Pāriet uz saturu

Oto Heršmanis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Oto Heršmans)
Oto Heršmanis
Otto Herschmann
Personas dati
Dzimis 1877. gada 4. janvārī
Vīne, Valsts karogs: Austrija Austrijas Impērija, Karogs: Austroungārija Austroungārija
(tagad Karogs: Austrija Austrija)
Miris 1942. gada 14. jūnijā (65 gadu vecumā)
Izbicas koncentrācijas nometne, Karogs: Vācijas Impērija Nacistiskā Vācija (tagad Karogs: Polija Polija)
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Valsts karogs: Austrija Austrija
Sporta veids Peldēšana
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 2 (1896, 1912) un 1906 (neof.)
Medaļas 2 sudraba
 
Medaļas
Olimpiskās spēles
Pārstāvot: Valsts karogs: Austrija Austrija (AUT)
Peldēšana
Sudrabs Atēnas 1896 100 metri, brīvais stils
Paukošana
Sudrabs Stokholma 1912 Komandas, zobens

Oto Heršmanis (vācu: Otto Herschmann; dzimis 1877. gada 4. janvārī, miris 1942. gada 14. jūnijā) bija ebreju-austriešu peldētājs, paukotājs, jurists un sporta amatpersona.[1] Divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs.

Heršmanis ir startējis divās vasaras olimpiskajās spēlēs. 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs viņš startēja peldēšanā, bet 1912. gada Stokholmas vasaras olimpiskajās spēlēs viņš bija pārstāvēts paukošanas sacensībās. Viņš startēja arī 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs. Heršmanis ir viens no nedaudzajiem sportistiem, kurš ieguvis olimpiskās medaļas vairākos olimpiskajos veidos.[2]

No 1912. līdz 1914. gadam viņš bija Austrijas Olimpiskās komitejas prezidents, savukārt no 1914. līdz 1932. gadam bija Austrijas Peldēšanas federācijas prezidents.

Nacistu laikā Heršmanis tika vajāts, jo viņš bija ebreju tautības. Nacisti viņu arestēja Vīnē un 1942. gadā deportēja uz Sobiboras iznīcināšanas nometni, bet pēc tam pārveda uz Izbicas koncentrācijas nometni, kur viņš tika nogalināts.

Jaunība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oto Heršmanis bija ebreju tautības, dzimis Austrijas galvaspilsētā Vīnē.[1][2][3][4] Jaunības gados viņš ir darbojies 1.W.A.S.C. un Wiener AC klubos Vīnē.[2]

Olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1896. gada vasaras olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heršmanis 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās startēja 100 metru brīvā stila peldēšanā.[1][2][3][5] Šajā disciplīnā ar rezultātu 1 minūte un 22.8 sekundes izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai Ungārijas sportistam Alfrēdam Hajošam.[6][7] Peldētājiem bija jāveic distance atklātā jūrā, Zijas līcī un jāpeld uz krastu.

1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs Atēnās viņš startēja individuālajās paukošanas cīņās ar zobenu. Šajā disciplīnā viņš zaudēja pirmajā kartā un turpmāko cīņu neturpināja.[8]

1912. gada vasaras olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskajās spēlēs viņš atgriezās 1912. gadā, kad tās notika Stokholmā. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš bija pārstāvēts komandu sacensībās paukošana. Viņš bija viens no Austrijas komandas pārstāvjiem paukošanā ar zobenu. Šajā disciplīnā Austrijas komanda izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties Ungārijas paukotāju komandai.[1][9]

Rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēles Sporta veids Disciplīna Rezultāts Vieta
Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas  Peldēšana 100 metri, brīvais stils 1:22.8 2
Valsts karogs: Grieķija 1906 Atēnas (neof.) Paukošana Individuāli, zobens —
Valsts karogs: Zviedrija 1912 Stokholma  Paukošana Komandas, zobens 2 – 1 2

Sporta administratīvie amati

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikā, kad viņš ieguva sudraba medaļu paukošanā, Heršmanis bija arī Austrijas Olimpiskās komitejas prezidents. Šo amatu viņš ieņēma no 1912. līdz 1914. gadam.[1][10] Viņš ir vienīgais, kurš ir ieguvis olimpisko medaļu, vienlaikus būdams Nacionālās olimpiskās komitejas prezidents.[1][11]

Heršmanis bija viena no Eiropas vadošajām personām sportā institūcijās.[12][13]

1913. gada novembrī viņš devās uz dažādām ASV pilsētām, ieskaitot Bostonu, Ņujorku, Klīvlendu, Filadelfiju un Čikāgu, lai pētītu ASV sporta organizācijas un pieņemtu darbā trenerus darbam ar Austrijas sportistiem, kuri trenējas olimpiskajām spēlēm.[12][14][15][16][17] Tajā pašā mēnesī, kad viņš apmeklēja ASV kā Austrijas vieglatlētikas sūtnis, Bostonas vieglatlētikas asociācija viņam par godu sarīkoja banketu. Šādu pašu banketu un godināšanu veica arī Ņujorkas vieglatlētikas kluba valde 1913. gada decembrī.[18][19]

No 1914. līdz 1932. gadam Heršmanis bija Austrijas Peldēšanas federācijas prezidents.[2][10]

Koncentrācijas nometne un nāve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1940. gados Heršmanis bija praktizējies kā jurists. Viņu vajāja nacisti, jo pēc tautības bija ebrejs.[10] 1942. gada 14. janvārī no Vīnes viņš tika deportēts uz Izbicas koncentrācijas nometni Nacistiskās Vācijas okupētajā Polijas teritorijā.[2][3]

Heršmanis nomira 1942. gada 14. jūnijā (vai 17. jūnijā) Sobiboras iznīcināšanas nometnē vai Izbicas koncentrācijas nometnē Polijā. Visticamāk, viņš ticis nogalināts ar gāzi.[2][3][10][20][20]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Joseph M. Siegman. The International Jewish Sports Hall of Fame. SP Books, 1992.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «Otto Herschmann Bio, Stats, and Results | Olympics at». Sports-reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Otto Herschmann». Jewishsports.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. maijs. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  4. ↑ Jim Reisler. Igniting the Flame: America's First Olympic Team. Globe Pequot, 2012. Skatīts: 2013. gada 25. marts.[novecojusi saite]
  5. ↑ John Nauright, Charles Parrish. Sports Around the World: History, Culture, and Practice. ABC-CLIO, 2012. Skatīts: 2013. gada 25. marts.
  6. ↑ «Swimming at the 1896 Athina Summer Games: Men's 100 metres Freestyle». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. martā. Skatīts: 2020. gada 2. maijā.
  7. ↑ «Athens 1896 100m Freestyle Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  8. ↑ Fencing at the 1906 Athina Summer Games: Men's Sabre, Individual, Three Hits Arhivēts 2012. gada 14. novembrī, Wayback Machine vietnē. Sports Reference
  9. ↑ Fencing at the 1912 Stockholm Summer Games: Men's Sabre, Team Arhivēts 2020. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Sports Reference
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 «Archivmeldung: Simmering: Namensgebung für die Otto-Herschmann-Gasse» (German). Wien.gv.at. 2001. gada 11. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  11. ↑ Doug Lennox. Now You Know Big Book of Sports. Dundurn, 2009. 255. lpp. Skatīts: 2013. gada 25. marts. otto herschmann.
  12. ↑ 12,0 12,1 American Athletes the Best Trained. The Reformatory Press – Iowa. Reformatory at Anamosa. 1913. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  13. ↑ «U.S. Athletics Best Trained». The Clinton County Times. 1913. gada 19. decembris. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  14. ↑ «Dr. Herschmann Sails». Christian Science Monitor. 1913. gada 3. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  15. ↑ American Physical Education Review; Physical Culture in America. American Physical Education Association. 1914. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  16. ↑ «Praise for our Athletics; Dr. Otto Herschmann, Austrian Envoy, has Gathered Valuable Material During Tour». Boston Evening Transcript. 1913. gada 1. decembris. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  17. ↑ «Austria Sends Athletic Envoy». Spokane Daily Chronicle. 1913. gada 10. novembris. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  18. ↑ «Dr Herschmann Guest at B. A. A.; Deeply Impressed by Harvard Equipment. Austrian Olympic Commissioner Returns to New York Today. Examines Gymnasiums and Baths of the City.». Boston Daily Globe. 1913. gada 26. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  19. ↑ «TO DINE DR. HERSCHMANN. – Austrian Athletic Envoy to be Honored by New York A.C. To-night.». The New York Times. December 1913. Skatīts: 2013. gada 26. marts.
  20. ↑ 20,0 20,1 Kay Schaffer, Sidonie Smith. The Olympics at the Millennium: Power, Politics, and the Games. Rutgers University Press, 2000. 60–62. lpp. ISBN 978-0-8135-2820-5.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēļu norises vieta: Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķijas Karaliste
Zelta medaļa
Sudraba medaļa
Bronzas medaļa
Spēļu norises vieta: Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķijas Karaliste
 Paukošana
 Riteņbraukšana
‡ — Sportists startēja vairākos sporta veidos.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Oto_Heršmanis&oldid=4104738"