsēdētājs.
1926.—1935. gadā bija Valsts ģeogrāfijas biedrības Vladivostokas nodaļas padomes loceklis. 1934. gadā iecelts par Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas Prezidija Organizācijas komitejas priekšsēdētājs Apakšamūras apgabalā. Tajā pašā gadā kļuva par apgabala izpildkomitejas priekšsēdētāju.
1935. gadā pēc asinsizplūduma smadzenēs nomira Ņižņeje Pronge ciematā, apgblabāts Nikolajevskā pie Amūras, kur viņa vārdā nosaukta iela (nosaukums saglabāts arī mūsdienās).