Pāvels Atars

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pāvels Atars
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 19. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rūjiena, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1977. gada 13. augustā (72 gadi)
Valsts karogs: Venecuēla La Gvaira, Venecuēla
Tautība Latvietis

Pāvels Atars (dzimis 1904. gada 19. augustā Rūjienā, miris 1977. gada 13. augustā Venecuēlā) bija latviešu cīkstonis un šahists.[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rūjienā. Ar grieķu—romiešu cīņu sācis nodarboties 1923. gadā, kad Rūjienā ierodies un tur atvēris cīņas sporta sekciju viens no tālaika labākajiem Latvijas cīkstoņiem Rūdolfs Ronis.[2] Atars trīs reizes (1930., 1932. un 1935. gados) izcīnījis Latvijas meistara titulu grieķu romiešu cīņā pusvidējā svara kategorijā, astoņas reizes startējis valstsvienības sastāvā, tai skaitā 1935. gada Eiropas meistarsacīkstēs Kopenhāgenā. 1936. gadā ieguvis trešo vietu starptautiskās sacensībās Zviedrijā.[1]

1944. gadā devies emigrācijā.

Venecuēlā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1954. gadā bijis Venecuēlas meistars šahā.[1] 1966. gadā, nevarēdams samierināties par nievājošo attieksmi pret latviešu gambītu savā mītnes zemē — Venecuēlā, viņš nolēmis gambīta pētīšanai un popularizēšanai sarīkot Kārļa Bētiņa 100 gadu dzimšanas dienai veltītu starptautisku latviešu gambīta korespondencšaha turnīru.[3] Ierosmei bijusi plaša atsaucība un 1967. gada jūlijā spēlēt sākuši 42 pirmo grupu dalībnieki no 14 valstīm [4], pie tam grupu skaits turpinājis augt. Atzīmējot Atara nopelnus latviešu gambīta popularizēšanā, Ziemeļamerikas latviešu šaha savienība ievēlējusi viņu par savas organizācijas goda biedru.[5] 1976. gada sākumā viņš smagi saslimis un bijis spiests atteikties no turnīra vadības.[6] Miris 1977. gada 13. augustā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]