1953. gadā astoņpadsmit gadu vecumā uzvarējis Argentīnas šaha čempionātā un Kopenhāgenā kļuvis par 2. Pasaules jauniešu šaha čempionāta uzvarētāju, apsteidzot tādus nākamos lielmeistarus kā Borislavu Ivkovu, Bentu Larsenu un Fridriku Oulafsonu. 1955. gadā bijis trešais Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīrā Gēteborgā (aiz uzvarētājiem Dāvida Bronšteina un Paula Keresa, apsteidzot Tigranu Petrosjanu un Jefimu Helleru).[1] Tomēr 1956. gadā Amsterdamas pretendentu turnīrā panākumi netika turpināti, un Panno ierindojās tikai 9. vietā.[2] Vēlākajos gados daudzkārt piedalījies starpzonu turnīros (1958, 1970, 1973, 1976), taču nav spējis atkārtot 1955. gada rezultātu. Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts, īpaši labi spēlējis Amerikas kontinenta turnīros. Atkārtoti uzvarējis arī Argentīnas čempionātos (1985, 1992). Par panākumiem turnīros FIDE 1953. gadā Panno piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1955. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.
Vairākkārt pārstāvējis Argentīnas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 11 reizes (1954-1958, 1962, 1966-1970, 1976, 1986-1988, 1992). Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba (1954) un 2 bronzas (1958, 1962) medaļas, bet individuālajā vērtējumā zelta (1966) un bronzas (1958) medaļas;[3]
Pasaules studentu šaha čempionātā piedalījies 1958. gadā;[5]
Panamerikas komandu šaha čempionātos piedalījies 3 reizes (1971-1985, 1991). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 zelta (1971, 1985) medaļas, bet individuālajā vērtējumā 2 zelta (1971, 1985) medaļas.[6]
Devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Panno vārdā ir nosaukts variants vecindiešu aizsardzībā: 1. d4 Zf6 2. c4 g6 3. Zc3 Lg7 4. Zf3 d6 5. g3 0-0 6. Lg2 Zc6 7. 0-0 a6.
