Palīdzība:Stila rokasgrāmata

Svarīgākā pamatinformācija

Īsa lietošanas pamācība Stila rokasgrāmata Nozīmīguma kritēriji Kas Vikipēdija nav Špikeris Pamācība

Saturs

Darba uzsākšana Vikipēdijas pārlūkošana Rediģēšana, noformēšana Iekšējās saites un tabulas Atsauces, ārējās saites, kategorijas un starpviki saites Attēli un citi faili Veidnes un infokastes Sekošana izmaiņām Vikipēdijas vadlīnijas Saziņa Ārējie resursi Konta iestatījumi, uzturēšana Tehniskā informācija

Skatīt arī

Uzdot jautājumu Biežāk uzdotie jautājumi Sazināties ar Vikipēdiju

Dalībnieku uzvedības noteikumi

Tevi šeit visticamāk ir novedusi saite no kādas uzturēšanas veidnes, kurā teikts, ka raksts jāuzlabo, tāpēc šī lapa īsi aplūko aktuālākos ar stilu un/vai formatēšanu saistītos jautājumus latviešu Vikipēdijas kontekstā, lai palīdzētu tev tikt vaļā no veidnes.

Šajā lapā ir apskatīti stila un formatēšanas jautājumi "Vikipēdijas kontekstā". Piemēram, tas, ka ap "domuzīmi ir atstarpes", bet "pirms komata nav atstarpju", u. tml., šeit nav aplūkots.

Angļu valodas Vikipēdijā ir izstrādāts ārkārtīgi daudz konvenciju un rīkotas neskaitāmas diskusijas un balsojumi par to, kāds stils būtu pieņemamāks un kāds nē, turpretī šajā lapā ir apkopots svarīgākais un apskatītas latviešu Vikipēdijā biežāk sastopamās problēmas.

Problēmas izklāstītas secībā, sākot ar visnopietnākajiem jautājumiem.

Mašīntulkojumi

Gan iebūvētais Vikipēdijas mašīntulkotājs, gan citi ir lieli palīgi, īpaši tulkojot rakstus no angļu valodas. Taču nekad šie tulkojumi nav tik labā valodā, lai tos varētu lietot kā Vikipēdijas rakstus, viņiem praktiski ik teikumā nepieciešama labošana. Nelaboti mašīntulkojumi ir dzēšami. Arī tad, ja jums ir nopietnas problēmas ar latviešu valodu, apdomājiet, vai ir vērts rakstīt rakstus, kuri būs jāizdzēš sliktas valodas dēļ.

Lai neliktu Vikipēdijā no paša sākuma sliktu rakstu, kā tulkojuma adresi var norādīt savu dalībnieka smilšu kasti un tur novest rakstu līdz pilnībai.

Integrācija ar citiem rakstiem

To, ka kādā rakstā nav saišu uz citiem rakstiem, varētu uzskatīt par vissmagāko problēmu no filozofiskā viedokļa — internetam kā informācijas medijam taču ir jābūt hipersasaistītam (hyperlinked), un saišu neesamība kādā rakstā var būt ļoti traucējoša navigācijai.

Tādēļ izveidot saites uz citiem rakstiem ir vienkāršākais, ko iespējams izdarīt — pirmkoda redaktorā ("Labot pirmkodu") ieliekot attiecīgo vārdu dubultās kvadrātiekavās šādi [[Rīga]] vai arī, ja pieminētais vārds neatbilst raksta nosaukumam, šādi [[Rīga|Rīdziniecisks]] un, ja pieminētajā vārdā ir attiecīgā raksta nosaukuma burtu secība plus vēl kāds burts, šādi [[Rīga]]s vai [[Rīga]]i. Vizuālajā redaktorā ("Labot") tekstā tiek izdalīts sasaistāmais vārds un rīkjoslā nospiests saites simbols (ķēdīte), pēc kā tiek piedāvāts līdzīgu esošu šķirkļu saraksts.

Vikipēdijas latviešu valodas versijā ir pieņemts ievietot saiti uz rakstu, kas vēl nav uzrakstīts, bet visdrīzāk kādreiz tiks. Šāda saite parādās tekstā sarkanā krāsā.

Starpviki saites

Svarīgi jaunam rakstam norādīt starpviki (interwiki) saiti, kas norādīs uz tās pašas tēmas rakstu kādas citas valodas Vikipēdijā (protams, ja tāds ir, jo dažas lietas neizbēgami ir aktuālas tikai vienā noteiktā valstī), to pievieno navigācijas kastē lapas kreisajā pusē, nospiežot uz "Pievienot saites" un norādot esošu attiecīgo rakstu citā valodā (piemēram, angliski). Šādi veidotas saites automātiski parādās lapas kreisajā pusē. Saites uz citu valodu Vikipēdijām latviešu Vikipēdijas rakstos tiek pievienotas tikai šādi, tekstos saites uz citām Vikipēdijām tiek pieļautas tikai atsevišķos gadījumos.

Ārējās saites

Ja nepieciešams, tekstā var ievietot īpašu ārējo saišu sadaļu ar vietnēm, kuras attiecas uz raksta tēmu. Tomēr labāk tās ir izmantot rakstā kā atsauces, kas apstiprina raksta temata nozīmīgumu. Rakstā ārējās saites netiek lietotas, lai gan tās var pielietot diskusijās šādā formā: [http://ārējā saite Redzamais teksts].

Kategorizācija

Tāpat kā iekšsaišu neesamība var "izslēgt" kādu rakstu no Vikipēdijas navigācijas un statistiskā ziņā, tāpat arī kategoriju nenorādīšana izslēdz rakstu no Vikipēdijas kategoriju sistēmas. Labāk ir pie nezināšanas norādīt ļoti vispārīgu kategoriju (kā "Bioloģija"), nekā nenorādīt nekādu.

Ienākošas norādes

Iespējams, tikpat svarīgi kā tas, lai no raksta būtu izejošās saites, ir tas, lai tajā būtu arī ienākošās saites. Ja raksts ir veidots, sekojot sarkanai saitei, vai arī, ja tā ir kāda ļoti vispārīga tēma, tad tas nav aktuāli, taču rakstiem ar specifiskiem nosaukumiem ir vērts pārbaudīt, vai tie nav izolēti — "bāreņi". To var izdarīt, klikšķinot uz "Norādes uz šo lapu" navigācijas kastē kreisajā pusē, un ienākošo saišu neesamības gadījumā meklēt, kuros Vikipēdijas rakstos varētu būt bez saites pieminēts attiecīgā "vientuļā raksta" nosaukums, un rediģēt tos, lai iekļautu saites uz "bāreni". Meklētājs atrodas lapas augšējā labajā stūrī.

Infokastes

Daudziem rakstiem labajā pusē atrodas apkopojošas infokastes, kuras vispār būtu vēlamas katram rakstam. Infokastes mēdz būt sarežģītas, bet var atvieglot pūles un izveidot tās, neko nesaprotot. Vieglākais veids, kā tādu savam rakstam sagādāt, ir paņemt jau esošu no līdzīgas tēmas ar kaut ko plaši pazīstamu (teiksim, gribot uzrakstīt par kādu fantastikas rakstnieku, varam ņemt no raksta Žils Verns. Atveram pirmkodu, nokopējam augšā esošo infokasti, pārliekam to jaunajā rakstā un vienkārši aizvietojam Verna datus ar zināmajiem sava rakstnieka datiem.)

Vikifikācija

Vikifikācija (wikify) ir termins, ar ko saprot struktūras piešķiršanu rakstam. Ir pamatoti teikt, ka virsrakstus (kurus tekstā iezīmē ar == Virsraksts ==) nav iespējams lietot par daudz, tikai par maz. Gari teksta bloki bez sīkāka iedalījuma ir ļoti nepārskatāmi, un katrai rindkopai vai to grupai, kuras saturam ir kaut kas vienojošs, vajadzētu būt savam virsrakstam.

Neitralitāte

"Trešās puses" toņa ievērošana ir izšķiroša, īpaši svarīgi tas ir rakstos ar reklamējošu nokrāsu. Lai gan Wikimedia Foundation reklāmas un pašreklāmas nosacījumus var traktēt dažādi, parasti gandrīz par jebko var izveidot rakstu, taču nevienam nepatīk un noteikumiem neatbilst entuziasma pilnas ieinteresēto personu liecības, bet to var labot, liekot rakstam "aplūkot tēmu no malas".

Raksts ar interešu konfliktu

Nav nekā šausmīgāka par mēģinājumu ar pirmo piegājienu uzrakstīt par sevi vai savu kompāniju. (en:Wikipedia:List of really, really, really stupid article ideas that you really, really, really should not create) Pirmais raksts praktiski vienmēr ir ļoti slikts, un jūs tikai sabojāsiet reputāciju gan sev kā lietotājam, gan raksta objektam. Bez tam šeit nav reklāmas aģentūra un jūsu radītais teksts var pārveidoties jums nevēlamā virzienā.

Atsauces

Šis būtībā ir svarīgākais nosacījums, ņemot vērā to, ka Vikipēdijas rediģēšana ir iespējama ikvienam: apgalvojumiem ir jābūt ar atsaucēm uz autoritatīviem avotiem. Neitrālu atsauču gandrīz nekad nav par daudz. Pēc angļu valodas Vikipēdijas parauga, pieņemts atsauces likt pēc pieturzīmēm (punkta, komata). Atstarpe pirms atsauces nav vajadzīga.

Vikipēdijai ir izveidota automātiska sistēma, kas atsaucēm ģenerē numerāciju un sarakstu. Noformēt vienkāršas atsauces nav grūti — raksta tekstā ievietojot <ref>[http://ārējā saite Saites avota īss nosaukums un virsraksts]</ref> vai arī <ref>kāda grāmata, autors, 1. lpp., ISBN 1234567890</ref>, un tad izveidojot atsevišķu sadaļu, piemēram, "Atsauces" un tūlīt zem tās ievietojot {{atsauces}}.

Piemēram, šāds teksts:

Kaut kāds apgalvojums numur viens.<ref>[http://example.com Example. Tā tas bija]</ref>
Vēl viens apgalvojums.<ref>''Kaut kāda grāmata'', Autors, 100. lpp., ISBN 1234567890123</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

dod

Kaut kāds apgalvojums numur viens. Vēl viens apgalvojums.

Atsauces

---

Vizuālais redaktors piedāvā automātisku atsauču veidošanu no URL, kā arī sarežģītāku, bet pilnīgāku atsauču ievades veidu.

Valoda

Angļu Vikipēdijas rediģētājiem ir brīva izvēle sekot tām preses izdevēju rokasgrāmatām, kurām viņi dod priekšroku, piemēram, Chicago Manual of Style un The Associated Press Stylebook tiek pieņemtas par de facto atsauces avotiem neskaidrību gadījumā, jo angļu valodai nav nevienas centrālas de iure regulējošas institūcijas.

Latviešu valodai, turpretī, ir centrāla de iure regulējoša institūcija (Valsts valodas centrs), kam potenciāli vajadzētu viest skaidrību neviennozīmīgās situācijās. Praksē šīs institūcijas lēmumi reizēm nesakrīt ar Vikipēdijas veidotāju vairākuma viedokli un lēmumi tiek pieņemti ar aktīvo veidotāju vairākumu vai konsensusu.

Par mazpazīstamu īpašvārdu atveidi galvenais avots ir Īpašvārdu atveidošana — raksts satur literatūras sarakstu, kas apskata īpašvārdu atveidošanu lielākajās pasaules valodās, šī literatūra ir de facto oficiālais references avots attiecīgo valodu īpašvārdu latviskošanā latviešu Vikipēdijā (kamēr to kāds neapšaubīs, protams).

Nosaukumi

Vikipēdijas rakstu nosaukumi parasti tiek veidoti vienskaitļa nominatīvā. Daudzskaitļa nominatīvā nosaukumu raksta, ja tas parasti ir daudzskaitlinieks (piemēram, slēpes, tauki, durvis). Nosaukumos, tāpat kā visur citur, ar lielo burtu vienmēr raksta īpašvārdus — vārdus, kas apzīmē unikālas parādības, cilvēku vārdus un uzvārdus, ģeogrāfiskus nosaukumus u. tml. Vārdkopās, kas veido nosaukumu, ar lielo burtu parasti raksta pirmo vārdu, kā arī vārdus: valsts, pasaules, republikas, tautas, starptautiskais, centrālais, nacionālais, olimpiskais, ja tie seko aiz īpašvārda. Tomēr nosaukumos un cilvēku vārdos ar lielu burtu nekad neraksta palīgvārdus vai vārdus, kas pēc oriģinālās izcelsmes ir palīgvārdi. Tāpat ar lielo burtu parasti neraksta nomenklatūras vārdus — sugas vārdus, kas apzīmē nosauktās parādībās piederību kādam lietu veidam (sala, kalns, aģentūra, padome, ciems utml.).

Īpaši nosaukumu rakstības noteikumi:

• Astronomisku objektu nosaukumos ar lielo burtu raksta visus patstāvīgos vārdus.
• Bioloģijā rakstu par sugām nosaukumos lieto zinātniskos sugu nosaukumus vienskaitļa nominatīvā. Rakstiem par augstākām taksonomiskām vienībām (ģintīm, dzimtām, kārtām utt.) nosaukumu raksta daudzskaitļa nominatīvā bez vienības nomenklatūras vārda; ja divu vienību nosaukumi sakrīt, augstākās vienības nosaukumam pievieno nomenklatūras vārdu (piemēram, Lāči, nevis "lāču ģints", bet Lāču dzimta).
• Iestāžu un organizāciju tiešajos nosaukumos ar lielo burtu raksta arī vārdu, kas seko aiz īpašvārda (Latvijas Universitāte, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība). Netiešos jeb simboliskos organizāciju nosaukumus liek pēdiņās vai kursīvā, aiz īpašvārda otrais vārds rakstāms ar mazo burtu (“Rīgas siltums”, partija “Latvijas ceļš”). Organizāciju struktūrvienības (daudzpakāpju struktūrvienībās katru pakāpi) raksta ar pirmo lielo burtu (Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Filoloģijas katedra). Ja iestāde vai organizācija ir pasaules līmenī unikāla, ar lieliem burtiem raksta visus patstāvīgos vārdus tās nosaukumā (Apvienoto Nāciju Organizācija, Starptautiskais Sarkanais Krusts). Tiešajos nosaukumos, kas sākas ar vārdu "Pasaules" vai "Starptautisks", šo vārdu pielīdzina īpašvārdam un tāpēc nākamo vārdu raksta ar lielo burtu (Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka).
• Laikrakstu un žurnālu nosaukumos ar lielo burtu raksta visus patstāvīgos vārdus ("Dārzs un Drava", "Kurzemes Vārds").
• Pseidonīmi nav jāatveido latviešu valodā, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts tradicionāli vai pseidonīms pilnībā sakrīt ar personvārdu.
• Ordeņu nosaukumos ar lielo burtu raksta visus vārdus, izņemot nomenklatūras vārdu "ordenis".
• Valstu un bijušo valstu nosaukumos ar lielo burtu raksta visus patstāvīgos vārdus (Bosnija un Hercegovina).

Attēli

Vikipēdijā ir daudz un dažādi veidi, kā noformēt attēlus, taču galvenais princips ir — attēlam rakstā jābūt informatīvam un parakstītam. Liels attēlu skaits vai to liels izmērs traucē rakstam. Gadījumā, ja attēlu ir daudz, mazāk svarīgos labāk ievietot īpašā sadaļā == Attēlu galerija == ar pirmkoda redaktorā esošās pogas palīdzību. Attēli tiek automātiski noformēti vienādā izmērā ar rāmīšiem.

Pirmskats

Viena no svarīgākajām lietām, labojot pirmkodā, ir regulāri pārbaudīt, kā tas viss izskatīsies. Var visu laiku saglabāt lapu, bet parasti pietiek ar pirmskata pogas nospiešanu. Sev par kaunu, arī pieredzējuši dalībnieki bieži to aizmirst izdarīt pirms lapas saglabāšanas un pēc tam steidzas labot.