Oskars Ozols
| ||||||||||||||||
Oskars Ozols (1889-1975) bija latviešu inženieris un pedagogs, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Dzērbenes pagastā skolotāja ģimenē. Mācījies Auļu pamatskolā. 1909. gadā beidzis Rīgas reālskolu un iestājies Rīgas Politehniskā institūta inženierzinātņu fakultātē. Kara laikā strādājis Vidusāzijā un Krievijā. 1919. gadā janvārī atgriezies Latvijā. Iestājies Latvijas armijā un iecelts par Saimniecības pārvaldes autocentra priekšnieku. 1919. gada oktobrī pievienojies studentu rotai un piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. 1919. gada 10. oktobrī kaujā pie Rīgas tiltiem kā speciālists zem spēcīgas pretinieka uguns piedalījies tiltu izgriešanā un pacelšanā, tā palīdzēdams novērst ienaidnieka iespēju forsēt Daugavu.[1]
No 1921. gada aprīļa bijis Rīgas Valsts tehnikuma būvkonstrukciju un ģeodēzijas pasniedzējs. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā. Kara beigās kritis amerikāņu gūstā. Bijis Putlosas un Zedelgemas gūstekņu nometnēs. 1946. gadā atbrīvots un pārcēlies uz Eslingeni. Tur nodibinājis un vadījis latviešu tehnikumu. Vēlāk izceļojis uz Zviedriju. Miris 1975. gadā Lundā un apbedīts Lundas Ziemeļu kapos.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (# 275)
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Apbalvota ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par četru dēlu — atbrīvošanas cīņu dalībnieku, no kuriem trīs apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni, izaudzināšanu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Ieraksts par O. Ozolu veidnē L.k.o.k.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 30. janvārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- R. Č. (1980). "Četri brāļi — četri karavīri". Daugavas Vanagu Mēnešraksts (5): 11. lpp..
- Alauksta, Marta (1979). "Pie Rīgas tiltiem 1919. gada oktobrī". Daugavas Vanagu Mēnešraksts (5): 10.—12. lpp..