Pākšaugi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas un kur sēklas atrodas vienā telpā[1], un kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai.[2] Pākšaugi pieder pie sauso daudzsēklu augļu iedalījuma.[1] No uzturā lietojamiem pākšaugiem vērtīgākie ir zirņi, lauku pupas, pupiņas.[2] Pākšaugi satur daudz vērtīgu uzturvielu:

Pākšaugos esošo daudzo šķiedrvielu dēļ tie ir grūti sagremojami, un tajos esošās uzturvielas organismā tiek asimilētas tikai daļēji,[2] toties organisms labāk izmanto pākšaugu ogļhidrātus un nepiesātinātās taukskābes.[3] Pākšaugu sagremošanu atvieglo pienskābi saturošu uzturlīdzekļu piedevas, piemēram, raudzēts piens, garšaugi, dārzeņi.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Sausiņa, L. (2008). Nāc! Bioloģija vidusskolai 1.daļa: Organismu daudzveidība un evolūcija. Rīga: Zvaigzne ABC. 102.lpp ISBN 978-9984-40-685-5
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 http://www.neslimo.lv/pme/?name=paksaugi
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 http://www.diena.lv/dzivesstils/veseliba/atsakoties-no-galas-jaed-paksaugi-718988