Rīgas Dabaspētnieku biedrība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pirmais "Rīgas Dabaspētniecības biedrības Ziņu" izdevums ar sākotnējo biedru sarakstu.
Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbu 22. (pēdējais) izdevums (1938).
Rīgas Dabaspētnieku biedrības Korespondences lapas pēdējais sējums (1942).

Rīgas Dabaspētnieku biedrība (RDB) (vācu: Naturforscher-Verein zu Riga), sākotnēji Rīgas Dabaspētniecības biedrība (Naturforschender Verein zu Riga), bija Rīgā dibināta Baltijas provinču, vēlāk Latvijas ārstu, aptiekāru un un luterāņu mācītāju 1845. gadā dibināta sabiedriska organizācija ar mērķi veicināt sabiedrības interesi par dabaszinātnēm, dabas sakarību pētījumu attīstību, zinātnisko pētījumu rezultātu pielietošanu tirdzniecībā, rūpniecībā un sabiedrībā.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biedrības dibināšanas iniciators bija entomologs Benjamins Augusts Gimmertāls (Gimmerthal, 1779-1848), viņu atbalstīja ārsti K.J. Millers (1796-1875), V. Sodovskis (Sodoffsky, 1797-1858) un A.E. Merķelis (1810-1863). 1845. gada 27. martā uz dibināšanas sapulci Rīgas Domskolas zālē sanāca 160 dalībnieku. Biedrībā sākotnēji darbojās piecas sekcijas: zooloģijas, botānikas, mineraloģijas, fizikas un astronomijas, ķīmijas sekcija.

RDB sasauca regulāras biedru sapulces, kurās vispusīgi apsprieda jaunākos atklājumus, izdeva biedrības sēdes pārskatus un zinātniskos darbus, vāca vietējos dabas priekšmetus, izveidoja dabaszinātņu bibliotēku un sadarbojās ar citām dabaszinātņu institūcijām. Pēc Rīgas Politehnikuma un Rīgas pilsētas ģimnāzijas un reālģimnāzijas nodibināšanas RDB iesaistījās daudz profesoru un skolotāju. 1847.-1848. gadā RDB sāka publicēt "Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbus" (Arbeiten des Naturforschenden Vereins zu Riga), kurā ievietoja augstas kvalitātes zinātniskus rakstus, ar kuriem varētu veicināt biedrības atpazīstamību un tās biedru ieguldījumu pētniecībā. 1853. gadā Tērbatas Dabaspētnieku biedrība, kas vēlāk darbojās ciešā saistībā ar Tērbatas Universitāti. 20. gadsimta sākumā apsprieda iespēju izveidot Baltijas Dabaspētnieku biedrību.

Botāniķis Kārlis Reinholds Kupfers 1910. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības sēdē ierosināja Usmas ezera Moricsalā izveidot dabas rezervātu – “dabas jaukumu apvidu”. 1912. gadā Moricsalu nodeva Rīgas Dabaspētnieku biedrības pārziņā, tā kļuva par pirmo Latvijas dabas rezervātu.

Pēc vācbaltiešu izceļošanas biedŗību likvidēja 1939. gada 7. novembrī. Daļa kolekciju un zinātniskie materiāli pārgāja Latvijas valsts īpašumā un izveidoja tagadējā Dabas muzeja pamatu.[1] Rīgas Dabaspētnieku biedrības "Korespondences lapas" pēdējais sējums iznāca Pozenē 1942. gadā.

Biedrības prezidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Frīdrihs Augusts Teodors Vangenheims fon Kvalens (1791-1864), no 1848. gada
  • Albrehts Ernests Emīls Merķelis (1810-1863), no 1853. līdz 1863. gadam
  • Frīdrihs Aleksandrs Būze (1821-1898), no 1863. gada līdz 1867. gadam
  • Gothards Švēders (1831-1915), no 1875. gada līdz 1913. gadam
  • Kārlis Reinholds Kupfers (1872-1935), no 1913. līdz 1935. gadam
  • Rūdolfs Meijers (1880-1966), no 1935. gada

Biedri un goda biedri (nepilns saraksts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]