Oskars Ozols

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Oskars Ozols
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 3. maijā
Dzērbenes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1975. gada 7. aprīlī (85 gadi)
Lunda, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Tautība latvietis
Vecāki tēvs — Krišjānis Ozols
māte — Natālija Ozola[P 1]
Brāļi Arturs Ozols
Markus Ozols
Aleksandrs Ozols
Māsas Marta Alksne (1900—2001)

Oskars Ozols (1889-1975) bija latviešu inženieris un pedagogs, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Dzērbenes pagastā skolotāja ģimenē. Mācījies Auļu pamatskolā. 1909. gadā beidzis Rīgas reālskolu un iestājies Rīgas Politehniskā institūta inženierzinātņu fakultātē. Kara laikā strādājis Vidusāzijā un Krievijā. 1919. gadā janvārī atgriezies Latvijā. Iestājies Latvijas armijā un iecelts par Saimniecības pārvaldes autocentra priekšnieku. 1919. gada oktobrī pievienojies studentu rotai un piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. 1919. gada 10. oktobrī kaujā pie Rīgas tiltiem kā speciālists zem spēcīgas pretinieka uguns piedalījies tiltu izgriešanā un pacelšanā, tā palīdzēdams novērst ienaidnieka iespēju forsēt Daugavu.[1]

No 1921. gada aprīļa bijis Rīgas Valsts tehnikuma būvkonstrukciju un ģeodēzijas pasniedzējs. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā. Kara beigās kritis amerikāņu gūstā. Bijis Putlosas un Zedelgemas gūstekņu nometnēs. 1946. gadā atbrīvots un pārcēlies uz Eslingeni. Tur nodibinājis un vadījis latviešu tehnikumu. Vēlāk izceļojis uz Zviedriju. Miris 1975. gadā Lundā un apbedīts Lundas Ziemeļu kapos.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Apbalvota ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par četru dēlu — atbrīvošanas cīņu dalībnieku, no kuriem trīs apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni, izaudzināšanu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]