Pāriet uz saturu

Oto fon Rūtenbergs

Vikipēdijas lapa
Oto fon Rūtenbergs
Otto von Rutenberg
Oto fon Rūtenbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1802. gada 26. maijā
Bauska, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
(Bauskas novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1864. gada 16. maijā (61 gads)
Vīsbādene, Nasavas hercogiste
(Hesene, Karogs: Vācija Vācija)
Nodarbošanās rakstnieks, vēsturnieks
Vecāki tēvs - Kārlis Ernsts, māte - Frīderika, dzimusi fon Mirbaha
Dzīvesbiedre 1833. gadā Rīgā - Paulīne Grebnere no Pērnavas

Johans Jozefs Gothards Oto fon Rūtenbergs-Orgīss (vācu: Johann Joseph Gotthard Otto Baron von Rutenberg genannt von Orgies, dzimis 1802. gada 26. maijā, miris 1864. gada 16. maijā) bija Bauskā dzimis vācbaltiešu rakstnieks un vēsturnieks. Vecsieksātes un Valgundes muižu īpašnieks. Būdams liberāli noskaņots, kritizēja Baltijas provinču sabiedrisko iekārtu, aizstāvot zemnieku intereses pēc dzimtbūšanas atcelšanas.

Dzimis 1802. gadā Bauskā muižnieka un Sēlpils virspilskunga Kārļa Ernesta fon Rūtenberga (1768-1807) un viņa sievas Frīderīkes, dzimušas fon Mirbahas (1775-1834), ģimenē.[1] Viņa vectēvs bija Kurzemes hercogistes kanclers Kārlis Ferdinands fon Orgīss-Rūtenbergs. No 1820. līdz 1823. gadam studēja Heidelbergā, Strasbūrā, Bonnā un Getingenē. No 1824. līdz 1828. gadam strādāja par tiesas asesoru Kuldīgā, no 1828. līdz 1833. gadam - par tiesas asesoru Jelgavā, iepirka Valguntes muižu un mantoja Vecsieksātes muižu.

1833. gadā pārcēlās uz dzīvi Heidelbergā, kur nodarbojās ar Baltijas vēstures pētīšanu un rakstniecību. 1859. un 1861. gadā iznāca viņa "Baltijas provinču vēsture no senākajiem laikiem līdz patstāvības zaudēšanai" divos sējumos un drāma "Gudruna" (1862).

Miris 1864. gadā Vīsbādenē.[2]

  • Geschichte der Ostseeprovinzen Liv-, Esth- und Kurland von der ältesten Zeit bis zum Untergang ihrer Selbständigkeit, 1859–1861 (2 Bände)
  • Gudrun: ein Schauspiel in fünf Aufzügen, 1862
  • Der livländische Landtag v. 1862. Frankfurt am Main, 1862
  • Mecklenburg in Kurland. Leipzig, 1863
  • Edelmann und Bauer. Leipzig, 1863.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Baltische Historische Kommission (BHK), 2025
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 072. sleja.