Pandānu dzimta

Pandānu dzimta
	Freycinetia arborea
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Pandānu rinda (Pandanales)
Dzimta	Pandānu dzimta (Pandanaceae)
Iedalījums
	3 ģintis Pandanus; Freycinetia; Sararanga;
	Pandānu dzimta Vikikrātuvē

Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām. Dzimtai pieder 3 ģintis^[1] un vairāk nekā 1000 sugas.^[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenokārt tropu un subtropu joslā Āfrikā, Madagaskarā, Maurīcijā, dienvidaustrumu Āzijā, Austrālijā un Okeānijā.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk vai mazāk dakšveidā zaroti koki ar daudziem stumbriem, kāpjoši krūmi un liānas. Gandrīz visām sugām veidojas gaisa saknes, no kurām daļa, sasniedzot zemi, kļūst par spēcīgām balstsaknēm. Lapas stīvas, šauri lineāras vai šauri lancetiskas, vairākās rindās pamīšus uz stumbra vai spirāliskos pušķos. Ziedi viendzimuma, sīki.^[3]

Veģetācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veido dažāda lieluma audzes lietus mežu pamežā, mitrās ieplakās un dažādās palienēs gan pastāvīgi pārmitrās, gan paisuma laikā periodiski applūstošās vietās. Daudzas sugas sastopamas sāļūdens vidē un bieži sastopami okeānu un jūru krastos.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispazīstamākā dzimtas ģints ir pandāni (Pandanus). Daudzās zemēs tos lieto pārtikā, kā piemēram, jumtiņu pandānu (P. tectorius) un ēdamo pandānu vai izmanto par izejmateriālu dažādu saimniecībā nepieciešamu lietu — grozu, šķīvju, u. tml. — pīšanai. Ar augļu sulu ārstē arī apdegumus.

Sarežģīto audzēšanas apstākļu, liānveida vai lielā auguma dēļ pandāni ir maz kultivēti augi. Dažreiz audzē Veiča pandānu.