Dzimis 1802. gadā Bauskā muižnieka un Sēlpils virspilskunga Kārļa Ernesta fon Rūtenberga (1768-1807) un viņa sievas Frīderīkes, dzimušas fon Mirbahas (1775-1834), ģimenē.[1] Viņa vectēvs bija Kurzemes hercogistes kanclers Kārlis Ferdinands fon Orgīss-Rūtenbergs.
No 1820. līdz 1823. gadam studēja Heidelbergā, Strasbūrā, Bonnā un Getingenē. No 1824. līdz 1828. gadam strādāja par tiesas asesoruKuldīgā, no 1828. līdz 1833. gadam - par tiesas asesoru Jelgavā, iepirka Valguntes muižu un mantoja Vecsieksātes muižu.
1833. gadā pārcēlās uz dzīvi Heidelbergā, kur nodarbojās ar Baltijas vēstures pētīšanu un rakstniecību. 1859. un 1861. gadā iznāca viņa "Baltijas provinču vēsture no senākajiem laikiem līdz patstāvības zaudēšanai" divos sējumos un drāma "Gudruna" (1862).