Markus Ozols

Markus Ozols Personīgā informācija Dzimis 1895. gada 23. februārī Dzērbenes pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1942. gada 6. augustā (47 gadi) Soļiļecka, Orenburgas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība latvietis Vecāki tēvs — Krišjānis Ozols māte — Natālija Ozola Brāļi Arturs Ozols Oskars Ozols Aleksandrs Ozols Māsas Marta Alksne (1900—2001)

Militārais dienests Dienesta pakāpe kapteinis Dienesta laiks 1916 — 1918 1918 — 1922 Valsts Krievijas Impērija Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Komandēja Atsevišķā studentu rota Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Latvijas Neatkarības karš Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis u.c. Izglītība Rīgas Politehniskais institūts, 3. Maskavas praproščiku skola Cits darbs Latvijas Vanagu prezidents, Rīgas aizgādības valdes priekšnieks

Markus Ozols (1895—1942) bija latviešu virsnieks, sabiedriskais darbinieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums

Dzimis 1895. gada 23. februārī Dzērbenes pagasta "Auļos" skolotāja ģimenē. Pēc tēva nāves ģimene 1904. gadā pārcēlās uz Rīgu un Markus Ozols iestājās Pētera I reālskolā. To absolvēja 1914. gadā un iestājās Rīgas Politehniskā institūta Inženierzinātņu fakultātē. Bija studentu korporācijas Talavija biedrs. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada maijā iesaukts Krievijas Impērijas armijā. Beidza 3. Maskavas praporščiku skolu. No 1917. gada dienēja Melnās jūras hidroaviācijā, bija lidotājs novērotājs.

1918. gada oktobrī atgriezās Latvijā. 1918. gada 20. decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, ieskaitīts Atsevišķajā studentu rotā. 1919. gada janvāra sākumā kopā ar rotu pavadīja Pagaidu valdību uz Jelgavu, bet pēc tam uz Liepāju. 1919. gada februāra vidū, kad studentu rotu iekļāva Oskara Kalpaka bataljonā, kopā ar rotu piedalījās visās bataljona kaujās no Ventas līdz Rīgai. No 1919. gada 1. aprīļa bija Atsevišķās studentu rotas (vēlāk bataljona) komandieris.

Bermontiādes laikā 1919. gada 10. oktobrī kaujā pie Rīgas tiltiem viņš ar nelieliem vienas studentu rotas spēkiem noturējās pret ienaidnieka spiedienu un sameklēja savu brāli Oskaru, kas pārzināja tilta mehānismus, zem spēcīgas ienaidnieka uguns vadīja tiltu izgriešanu un pacelšanu, tā novērsdams pretinieka iespēju pa tiltu forsēt Daugavu. Tika paaugstināts par kapteini.

Pēc brīvības cīņām bija Satversmes sapulces nama komandants (1920—1922). Atvaļināts no dienesta 1922. gada 1. aprīlī. Pēc tam dažus gadus strādāja Iekšlietu ministrijā. Studēja jurisprudenci LU. No 1926. gada līdz 1932. gadam bija Rīgas bāriņtiesas loceklis, bet no 1934. gada līdz 1940. gadam Rīgas aizgādības valdes priekšnieks. Vienlaikus bija 5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona komandieris un "Kalpaka bataljons" biedrības biedrs. Vienlaikus bija arī biedrības "Latvijas Vanagi" prezidents (1923—1936).

1940. gada 16. oktobrī NKVD apcietināts un notiesāts uz 10 gadiem spaidu darbos. 1941. gadā deportēts uz Čkalovas (tagad Orenburgas) apgabalu Krievijas dienvidos.

Miris 1942. gada 6. augustā Soļiļeckas cietumā bada nāvē.

Apbalvojumi

• Lāčplēša Kara ordenis, 3. šķira Nr. 272 (1920).
• Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira Nr. 727 (1929)
• Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira Nr. 902 (1934)
• Aizsargu Nopelnu krusts.
• Somijas Baltās rozes ordenis.
• Latvijas Sarkanā krusta Goda zīme (1937)

Ārējās saites

• R. Č. (1980). "Četri brāļi — četri karavīri". Daugavas Vanagu Mēnešraksts (5): 11. lpp.. Arhivēts no oriģināla 2016. gada 6. aprīlī. Atjaunināts: 2016. gada 31. janvārī.
• Alauksta, Marta (1979). "Pie Rīgas tiltiem 1919. gada oktobrī". Daugavas Vanagu Mēnešraksts (5): 10.—12. lpp.. Arhivēts no oriģināla 2016. gada 6. aprīlī. Atjaunināts: 2016. gada 31. janvārī.
• Alauksta, Marta (1979). "Brīvās Latvijas pirmie mēneši". Daugavas Vanagu Mēnešraksts (4): 6.—8. lpp.. Arhivēts no oriģināla 2016. gada 6. aprīlī. Atjaunināts: 2016. gada 31. janvārī.