Austrija olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Austrija olimpiskajās spēlēs
SOK kods AUT
NOK Austrijas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa www.olympia.at (vāciski)
Medaļas
Zelts Sudrabs Bronza Kopā
91 123 132 346
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
Citas saistītas dalības
1906 neoficiālās olimpiskās spēles

Austrija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš to atjaunošanas 1896. gadā. Austrija kopš tā laika ir piedalījusies gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1920. gada Antverpenes spēles, saistībā ar aktīvo dalību Pirmajā pasaules karā. Austrālija kopš 1924. gada, kad Šamonī notika pirmās ziemas olimpiskās spēles, ir piedalījusies pilnīgi visās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Līdz šim Austrija ir organizējusi divas ziemas olimpiskās spēles 1964. un 1976. gadā. Abas šis ziemas olimpiskās spēles tika organizētas Insbrukā.

Līdz šim Austrija kopumā ir izcīnījusi 346 olimpiskās medaļas (91 zelta, 123 sudraba un 132 bronzas medaļas). Lielākā daļa medaļu — 250 medaļas — ir tikušas izcīnītas ziemas olimpiskajās spēlēs, savukārt 96 medaļas ir tikušas izcīnīta vasaras olimpiskajās spēlēs. No ziemas olimpisko spēļu sporta veidiem Austrija visvairāk medaļas ir izcīnījusi kalnu slēpošanā (128 medaļas). Šajā sporta veidā tā ir arī līdera starp pārējām valstīm. Savukārt visvairāk medaļu no vasaras olimpisko spēļu sporta veidiem ir iegūts smaiļošanā un kanoe airēšanā (14 medaļas). Austrija olimpiskās medaļas ir izcīnījusi gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1964. gada Tokijas un 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs. Visvairāk medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs tā iebuva 1936. gada Berlīnes spēlēs (4 zelta, 6 sudraba un 3 bronzas medaļas). Savukārt Austrija olimpiskās medaļas ir izcīnījusi katrās ziemas olimpiskajās spēlēs, visvairāk 2006. gada Turīnas spēlēs — 23 medaļas (9 zelta, 7 sudraba un 7 bronzas medaļas).

Lāpas iedegšana 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs

Slēpotājs Fēlikss Gotvalds, kurš olimpiskajās spēlēs piedalījās ziemeļu divcīņā, ir medaļām bagātākais Austrijas sportists. Viņš piedaloties ziemas olimpiskajās spēlēs no 2002. līdz 2010. gadam, kopumā ir izcīnījis 7 medaļas (3 zelta, 1 sudraba un 3 bronzas medaļas).

Austrijas delegācija 1912. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Rīkotās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Insbruka ir Austrijas vienīgā pilsēta, kur ir rīkotas olimpiskās spēles. Insbrukā tās ir rīkotas divas reizes un abas reizes tās bija ziemas olimpiskās spēles.

Spēles Rīkotājpilsēta Datumi Dalībvalstis Dalībnieki Sporta veidi, Disciplīnas
1964 Ziemas OS Insbruka 29. janvāris — 9. februāris 36 1091 6 sporta veidi, 34 disciplīnas
1976 Ziemas OS Insbruka 4. — 15. februāris 1123 37 6 sporta veidi, 37 disciplīnas

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paskaidrojumi
# Sportistu skaits
#• Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits vasaras olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016
Vīrieši 3 15 1 7 79 46 47 7 157 115 91 29 82 45 35 97 54 64 71 66 71 56 55 54 40 39 37
Sievietes 6 3 5 2 17 32 21 5 21 11 8 14 6 19 31 7 31 16 37 20 30 31 34
Kopā 3 15 1 7 85 49 52 9 174 147 112 34 103 56 43 111 60 83 102 73 102 72 92 74 70 70 71
Sporta veidi/
Disciplīnas
3 4 1 5 12 8 12 6 18 17 16 12 15 14 12 15 15 16 18 17 17 15 17 18 16 18 22

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta veids 1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016
Airēšana 6 2 9 7 4 4 10 7 3 16 3 7 6 5 12 13 8 5 3
Badmintons 2 1 2 2
Bokss 3 1 6 5 4 1 5 3 2 1 2 1 2 1
Burāšana 1 1 1 4 3 1 8 3 3 12 9 5 10 8 13 6 5 7 11 8 8
Cīņas sports 8 8 2 1 7 5 3 4 7 4 1 4 2 5 7 5 2 3 1 1
Daiļlēkšana 1 3 2 2 3 4 4 1 2 4 1 4 2 3 1 2 2 2 3 2 3 1
Džudo 3 6 4 5 4 3 6 5 3 2 3 3 5
Futbols 15 13 11 11
Galda teniss 2 2 4 5 4 6 6 6
Golfs 2
Jāšana 1 2 3 8 2 5 1 5 4 1 4 2 5 5 3 9 2 3 1
Lauka hokejs 16 12 13 14
Loka šaušana 1 1 1 1
Mākslas (sinhronā) peldēšana 2 2 2 2 2
Modernā pieccīņa 1• 2 3 3• 3 3 2 3 1 1
Paukošana 1• 8 1 12 5 6 1 15 7 8 1 9 5• 5 13 5 8 5 5 3 6 2 1 1 1
Peldēšana 2 4 1 1 8 3 8 2 3 10 7 3 2 1 5 6 6 2 4 8 6 12 11 6
Pludmales volejbols 2 4 6 4 4
Riteņbraukšana 1• 6 2 10 8 4 4 8 5 6 6 9 7 5 9 9 10 6 5 4
Rokasbumba 22 15 14 15
Smaiļošana un kanoe airēšana 9 7 7 7 10 5 4 12 2 6 2 4 3 4 2 4 4 5
Svarcelšana 15 10 2 10 6 4 2 4 3 1 6 5 3 6 1 1 1
Šaušana 7• 6 3 3 3 5 3 5 7 8 8 10 11 5 3 4 5 3 4 5
Tekvondo 1 2
Teniss 3 3 3 5 1 3 1 3 3 2
Triatlons 1 3 4 2 3
Ūdenspolo 7 11 10
Vieglatlētika 2 2 12 7 4 2 29 15 15 3 9 8 12 15 6 11 6 10 16 11 12 6 3 7 6
Vingrošana 8 16 16 1 12 1 1 2 1 3 2
Sporta veids/Disciplīna 1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paskaidrojumi
# Sportistu skaits
#• Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018
Vīrieši 2 34 6 50 42 31 50 17 69 63 29 63 33 58 66 45 65 73 71 55 49 86 49
Sievietes 2 5 1 10 12 8 10 9 14 13 11 14 10 7 15 13 15 23 19 18 26 40 26
Kopā 4 39 7 60 54 39 60 26 83 76 40 77 43 65 81 58 80 96 90 73 75 126 75
Sporta veidi/
Disciplīnas
1 8 5 8 8 7 8 5 10 10 8 10 6 9 10 9 10 12 12 12 13 14 13

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta veids 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018
Ātrslidošana 3 8 3 3 4 2 7 3 1 4 4 3 3 5 4 1 1 1 2 1
Biatlons 4• 4• 4 5 4 5 5 5 5 6 5 4 7 4
Bobslejs 11 2 12 8 9 9 9 8 10 8 8 8 8 9 8 4 5 5 8 5
Daiļslidošana 4 9 2 12 10 4 8 6 10 8 3 6 3 2 1 1 1 2 4 1
Distanču slēpošana 1• 3• 5• 8• 10• 4 9• 6• 4• 10 4 8 6 1 7 7 7 1 8 2
Frīstaila slēpošana 1 2 1 1 9 11 9
Hokejs 12 12 15 17 17 18 18 19 23 23 22 21 24
Kalnu slēpošana 4 14 11 11 13 11 13 13 12 12 13 17 20 20 19 20 20 20 20 20
Kamaniņu braukšana 9 9 6 7 10 7 7 7 8 8 10 10 9 10 9
Skeletons 2 1 2 2 1 3 1
Snovbords 11 9 12 13 17 13
Šorttreks 1 1 1
Tramplīnlēkšana 1 2• 4 3 3 4 4 4 4 3 5 5 5 4 4 4 5 5 4 4 6 4
Ziemeļu divcīņa 1• 3• 4• 4• 4• 3 1 4 3 1• 1 1 4 4 4 4 5 4 5 5 5

Medaļu tabulas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs
Valsts karogs: Japāna 2020 Tokija 1 1 5 7 53
Valsts karogs: Brazīlija 2016 Riodežaneiro 1 1 78
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 2012 Londona 0
Valsts karogs: Ķīna 2008 Pekina 1 2 3 61
Valsts karogs: Grieķija 2004 Atēnas 2 4 1 7 27
Valsts karogs: Austrālija 2000 Sidneja 2 1 3 32
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1996 Atlanta 1 2 3 57
Valsts karogs: Spānija 1992 Barselona 2 2 41
Valsts karogs: Dienvidkoreja 1988 Seula 1 1 29
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1984 Losandželosa 1 1 1 3 22
Valsts karogs: Padomju Savienība 1980 Maskava 1 2 1 4 21
Valsts karogs: Kanāda 1976 Monreāla 1 1 60
Valsts karogs: Rietumvācija 1972 Minhene 1 2 3 31
Valsts karogs: Meksika 1968 Mehiko 2 2 4 32
Valsts karogs: Japāna 1964 Tokija 0
Valsts karogs: Itālija 1960 Roma 1 1 2 18
Valsts karogs: Austrālija 1956 Melnburna 2 2 34
Valsts karogs: Somija 1952 Helsinki 1 1 2 32
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1948 Londona 1 3 4 21
Valsts karogs: Vācijas Impērija 1936 Berlīne 4 6 3 13 11
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1932 Losandželosa 1 1 3 5 18
Valsts karogs: Nīderlande 1928 Amsterdama 2 1 3 18
Valsts karogs: Francija 1924 Parīze 3 1 4 20
Valsts karogs: Beļģija 1920 Antverpene
Valsts karogs: Zviedrija 1912 Stokholma 1 2 2 4 17
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1908 Londona 1 1 19
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1904 Sentluisa 1 1 10
Valsts karogs: Francija 1900 Parīze 3 3 6 15
Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 2 1 2 5 7
Kopā 20 35 41 96 43

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs
Valsts karogs: Ķīna 2022 Ķīna 7 7 4 18 7
Valsts karogs: Dienvidkoreja 2018 Phjončhana 5 3 6 14 10
Valsts karogs: Krievija 2014 Soči 4 8 5 17 9
Valsts karogs: Kanāda 2010 Vankūvera 4 6 6 16 9
Valsts karogs: Itālija 2006 Turīna 9 7 7 23 3
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 2002 Soltleiksitija 3 4 10 17 10
Valsts karogs: Japāna 1998 Nagano 3 5 9 17 8
Valsts karogs: Norvēģija 1994 Lillehammere 2 3 4 9 9
Valsts karogs: Francija 1992 Albērvila 6 7 8 21 4
Valsts karogs: Kanāda 1988 Kalgari 3 5 2 10 6
Valsts karogs: Dienvidslāvija 1984 Sarajeva 1 1 17
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1980 Leikplesida 3 2 2 7 4
Valsts karogs: Austrija 1976 Insbruka 2 2 2 6 7
Valsts karogs: Japāna 1972 Saporo 1 2 2 5 9
Valsts karogs: Francija 1968 Grenoble 3 4 4 11 5
Valsts karogs: Austrija 1964 Insbruka 4 5 3 12 2
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1960 Skvoveli 1 2 3 6 9
Valsts karogs: Itālija 1956 Kortīna d'Ampeco 4 3 4 11 2
Valsts karogs: Norvēģija 1952 Oslo 2 4 2 8 5
Valsts karogs: Šveice 1948 Sanktmorica 1 3 4 8 7
Valsts karogs: Vācijas Impērija 1936 Garmiša-Partenkirhene 1 1 2 4 6
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1932 Insbruka 1 1 2 6
Valsts karogs: Šveice 1928 Sanktmorica 3 1 4 7
Valsts karogs: Francija 1924 Šamonī 2 1 3 3
Kopā 71 88 91 250 6

Medaļas pa vasaras sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta veids Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Airēšana 3 3 6
Burāšana 3 4 1 8
Cīņas sports 2 2
Džudo 2 3 2 7
Futbols 1 1
Handbols 1 1
Jāšana 1 1 1 3
Kanoe airēšana 3 5 6 14
Kāpšanas sports 1 1
Karatē 1 1
Paukošana 1 1 5 7
Peldēšana 1 6 5 12
Riteņbraukšana 2 2 4
Svarcelšana 3 4 2 9
Šaušana 1 2 5 8
Teniss 1 1
Triatlons 1 1
Vieglatlētika 1 2 5 8
Vingrošana 1 1 2
Kopā 20 35 41 96

Medaļas pa ziemas sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   Līderi sporta veidā
Sporta veids Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Ātrslidošana 1 2 3 6
Biatlons 3 3 6
Bobslejs 1 2 3
Daiļslidošana 7 9 4 20
Distanču slēpošana 1 2 3 6
Frīstaila slēpošana 1 1
Kalnu slēpošana 40 44 44 128
Kamaniņu braukšana 6 10 9 25
Skeletons 1 1
Snovbords 5 2 4 11
Tramplīnlēkšana 7 10 10 27
Ziemeļu divcīņa 3 2 11 16
Kopā 71 88 91 250

Medaļām bagātākie sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fēlikss Gotvalds ar medaļām bagātākais Austrijas sportists. Viņš kopumā ir izcīnījis 7 olimpiskās medaļas

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Austriju ir ieguvuši četras un vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists Sporta veids Spēles Gadi Dzimums Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Gotvalds, FēlikssFēlikss Gotvalds Ziemeļu divcīņa Ziemas 2010 — 2002 Vīrietis 3 1 3 7
Morgenšterns, TomassTomass Morgenšterns Tramplīnlēkšana Ziemas 2014 — 2006 Vīrietis 3 1 4
Maiers, HermansHermans Maiers Kalnu slēpošana Ziemas 2006; 1998 Vīrietis 2 1 1 4
Raihs, BenjaminsBenjamins Raihs Kalnu slēpošana Ziemas 2006 — 2002 Vīrietis 2 2 4
Štehers, MarioMario Štehers Kalnu slēpošana Ziemas 2014 — 2002 Vīrietis 2 2 4
Eberharters, StefansStefans Eberharters Kalnu slēpošana Ziemas 2002 — 1998 Vīrietis 1 2 1 4
Šlīrencauers, GregorsGregors Šlīrencauers Tramplīnlēkšana Ziemas 2014 — 2010 Vīrietis 1 1 2 4
Grūbers, BernhardsBernhards Grūbers Ziemeļu divcīņa Ziemas 2018 — 2006 Vīrietis 1 3 4
Hellvarts, MartinsMartins Hellvarts Tramplīnlēkšana Ziemas 2002 — 1998 Vīrietis 3 1 4
Šilda, MarlīsaMarlīsa Šilda Kalnu slēpošana Ziemas 2006 — 2002 Sieviete 3 1 4
Zulcenbahers, KlaussKlauss Zulcenbahers Ziemeļu divcīņa Ziemas 1992 — 1988 Vīrietis 2 2 4
Landertingers, DominiksDominiks Landertingers Biatlons Ziemas 2018 — 2010 Vīrietis 1 3 4

Karognesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemas olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]