Padomju Sociālistiskās Republikas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Padomju sociālistisko republiku skaita un teritorijas izmaiņas no 1922. līdz 1991. gadam

Padomju sociālistiskā republika, PSR (krievu: советская социалистическая республика, ССР) bija lielākā administratīvi teritoriāla vienība PSRS. Saskaņā ar konstitūciju (1924, 1936, 1977) tika deklarēts, ka katra PSR ir suverēna sociālistiska valsts, kas brīvprātīgi iestājusies PSRS. Tomēr faktiski PSRS no tās dibināšanas 1922. gadā līdz pat PSRS sabrukumam bija centralizēta valsts, kurā pārvaldi īstenoja PSRS varas orgāni Maskavā, republiku valdībām atstājot vietējās pašpārvaldes funkcijas. Baltijas valstis neatzīst, ka tās būtu iestājušās PSRS, jo par padomju sociālistiskajām republikām tās kļuva okupācijas rezultātā.

Valstiskais statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katrai PSR bija sava konstitūcija, ģerbonis, himna, galvaspilsēta, likumdevēja institūcija (Augstākā padome) un valdība (Ministru padome), bet nebija savas valūtas, armijas, ārlietu, likumdošanas, patstāvības iekšpolitikā un pārvaldē. Lielākā daļa PSR (izņemot KPFSR, Baltkrievijas un Ukrainas PSR) nebija starptautisko tiesību subjekti. PSR pilsoņi automātiski bija PSRS pilsoņi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju Sociālistiskās Republikas izveidojās Krievijas pilsoņu kara rezultātā, kad īslaicīgi ir pastāvēja virkne valstisku veidojumu, kas sevi deklarēja kā PSR, piemēram, Taurijas padomju sociālistiskā republika (Советская Социалистическая Республика Тавриды) u.c. Pēc kara beigām 1922. gadā saglabājās tikai četras padomju republikas: Aizkaukāza PFSR, Baltkrievijas PSR, Krievijas PFSR un Ukrainas PSR, kas tika apvienotas PSR Savienībā.

1923. gadā PSRS sastāvā iekļāva Horezmas PSR, 1924. gadā Buhāras PSR, kas drīz tika likvidētas un to teritorijās 1924. gadā izveidoja Turkmēnijas PSR un Uzbekijas PSR, bet 1929. gadā Tadžikijas PSR. 1936. gadā izveidoja Kazahijas PSR un Kirgīzijas PSR.

Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 31. martā izveidoja Karēļu-somu PSR, kurā apvienoja Somijai atņemtās teritorijas ar Karēlijas APSR teritoriju. 1940. gada 26. jūnijā PSRS pieteica ultimātu Rumānijas valdībai, pieprasot atdot Besarābiju un Bukovinu, daļā no anektētās teritorijas izveidoja Moldāvijas PSR.

Pēc Baltijas valstu okupācijas 1940. gada augustā PSRS tās anektēja un inkorporēja PSRS sastāvā kā Igaunijas PSR, Latvijas PSR un Lietuvas PSR. 1944. gada 11. oktobrī PSRS anektēja arī Tuvas Tautas Republiku, tomēr iekļāva to PSRS sastāvā nevis kā PSR, bet kā autonomo apgabalu.

PSR uzskaitījums (1940)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administratīvi un militārās ekspansijas ceļā PSR skaits tika mainīts, 1940. gadā sasniedzot maksimālo skaitu 16:

  1. Armēnijas PSR
  2. Azerbaidžānas PSR
  3. Baltkrievijas PSR
  4. Gruzijas PSR
  5. Igaunijas PSR
  6. Karēļu-somu PSRP
  7. Kazahijas PSR
  8. Kirgīzijas PSR
  9. Krievijas PFSR
  10. Latvijas PSR
  11. Lietuvas PSR
  12. Moldāvijas PSR
  13. Tadžikijas PSR
  14. Turkmēnijas PSR
  15. Ukrainas PSR
  16. Uzbekijas PSR

P Karēļu-somu PSR tika nodibināta pēc Somijas Karēlijas daļējas aneksijas Ziemas kara rezultātā, bet tā tika likvidēta 1956. gadā.

Citas PSR beidza pastāvēt līdz ar PSRS sabrukumu 1990.—1991. gadā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]