Pāvils Dāvis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pāvils Dāvis
Pāvils Dāvis
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 2. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vestienas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1947. gada 11. oktobrī (73 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Vestienas pagasts, Madonas apriņķis, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās skolotājs
Vecāki Kārlis Dāvis
Elizabete Dāvis
Rīgas 3. ģimnāzijas izlaiduma klase ar klases audzinātāju Pāvilu Dāvi vidū (1929)

Pāvils Dāvis, arī Paulis Dāvis (1874–1947), bija latviešu skolotājs, Latvijas pareizticīgo baznīcas sinodes loceklis (1936-1940). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1874. gada 2. septembrī Vestienas pagasta "Rūsiņos" pareizticībā pārgājuša zemnieka Kārļa Dāvja un viņa sievas Elizabetes, dzimušas Andersones, ģimenē.[1] Līdz 1896. gadam mācījās Rīgas garīgajā seminārā, tad līdz 1900. gadam Pēterburgas garīgajā akadēmijā. Bija Rīgas garīgā semināra inspektora palīgs (1900-1908) , vēlāk latīņu valodas skolotājs (1908-1918), līdztekus "Garīgo Vēstneša" redaktors (1903-1918). Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā kopā ar Rīgas garīgo semināru evakuējās uz Ņižņijnovgorodu, kur bija latviešu biedrības priekšnieks.

Pēc kara beigām atgriezās Latvijā, kur 1920. gada agrārās reformas laikā bija Vestienas pagasta zemes komisijas priekšsēdētājs (1922-1925), pēc tam Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas latīņu valodas skolotājs (1925-1940).

Miris 1947. gada 11. oktobrī Vestienā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daugavas Vēstnesis. - 1944. - 1.septembris
  2. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 190. lpp. ISBN 9789934827051.