Austrija olimpiskajās spēlēs

Austrija olimpiskajās spēlēs
SOK kods	AUT
NOK	Austrijas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa	www.olympia.at (vāciski)
Medaļas	Zelts Sudrabs Bronza Kopā 91 123 132 346
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 2024
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022 2026
Citas saistītas dalības
1906 neoficiālās olimpiskās spēles

Austrija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš to atjaunošanas 1896. gadā. Austrija kopš tā laika ir piedalījusies gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1920. gada Antverpenes spēles, saistībā ar aktīvo dalību Pirmajā pasaules karā. Austrālija kopš 1924. gada, kad Šamonī notika pirmās ziemas olimpiskās spēles, ir piedalījusies pilnīgi visās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Līdz šim Austrija ir organizējusi divas ziemas olimpiskās spēles 1964. un 1976. gadā. Abas šis ziemas olimpiskās spēles tika organizētas Insbrukā.

Līdz šim Austrija kopumā ir izcīnījusi 346 olimpiskās medaļas (91 zelta, 123 sudraba un 132 bronzas medaļas). Lielākā daļa medaļu — 250 medaļas — ir tikušas izcīnītas ziemas olimpiskajās spēlēs, savukārt 96 medaļas ir tikušas izcīnīta vasaras olimpiskajās spēlēs. No ziemas olimpisko spēļu sporta veidiem Austrija visvairāk medaļas ir izcīnījusi kalnu slēpošanā (128 medaļas). Šajā sporta veidā tā ir arī līdera starp pārējām valstīm. Savukārt visvairāk medaļu no vasaras olimpisko spēļu sporta veidiem ir iegūts smaiļošanā un kanoe airēšanā (14 medaļas). Austrija olimpiskās medaļas ir izcīnījusi gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1964. gada Tokijas un 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs. Visvairāk medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs tā iebuva 1936. gada Berlīnes spēlēs (4 zelta, 6 sudraba un 3 bronzas medaļas). Savukārt Austrija olimpiskās medaļas ir izcīnījusi katrās ziemas olimpiskajās spēlēs, visvairāk 2006. gada Turīnas spēlēs — 23 medaļas (9 zelta, 7 sudraba un 7 bronzas medaļas).

Lāpas iedegšana 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs

Slēpotājs Fēlikss Gotvalds, kurš olimpiskajās spēlēs piedalījās ziemeļu divcīņā, ir medaļām bagātākais Austrijas sportists. Viņš piedaloties ziemas olimpiskajās spēlēs no 2002. līdz 2010. gadam, kopumā ir izcīnījis 7 medaļas (3 zelta, 1 sudraba un 3 bronzas medaļas).

Austrijas delegācija 1912. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Rīkotās spēles

Insbruka ir Austrijas vienīgā pilsēta, kur ir rīkotas olimpiskās spēles. Insbrukā tās ir rīkotas divas reizes un abas reizes tās bija ziemas olimpiskās spēles.

Spēles	Rīkotājpilsēta	Datumi	Dalībvalstis	Dalībnieki	Sporta veidi, Disciplīnas
1964 Ziemas OS	Insbruka	29. janvāris — 9. februāris	36	1091	6 sporta veidi, 34 disciplīnas
1976 Ziemas OS	Insbruka	4. — 15. februāris	1123	37	6 sporta veidi, 37 disciplīnas

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits vasaras olimpiskajās spēlēs

	1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Vīrieši	3	15	1	7	79		46	47	7	157	115	91	29	82	45	35	97	54	64	71	66	71	56	55	54	40	39	37
Sievietes		—	—	—	6		3	5	2	17	32	21	5	21	11	8	14	6	19	31	7	31	16	37	20	30	31	34
Kopā	3	15	1	7	85		49	52	9	174	147	112	34	103	56	43	111	60	83	102	73	102	72	92	74	70	70	71
Sporta veidi/ Disciplīnas	3	4	1	5	12		8	12	6	18	17	16	12	15	14	12	15	15	16	18	17	17	15	17	18	16	18	22

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Airēšana			—	—	—	6		—	2	—	9	7	4	4	10	7	3	16	3	7	6	5	12	13	8	5	—	—	3
Badmintons																							2	1	—	—	—	2	2
Bokss				—	—			3	1	—	6	5	4	1	5	3	2	1	2	1	2	1	—	—	—	—	—	—	—
Burāšana		—	—		—	—		—	1	1	1	4	3	1	8	3	3	12	9	5	10	8	13	6	5	7	11	8	8
Cīņas sports		—	—	—	—	8		8	2	1	7	5	3	4	7	4	1	4	2	5	7	5	2	—	—	3	—	1	1
Daiļlēkšana				—	—	1		3	2	2	3	4	4	1	2	4	1	4	2	3	1	2	2	2	3	2	3	—	1
Džudo																3		6	4	5	4	3	6	5	3	2	3	3	5
Futbols			—	—	—	15		—	—		13	11	11	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Galda teniss																						2	2	4	5	4	6	6	6
Golfs				—	—																								2
Jāšana			1		—	—		2	3	—	8	2	—	5	1	—	—	5	4	1	4	2	5	5	3	9	2	3	1
Lauka hokejs					—				16	—	—	12	13	—	—	—	—	—	—	14	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Loka šaušana			—	—	—														1	1	1	—	—	—	—	—	—	—	1
Mākslas (sinhronā) peldēšana																					2	—	2	—	—	—	2	2	2
Modernā pieccīņa						1•		—	—	—	2	—	—	—	3	3•	3	3	—	2	3	1	—	—	—	—	—	1	—
Paukošana		1•	8	—	1	12		5	6	1	15	7	8	1	9	5•	5	13	5	—	8	5	5	3	6	2	1	1	1
Peldēšana		2	4	1	1	8		—	3	—	8	2	3	—	10	7	3	2	1	5	6	6	2	4	8	6	12	11	6
Pludmales volejbols																							—	—	2	4	6	4	4
Riteņbraukšana		1•	—	—	—	6		—	2	—	10	8	4	4	8	—	—	5	6	6	9	7	5	9	9	10	6	5	4
Rokasbumba											22							—	—	—	15	—	14	—	15	—	—	—	—
Smaiļošana un kanoe airēšana											9	7	7	7	10	5	4	12	2	6	2	—	4	3	4	2	4	4	5
Svarcelšana		—		—				15	10	2	10	6	4	2	4	3	1	6	5	3	6	1	—	—	—	1	—	—	1
Šaušana		—	—		—	7•		6		—	3	3	3	—	5	3	5	7	8	8	10	11	5	3	4	5	3	4	5
Tekvondo																									1	2	—	—	—
Teniss		—	—	—	3	3		—														3	5	1	3	1	3	3	2
Triatlons																									1	3	4	2	3
Ūdenspolo			—		—	7		—	—	—	11	—	10	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Vieglatlētika		—	2	—	2	12		7	4	2	29	15	15	3	9	8	12	15	6	11	6	10	16	11	12	6	3	7	6
Vingrošana		—	—	—	—	—		—	—	—	8	16	16	1	12	1	—	—	—	—	—	1	—	2	—	—	1	3	2
Sporta veids/Disciplīna		1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Vīrieši	2	34	6	50	42	31	50	17	69	63	29	63	33	58	66	45	65	73	71	55	49	86	49
Sievietes	2	5	1	10	12	8	10	9	14	13	11	14	10	7	15	13	15	23	19	18	26	40	26
Kopā	4	39	7	60	54	39	60	26	83	76	40	77	43	65	81	58	80	96	90	73	75	126	75
Sporta veidi/ Disciplīnas	1	8	5	8	8	7	8	5	10	10	8	10	6	9	10	9	10	12	12	12	13	14	13

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Ātrslidošana		—	3	—	8	3	3	4	2	7	3	1	4	—	4	3	3	5	4	1	1	1	2	1
Biatlons										4•	4•	—	4	5	4	5	5	5	5	6	5	4	7	4
Bobslejs		—	11	2	12	—	8	9		9	9	8	10	8	8	8	8	9	8	4	5	5	8	5
Daiļslidošana		4	9	2	12	10	4	8	6	10	8	3	6	3	—	2	1	—	1	—	1	2	4	1
Distanču slēpošana		—	1•	3•	5•	8•	10•	4	—	9•	6•	4•	10	—	4	8	6	1	7	7	7	1	8	2
Frīstaila slēpošana																	—	1	2	1	1	9	11	9
Hokejs		—	12	—	12	15	—	17	—	17	18	—	18	—	19	23	—	23	22	21	—	—	24	—
Kalnu slēpošana		—	—	—	4	14	11	11	13	11	13	13	12	12	13	17	20	20	19	20	20	20	20	20
Kamaniņu braukšana										9	9	6	7	10	7	7	7	8	8	10	10	9	10	9
Skeletons			2			1														2	2	1	3	1
Snovbords																			11	9	12	13	17	13
Šorttreks																	—	—	—	—	—	1	1	1
Tramplīnlēkšana		—	1	2•	4	3	3	4	4	4	4	3	5	5	5	4	4	4	5	5	4	4	6	4
Ziemeļu divcīņa		—	1•	3•	4•	4•	4•	3	1	4	3	1•	1	—	1	4	4	4	4	5	4	5	5	5

Medaļu tabulas

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2020 Tokija	1	1	5	7	53
2016 Riodežaneiro	—	—	1	1	78
2012 Londona	—	—	—	0	—
2008 Pekina	—	1	2	3	61
2004 Atēnas	2	4	1	7	27
2000 Sidneja	2	1	—	3	32
1996 Atlanta	—	1	2	3	57
1992 Barselona	—	2	—	2	41
1988 Seula	1	—	—	1	29
1984 Losandželosa	1	1	1	3	22
1980 Maskava	1	2	1	4	21
1976 Monreāla	—	—	1	1	60
1972 Minhene	—	1	2	3	31
1968 Mehiko	—	2	2	4	32
1964 Tokija	—	—	—	0	—
1960 Roma	1	1	—	2	18
1956 Melnburna	—	—	2	2	34
1952 Helsinki	—	1	1	2	32
1948 Londona	1	—	3	4	21
1936 Berlīne	4	6	3	13	11
1932 Losandželosa	1	1	3	5	18
1928 Amsterdama	2	—	1	3	18
1924 Parīze	—	3	1	4	20
1920 Antverpene
1912 Stokholma	1	2	2	4	17
1908 Londona	—	—	1	1	19
1904 Sentluisa	—	—	1	1	10
1900 Parīze	—	3	3	6	15
1896 Atēnas	2	1	2	5	7
Kopā	20	35	41	96	43

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2022 Ķīna	7	7	4	18	7
2018 Phjončhana	5	3	6	14	10
2014 Soči	4	8	5	17	9
2010 Vankūvera	4	6	6	16	9
2006 Turīna	9	7	7	23	3
2002 Soltleiksitija	3	4	10	17	10
1998 Nagano	3	5	9	17	8
1994 Lillehammere	2	3	4	9	9
1992 Albērvila	6	7	8	21	4
1988 Kalgari	3	5	2	10	6
1984 Sarajeva	—	—	1	1	17
1980 Leikplesida	3	2	2	7	4
1976 Insbruka	2	2	2	6	7
1972 Saporo	1	2	2	5	9
1968 Grenoble	3	4	4	11	5
1964 Insbruka	4	5	3	12	2
1960 Skvoveli	1	2	3	6	9
1956 Kortīna d'Ampeco	4	3	4	11	2
1952 Oslo	2	4	2	8	5
1948 Sanktmorica	1	3	4	8	7
1936 Garmiša-Partenkirhene	1	1	2	4	6
1932 Insbruka	1	1	—	2	6
1928 Sanktmorica	—	3	1	4	7
1924 Šamonī	2	1	—	3	3
Kopā	71	88	91	250	6

Medaļas pa vasaras sporta veidiem

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Airēšana	—	3	3	6
Burāšana	3	4	1	8
Cīņas sports	—	—	2	2
Džudo	2	3	2	7
Futbols	—	1	—	1
Handbols	—	1	—	1
Jāšana	1	1	1	3
Kanoe airēšana	3	5	6	14
Kāpšanas sports	—	—	1	1
Karatē	—	—	1	1
Paukošana	1	1	5	7
Peldēšana	1	6	5	12
Riteņbraukšana	2	—	2	4
Svarcelšana	3	4	2	9
Šaušana	1	2	5	8
Teniss	—	1	—	1
Triatlons	1	—	—	1
Vieglatlētika	1	2	5	8
Vingrošana	1	1	—	2
Kopā	20	35	41	96

Medaļas pa ziemas sporta veidiem

   Līderi sporta veidā

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Ātrslidošana	1	2	3	6
Biatlons	—	3	3	6
Bobslejs	1	2	—	3
Daiļslidošana	7	9	4	20
Distanču slēpošana	1	2	3	6
Frīstaila slēpošana	—	1	—	1
Kalnu slēpošana	40	44	44	128
Kamaniņu braukšana	6	10	9	25
Skeletons	—	1	—	1
Snovbords	5	2	4	11
Tramplīnlēkšana	7	10	10	27
Ziemeļu divcīņa	3	2	11	16
Kopā	71	88	91	250

Medaļām bagātākie sportisti

Fēlikss Gotvalds ar medaļām bagātākais Austrijas sportists. Viņš kopumā ir izcīnījis 7 olimpiskās medaļas

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Austriju ir ieguvuši četras un vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists	Sporta veids		Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Gotvalds, FēlikssFēlikss Gotvalds	Ziemeļu divcīņa		Ziemas	2010 — 2002	Vīrietis	3	1	3	7
Morgenšterns, TomassTomass Morgenšterns	Tramplīnlēkšana		Ziemas	2014 — 2006	Vīrietis	3	1	—	4
Maiers, HermanisHermanis Maiers	Kalnu slēpošana		Ziemas	2006; 1998	Vīrietis	2	1	1	4
Raihs, BenjaminsBenjamins Raihs	Kalnu slēpošana		Ziemas	2006 — 2002	Vīrietis	2	—	2	4
Štehers, MarioMario Štehers	Kalnu slēpošana		Ziemas	2014 — 2002	Vīrietis	2	—	2	4
Eberharters, StefansStefans Eberharters	Kalnu slēpošana		Ziemas	2002 — 1998	Vīrietis	1	2	1	4
Šlīrencauers, GregorsGregors Šlīrencauers	Tramplīnlēkšana		Ziemas	2014 — 2010	Vīrietis	1	1	2	4
Grūbers, BernhardsBernhards Grūbers	Ziemeļu divcīņa		Ziemas	2018 — 2006	Vīrietis	1	—	3	4
Hellvarts, MartinsMartins Hellvarts	Tramplīnlēkšana		Ziemas	2002 — 1998	Vīrietis	—	3	1	4
Šilda, MarlīsaMarlīsa Šilda	Kalnu slēpošana		Ziemas	2006 — 2002	Sieviete	—	3	1	4
Zulcenbahers, KlaussKlauss Zulcenbahers	Ziemeļu divcīņa		Ziemas	1992 — 1988	Vīrietis	—	2	2	4
Landertingers, DominiksDominiks Landertingers	Biatlons		Ziemas	2018 — 2010	Vīrietis	—	1	3	4

Karognesēji

Austrijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras olimpiskās spēles

• 2020 Tokija — Tanja Franka un Tomas Zajacs
• 2016 Riodežaneiro — Liu Czja
• 2012 Londona — Markuss Rogans
• 2008 Pekina — Hanss Peters Šteinahers
• 2004 Atēnas — Romāns Hagara
• 2000 Sidneja — Volframs Vaibels
• 1996 Atlanta — Hūberts Raudašls
• 1992 Barselona — Elizabete Toirere
• 1988 Seula — Hūberts Raudašls
• 1984 Losandželosa — Hūberts Raudašls
• 1980 Maskava — Karls Ferstls
• 1976 Monreāla — Ginters Pfafs
• 1972 Minhene — Hūberts Raudašls
• 1968 Mehiko — Rolands Lozerts
• 1964 Tokija — Hūberts Hammerers
• 1960 Roma — Herberts Vīdermans
• 1956 Melnburna — Francs Vimmers
• 1952 Helsinki — Villijs Velts
• 1948 Londona — nav zināms
• 1936 Berlīne — Frics Vurmbeks
• 1932 Losandželosa — nav zināms
• 1928 Amsterdama — Ludvigs Veseli
• 1924 Parīze — nav zināms
• 1920 Antverpene — nav zināms
• 1912 Stokholma — nav zināms
• 1908 Londona — nav zināms
• 1904 Sentluisa — nav zināms
• 1900 Parīze — nav zināms
• 1896 Atēnas — nav zināms

Ziemas olimpiskās spēles

• 2022 Pekina — Jūlija Dujmovica un Benjamins Maiers
• 2018 Phjončhana — Anna Feita
• 2014 Soči — Mario Štehers
• 2010 Vankūvera — Andreass Lingers un Volfgangs Lingers
• 2006 Turīna — Renāte Getšla
• 2002 Soltleiksitija — Angerlika Noinere
• 1998 Nagano — Emeše Huņjadi
• 1994 Lillehammere — Anita Vahtere
• 1992 Albērvila — Angerlika Noinere
• 1988 Kalgari — Leonhards Stoks
• 1984 Sarajeva — Francs Klammers
• 1980 Leikplesida — Annemarija Mozere-Prolla
• 1976 Insbruka — Francs Klammers
• 1972 Saporo — Manfrēds Šmids
• 1968 Grenoble — Emerihs Dancers
• 1964 Insbruka — Regīna Reicere
• 1960 Skvoveli — Norberts Felzingers
• 1956 Kortīna d'Ampeco — Tonijs Zailers
• 1952 Oslo — Zeps Bradls
• 1948 Sanktmorica — nav zināms
• 1936 Berlīne — Karls Šēfers
• 1932 Leikplesida — nav zināms
• 1928 Sanktmorica — nav zināms
• 1924 Šamonī — nav zināms

Skatīt arī

• Austrija paraolimpiskajās spēlēs

Ārējās saites

• «Austria». International Olympic Committee.
• «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
• «Austria». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. decembrī. Skatīts: 2018. gada 2. martā.