Parastā sekstaine

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Parastā sekstaine
Cynosurus cristatus L.
Parastā sekstaine (Cynosurus cristatus)
Parastā sekstaine (Cynosurus cristatus)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
SugaParastā sekstaine (C. cristatus)
Parastā sekstaine Vikikrātuvē

Parastā sekstaine (latīņu: Cynosurus cristatus) - daudzgadīgs 20 - 60 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs. Bieži sastopams pļavās, norās. Veido sīkus cerus. Stumbru nedaudz, tie taisni, gludi, smalki rievaini, ar lapām. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, 0,2 - 0,3 cm platas, plakanas, galotnē raupjas un nosmailotas, kailas. Augšējām lapām makstis garas, apakšējām - īsas, mēlīte īsa, strupa. Zied jūnijā un jūlijā. Ziedkopa - blīva, taisna, vienpusēja vārpskara. Vārpiņas sīkas, no sāniem saspiestas, ar kātiņu. Vārpiņā 2 - 5 ziedi un tās divējādas; daļa auglīgas, ar nedaudziem ziediem, citas neauglīgas. Neauglīgās vārpiņas ķemmveida lapiņas veidā (sastāv tikai no vārpiņas plēksnēm). Auglīgo vārpiņu plēksnes 2, gandrīz vienādas, smailas, šķautne ar īsiem matiņiem, dzīsla 1. Zieda plēksnes 2, ārējā plēksne bez šķautnes, ar īsu akotu un 5 dzīslām, iekšējā plēksne gar šķautni ar dzelonīšiem. Auglis - līdz 0,4 cm garš grauds. Laba pļavu zāle, pietiekami mitrās pļavās veidojas par virszāli, kas, pat otrreiz pļaujot, dod siena ražu. Iztur arī sausumu. Laba ganību zāle, jo blīvie ceri necieš no nomīdīšanas. Siena masas dod maz (līdz 20 centneriem no 1 ha).