Pēteris Sēja

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 1880. gadā dzimušu diplomātu. Par citām jēdziena Sēja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pēteris Sēja
Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļas vadītājs
Amatā
1925. gadā — 1927. gadā

Dzimšanas dati 1880. gada 19. aprīlis
Doles draudzes „Kuģi”, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad — Latvijas Republika)
Miršanas dati 1940. gada 9. jūnijā (60 gadu vecumā)
Stokholma, Zviedrija
Tautība latvietis
Profesija skolotājs

Pēteris Sēja (1880. gada 19. aprīlis1940. gada 9. jūnijs) bija latviešu skolotājs un politiķis, vēlāk diplomāts, kas kopš 1921. gada pārstāvēja Latviju dažādās Eiropas valstīs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēteris Sēja ir dzimis 1880. gada 19. aprīlī Doles draudzes novada „Kuģos” („Kārklos”), tagadējā Ķekavas novadā. No 1900. līdz 1905. gadam Sēja strādāja par skolotāju Doles draudzes skolā Ķekavā. Piedalījies 1905. gada revolūcijā un tika ievēlēts par Doles pagasta rīcības komitejas priekšsēdētāju. Lai izvairītos no represijām, viņš 1906. gadā emigrēja uz Šveici, kur 1906.—1909. gadā Cīrihē studēja vēsturi un tautsaimniecību, 1909.—1917. gadā strādāja par skolotāju Cīrihes institūtā „Concordia” un lektoru Starptautiskā tirdzniecības akadēmijā. 1915. gadā viņš bija viens no Latviešu komitejas Šveicē dalībniekiem ar Raini kā priekšsēdētāju. Strādājis pie Latvijas pašnoteikšanās prasību formulēšanas, sadarbojies ar Latvijas delegāciju Versaļas miera konferencē.

1920. gadā P.Sēja atgriezās dzimtenē un iestājās Latvijas Ārlietu ministrijas dienestā, piedalījās delegācijā, kas veda sarunas par Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā (1921). Vēlāk viņš bija padomnieks Latvijas sūtniecībā Parīzē (1921—1925), Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļas vadītājs (1925—1927), sūtnis Itālijā (1927—1933), Albānijā, Bulgārijā un Grieķijā (1928—1933), Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā (1933—1937).

Miris 1940. gada 9. jūnijā Stokholmā, apglabāts Doles draudzes kapsētā Ķekavā.

Raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēteris Sēja. Latvijas Francijas diplomātijā 16.—18. g.s. Izglītības Ministrijas mēnešraksts, 1926. Nr.1.
  • Pēteris Sēja. Latvija un Francija Lielās revolucijas un Napoleona laikā. Izglītības Ministrijas mēnešraksts, 1928. Nr.10.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Triju Zvaigžņu ordenis III šķ. (1935),
  • Beļģijas Kroņa ordenis III šķ.,
  • Francijas Goda leģiona ordenis V šķ.,
  • Grieķijas Feniksas ordenis I šķ.,
  • Itālijas Kroņa ordenis I šķ.,
  • Luksemburgas Ozola Vainaga ordenis II.šķ.,
  • Norvēģijas Svētā Olafa ordenis I šķ.,
  • Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordenis I šķ.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilis Šūmanis
Latvijas sūtnis Itālijā, Albānijā, Bulgārijā un Grieķijā
19271933
Pēctecis:
Arnolds Spekke
Priekštecis:
Mārtiņš Nukša
Latvijas sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā
19331937
Pēctecis:
Voldemārs Salnais