Oto Augusts Strandmans

Oto Augusts Strandmans Otto August Strandman
Igaunijas Valsts vecākais (1930)
Igaunijas premjerministrs
Amatā 1919. gada 9. maijs — 1919. gada 18. novembris
Igaunijas Valsts vecākais
Amatā 1929. gada 9. jūlijs — 1931. gada 12. februāris
Dzimšanas dati	1875. gada 30. novembrī Undlas pagasts, Rakveres apriņķis, Igaunijas guberņa (tagad Igaunija)
Miršanas dati	1941. gada 5. februārī (65 gadu vecumā) Kadrinas pagasts, Igaunijas PSR (tagad Igaunija)
Tautība	igaunis
Profesija	jurists
Augstskola	Pēterburgas Universitāte, Tērbatas Universitāte

Oto Augusts Strandmans (igauņu: Otto August Strandman; 1875—1941), arī Oto Strandmanis, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts. Igaunijas premjerministrs (1919) un Igaunijas Valsts vecākais (1929—1931).

Dzīvesgājums

Dzimis 1875. gada 30. novembrī Rakveres apriņķa Undlas pagasta Vandu ciemā zemnieku ģimenē.

Mācījās Tallinas Aleksandra ģimnāzijā, tad Pēterburgas V un VII ģimnāzijās. Studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē (1899—1901) un Tartu Universitātē (1901—1903). Pēc 1905. gada revolūcijas bija spiests doties bēgļu gaitās uz Šveici un Somiju (1905—1909), pēc atgriešanās dzimtenē darbojās kā advokāts Tallinā (1909—1917). Pēc Februāra revolūcijas gadā viņš bija Igaunijas Pagaidu zemes padomes priekšsēdis. Igaunijas brīvības cīņu laikā 1919. gada maijā kļuva par Igaunijas premjerministru un Kara ministru, 1919. gada otrajā pusē kā Igaunijas valsts galva apmeklēja Rīgu, kur viņu oficiāli pieņēma Latvijas pagaidu valdības vadītājs Kārlis Ulmanis. Pēc tam ilgstoši bija Rīgikogu deputāts, pildīja tieslietu ministra (1920—1921), ārlietu ministra (1920—1921; 1924) un finanšu ministra (1924) pienākumus. 1927. gadā viņu iecēla par Igaunijas sūtni Varšavā (1927—1929).

No 1929. gada 9. jūlija līdz 1931. gada 12. februārim bija Igaunijas Valsts vecākais, 1930. gada februāra sākumā viņš oficiālā valsts vizītē apmeklēja Varšavu un Polijas anektēto Viļņas apgabalu, bet atpakaļceļā Rīgā 4. februārī īsi tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Zemgalu. No 1933. gada viņš bija Igaunijas sūtnis Parīzē (1933—1939), 1938. gadā arī Hāgas Starptautiskās tiesas loceklis.

1939. gadā viņš atgriezās dzimtenē, pēc Igaunijas okupācijas viņš dzīvoja savā dzimtajā ciemā. Nošāvās 1941. gada 5. februārī, kad saņēma paziņojumu par ierašanos uz nopratināšanu NKVD.

• 
  Kopā ar Latvijas premjeru Kārli Ulmani pie Rīgas dzelzceļa stacijas (pēc Cēsu kaujām, 1919)
• 
  Igaunijas Valsts vecākā Strandmana sagaidīšana Turmantu stacijā pie Latvijas-Polijas robežas 1930. gada februārī.