Pēteris Zvidriņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Zvidriņš
Personīgā informācija
Dzimis 1943. gada 31. maijā (76 gadi)
Andrupenes pagasts, Latvijas ģenerālapgabals (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rīga
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne socioloģija, demogrāfija
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Valsts Universitāte

Pēteris Zvidriņš (1943) ir latviešu demogrāfs un sociologs, habilitētais ekonomikas doktors (Dr.habil.oec., 1994), Latvijas Universitātes profesors (1982, 1993). Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas un vadības zinātniskais institūta vadošais pētnieks. Latvijas Universitātes Senāta zinātņu komisijas priekšsēdētājs (1995–1998).

Jūrmalas pilsētas deputāts (1990–1994). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1992), Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas īstenais loceklis (2006).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1943. gada 31. maijā Andrupenes pagastā Pāvela un Juzefas Zvidriņu ģimenē. Mācījās Jaunjelgavas un Ogres vidusskolās (1949–1960). Studēja Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas un juridiskajā fakultātē (1960–1965). Strādāja par Latvijas PSR Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) Tautas skaitīšanas nodaļas vadītāju (1965–1967) un PSRS CSP Zinātniski pētnieciskā institūta Latvijas nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1967–1970). 1968. gadā apprecējās ar statistiķi Māru Zaueri.

1970. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju par dzimstības samazināšanās jautājumiem Latvijā, ievēlēts par Statistikas un tautsaimniecības plānošanas katedras docentu (1973), papildinājās Londonas universitātes Ekonomikas skolā (London School of Economics, 1975–1976) un Maskavas ekonomikas statistikas institūtā (1986–1988). Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs (1979), Demogrāfijas nodaļas vadītājs (1982). 1981. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu doktora disertāciju, ievēlēts par Statistikas un demogrāfijas katedras profesoru (1982).

Papildinājies Helsinku Universitātes Socioloģijas fakultātē (1987–1988), Prinstonas Universitātes Iedzīvotāju izpētes centrā (1990), ANO kursos par demogrāfisko notikumu analīzi Ženēvas Universitātē (1994), Toronto Universitātes Ģeogrāfijas departamentā (1994), Oslo Universitātē un Norvēģijas Lietišķo sociālo pētījumu institūtā (1998).[1]

Kopš 1991. gada vadījis vairāk nekā 10 Latvijas Zinātnes padomes pārraudzītos zinātniskos projektus un piedalījies trīs nacionālo programmu izstrādāšanā. Vairākus projektus veicis sadarbībā ar ANO Eiropas Ekonomisko komisiju, EUROSTAT un citām starptautiskajām organizācijām.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk nekā 300 zinātnisko publikāciju, tostarp 12 monogrāfiju autors un līdzautors.

  • Latvijas demogrāfiskā attīstība pēc neatkarības atgūšanas. Latvija un latvieši: enciklopēdija. Rīga: Zinātne, 2013. - 3. sēj.
  • Depopulācija Latvijā: attīstība, cēloņi un sekas. Latvijas Zinātnes padomes Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisija. Rīga, 2010. Nr.15 (2009), 155.-159.lpp
  • Demogrāfiskā attīstība Latvijas reģionos. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009 (redaktors un līdzautors)
  • Direct Demographic Losses Caused to Latvia by the USSR Occuapation Regime from 1940 to 1990. Population Processes and Policies: Žurnāls Humanities and Social Sciences Latvia No. 1 (54), Rīga: LU, 2008, pp. 6–25.
  • Latvijas tiešie demogrāfiskie zaudējumi. Latvijas vēsture, 2008, Nr. 1(69).
  • Paaudžu nomaiņa un migrācija Latvijā. Rīga: Zinātne, 2007 (redaktors un līdzautors)
  • Demogrāfiskā situācija Latvijā 21. gadsimta sākumā. Paaudžu nomaiņa un migrācija Latvijā. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti. 4 (15). Rīga: Zinātne, 2007. 9-28 lpp.
  • Demographic development in Latvia in the early 21st century. Yearbook of Politics Latvia 2006. Rīga: Zinātne, 2007, pp. 114–130
  • Demographic situation: present and future. Rīga: Zinātne, 2006 (redaktors un līdzautors)
  • EU Research on Social Sciences and Humanities. Network for integrated European population studies. Final Report. Luxembourg, European Commission, 2005. (līdzautors)
  • Latvijas iedzīvotāju sastāvs 21. gs. sākumā. Rīga: LU 2004 (redaktors un līdzautors)
  • Socio-economic status and living arrangements of older persons in Latvia. New York and Geneva: United Nations, 2003 (līdzautors)
  • Население и экономика. Москва: Мысль, 1987. - 126 с.:
  • Население Советской Латвии, под ред. П.П.Звидриньша. Рига: Зинатне, 1986. - 255 lpp. (redaktors un līdzautors)
  • Населения Великобритании (размещение, состав и воспроизводство). Москва: Статистика, 1979. - 183 с.
  • Demogrāfija: mācību līdzeklis. Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1976. - 183 с.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • LZA Kārļa Baloža balva (1996)
  • LZA Marģera Skujenieka balva (2004)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis LU profesors Pēteris Zvidriņš: 60 dzīves gadi. Biobibliogrāfija. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2003. - 187 lpp.
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis LU profesors Pēteris Zvidriņš. Biobibliogrāfija. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2013. - 125 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Dzīves un darba gājums (curriculum vitae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. novembrī. Skatīts: 2016. gada 19. jūnijā.